- Otikovi. Svinēt darbu un dzīvi
Nekad agrāk, taisot "dzimtas gabalu”, nebijām tik jautri smējušies, tik skaļi dziedājuši, tik ilgi atvadījušies.
- Savrupības spēkā
Ne viena vien ģimene cenšas apzināt savus radurakstus, taču reti kuram paveicas tā kā Kalpiņu dzimtai.
- Latgalīšu saknes Kurzemes "Silmačos"
Kas vieno latgaļus, Jaunpili, sešdesmit stārķus un Blaumani?
- Stāvēt pret vēju un neliekties
Ķeiķu mājās – "Vecķeiķos" un "Kalna Ķeiķos" – savu dzimtu zina un godā septiņās paaudzēs.
- Radīju sevi pati
Cilvēka likteni nosaka gan tuvākie radi – māte, tēvs, vecvecāki –, gan viņš pats.
- Santi. Vidzeme – Smoļenska – Kurzeme
"Lai nestāsta, ka latviešu dzimtām nav zaru Krievijā – no katras saimes vismaz viens ir devies meklēt laimi svešumā!" saka Maiga Priedīte un Varis Sants, kuplās Santu dzimtas pārstāvji, kad tiekamies "Kāroņos", viņu dzimtas ligzdā. Varis un viņa dēls Mārtiņš Latvijā jau vairākus gadus pazīstami kā slavenie Aizputes vīndari.
- Zaļās oāzes vilku stāsti
Viņi mūs sagaida pagalmā.
- Skujiņi: "Pagodini savu dzimtu!"
"Čičo, rādi nu, kas tev tur ir!" Valdis Skujiņš mudina vecāko dēlu Andri, kad vējainā dienā tiekamies Liepājas centra viesnīcas "Līva" restorānā, lai uzklausītu stāstu par vienpadsmit paaudzēm, kas aizsākušās tūkstoš septiņsimtajos...
- Piebalgas Gavari. Desmit paaudžu mantojums
Kopš dienas, kad Vecpiebalgas "Lībiešos" piedzima pirmais Gavars, vārdā Bērtulis, pagājuši trīssimt gadi un nomainījušās desmit paaudzes ieaužot dzīparus ne vien Piebalgas, bet visas Latvijas strīpu deķī, jo, rau, tās sešas ģimenes, kuras pie vārdu došanas Vidzemē kļuvušas par Gavariem, nu mājo visā Latvijā un ārpus tās.
- Gadsimtiem par spīti. Ķoniņienes
No Ordeņa lēņu grāmatas līdz ķoniņu brīvciemu atjaunošanai, no plikšķināšanas pa salda alus peļķēm uz galda līdz sudrabkaltām mēlenēm, no sūra darba līdz sirds gavilēm, no senām zintīm līdz teātrim.