- Putina draugi Eiropā
Maskavas attiecības ar Ungāriju, Austriju un Slovākiju kādreiz bija ļoti saspīlētas, un pagājušā gadsimta pasaules karos to karavīri bijuši pretējās ierakumu pusēs.
- Pāvests vēl neizkar balto karogu
Romas pāvests Francisks pēdējā laikā izpelnījies asu kritiku par mājieniem, ka Ukrainai vajadzētu sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti Krieviju un pieņemt Maskavas piedāvātos padošanās noteikumus.
- Eiropas glābšana ir pašas Eiropas rokās
Lielākā daļa eiropiešu gadu desmitiem dzīvojuši ar domu, ka liela mēroga karš Eiropā vairs nav iespējams, taču Krievijas uzbrukums Ukrainai ir apliecinājis pretējo.
- Putina leļļu teātris
Krievijā desmitiem miljonu pilsoņu no 15. līdz 17. martam piedalīsies izrādē ar nosaukumu "Krievijas prezidenta vēlēšanas", kuru vienīgais mērķis ir parādīt, ka tauta atbalsta Vladimiru Putinu un vēlas, lai viņš vēl vismaz sešus gadus paliek Kremļa saimnieka postenī.
- Jāiztur, nedrīkst padoties
Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav pamata optimismam, ka šis karš drīzumā varētu beigties, jo Krievijas diktators Putins ir apņēmības pilns turpināt iesākto.
- Ukrainai vajag makšķeri, nevis zivi
Gandrīz divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas ekonomika pamazām ir pielāgojusies darbībai kara apstākļos un pat pamanās piesaistīt miljoniem eiro vērtas investīcijas no Rietumu firmām, kas Ukrainā saskata labas biznesa iespējas.
- Somi nebaidās no krievu lāča
Somijā pirms 28. janvārī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām īpaši liela uzmanība ir pievērsta valsts drošības jautājumiem, ko aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā.
- Karalienes pārsteigums
Vecgada vakarā Dānijas karaliene Margrēte II sagādāja pamatīgu pārsteigumu saviem pavalstniekiem, paziņojot par gaidāmo atkāpšanos no troņa.
- Ukraiņi nevar atļauties ziemas depresiju
Ukrainas sabiedrība pilna mēroga kara otro ziemu sagaida daudz drūmākā noskaņojumā nekā pirms gada, jo nav piepildījušās vasaras laikā lolotās cerības par sekmīgu pretuzbrukumu cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
- Ukrainas mērķis ir uzvara, nevis pamiers
Jau mēnešiem ilgi karš Ukrainā turpinās bez būtiskām izmaiņām frontes līnijā, tādēļ arvien biežāk izskan vārds "strupceļš" un aicinājumi sākt miera sarunas.
- Dēliņ, tu mazāk ēdīsi. Krievijas budžets 2023–2024
"Kari vienmēr izmaksā vairāk, ir asiņaināki un ilgāki, nekā sākumā paredzēts," grāmatā "Overconfidence and War" (Pašpārliecinātība un karš – tulk. no angļu val.) raksta pozitīvo ilūziju teorijas autors, amerikāņu politologs Dominiks Džonsons.
- Svētā zeme slīkst asiņu jūrā
Izraēla ir apņēmības pilna izrēķināties ar palestīniešu teroristu grupējumu "Hamas", kas sarīkoja lielāko ebreju tautas slaktiņu kopš holokausta.
- Polija meklē savu vietu Eiropā
15. oktobrī Polijā notiks parlamenta vēlēšanas, no kuru iznākuma būs atkarīgs turpmākais Polijas politiskais kurss.
- Krievijas logs uz Eiropu aizveras
Lai gan Krievijas karaspēks turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, lielākā daļa Krievijas sabiedrības joprojām mēģina izlikties, ka uz viņiem šis karš neattiecas.
- Ukrainas garā roka
Krievija jau vairāk nekā gadu terorizē Ukrainas iedzīvotājus ar raķešu un dronu uzbrukumiem, kas prasījuši daudzu civiliedzīvotāju dzīvību, bet pēdējo mēnešu laikā agresorvalsts iemītniekiem arvien biežāk nākas nobaudīt pašu rūgtās zāles, jo Ukrainai izdevies sarīkot dronu triecienus arvien dziļāk Krievijas teritorijā.
- Ukrainas otrā fronte
Ukrainas tautai pašlaik svarīgākā cīņa ir pret Krievijas iebrucējiem, taču gandrīz tikpat svarīga cīņa norisinās valsts iekšienē, kur nākas pielikt lielas pūles, lai iznīdētu korupciju no Ukrainas politikas un ekonomikas.
- Okupanti būvē "gaišo nākotni" uz ukraiņu līķiem
Lai gan daudzviet Ukrainas teritorijā vēl turpinās aktīva karadarbība, Krievijā jau tiek izvērsta plaša kampaņa, lai pamudinātu ļaudis pārcelties dzīvot uz okupēto Ukrainas teritoriju.
- Ūdens zelta vērtē
Karstuma un sausuma viļņi, ko veicina klimata pārmaiņas, daudzviet Eiropā ievērojami samazinājuši pieeju ūdens krājumiem.
- Nākamā pietura – NATO
NATO dalībvalstu līderu sanāksmē, kas 11. un 12. jūlijā notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pasaulē spēcīgākā militārā alianse ir apņēmusies pierādīt, ka Krievijai neizdosies izārdīt gadu desmitiem būvēto Eiropas drošības sistēmu.
- Vadonis savārdzis
Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko pēdējā laikā piemeklējušas veselības problēmas, tādēļ gan pašā Baltkrievijā, gan ārpus tās robežām tiek spriests, kas notiks ar šo valsti pēc Lukašenko aiziešanas no politiskās skatuves.