- Ērgļu viesulis
Katru gadu no mazajiem Latvijas viesuļiem kāds izaug tik liels un spēcīgs, ka izpelnās Amerikas trakā virpuļvēja tornado nosaukumu vai krievu smerča vārdu.
- Krustakmeņu lielais noslēpums
Dažādi krustakmeņi gadsimtiem slēpjas pa visu Latviju mežos, purvos, grāvjos, izzudušu kapsētu vietās.
- Noslēpumainie Rundēnu akmens raksti atminēti
Jaunais latvieti, kad tu ar draugiem vai ārzemju viesiem ieej mūsu svētnīcā Brīvdabas muzejā pie Juglas ezera, tad pastāsti viņiem: "Šis ir otrs vecākais etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Eiropā un pasaulē.".
- Kur Latvijā zeme pārplīsusi?
Šajā rakstā jūs uzzināsiet, kura ir visvecākā Latvijas ala un cik pavisam mums ir alu, un vēl citas nezināmas lietas.
- Bišu koku brīnums
Vēl tagad Latvijas mežu ielokos un pamesto māju vietās var atrast dzīvus vai nokaltušus senos bišu kokus, kuriem stumbros izdobtas dores kā seno meistaru brīnumdarbs.
- Atgriezos Ziedoņa laikā un telpā
Vienā upē divreiz iekāpt nevarot.
- Svētais ezers ar Velna pirkstu
Tas dabas un vietvārdu joks atrodas Krustkalnu rezervātā Āronas paugurlīdzenumā.
- Bungulejas Velna rags
Velna kariete, Velna dīsele, Velna laiva, Velna zābaks, Velna tupele, Velna beņķis, Velna gulta, Velna velētava, Velna pulkstenis, Velna roka (latgaliski Valna rūka), Velna deguns, bet velna pēdu ir nesaskaitīts daudzums – tik bagātīgi un enerģiski velni dažādus akmeņus un dižakmeņus pa visiem Latvijas kalniem un lejām ir sanesuši.
- Pa Karaļavota laika straumi
Lai arī vispārsteidzošākais un visiespaidīgākais avots, tas ilgi bija paslēpies no sabiedrības.
- Straujākā upe, augstākā krauja
Tā ir Latvijas straujākā – trakākā upe.
- Akmeņi, kas stāvus stāv
Pētot, cik dziļi akmens iegulst zemē, mēs jau pēc pārdesmit centimetriem uzdūrāmies kauliem.
- Laimīgās šausmas Svētmeitu Kambaros
Tagad, atskatoties 20 gadu pagātnē un arī vēl tālāk, uz citiem piedzīvojumiem alās, ir jāvērtē, cik brīnumaini Dievs mūs ir sargājis.
- Kur zudusi Sidrabene?
Latvijā visnoslēpumainākie un visvairāk daudzinātie ir divi senlatviešu pilskalni: Vidzemē Tālavas Beverīna, Zemgalē – Sidrabene.
- Beverīnas staltā pilī...
Beverīna – Indriķa hronikā visvairāk daudzinātā (15 reizes) Senlatvijas pils.
- Zibensdambja Saules akmens
Tas notika pavisam nesen – pagājušajā gadu tūkstotī.
- Kur menhīri slejas debesīs
Menhīri ir akmens milžu vienpatņi.
- Akmens galvas maldu ceļš
Ceļojošā un zūdošā Salaspils akmens galva jau divus gadsimtus satraukusi un mulsinājusi zinātnieku prātus.
- Dziļi dzelmē Daugava un Pērse
Tur, kur Staburags, un tur, kur Pērse, tur, kur Daugava cauri klintīm, pāri rumbām un grūbēm (krācēm) lauzās tūkstošiem gadu, tur septiņsimts gadu ar karu par varu lauzās krievi, ģermāņi, zviedri, poļi, leiši un Svētais Krēsls.
- Pa pēdakmeņu noslēpuma pēdām
Pēdas latviešu tautas ticējumos pieņem daļu no saimnieka īpašībām, un tām ir tāda pati nozīme maģijā kā matiem un nagiem.
- Dievienā debesīm tuvākais ezers
Mūsu žurnāla 6. jūlija numurā tika publicēts raksts "Staltais Gaiziņš rudzu laukos", tagad jūsu uzmanībai solītais turpinājums – stāsts par Viešūru, noslēpumiem visbagātāko un brīnumaināko ezeru. Par ezeru – savādnieku.