- Latvijas Saeimu akmeņainais ceļš
Parlamentārās iekārtas izvēli Latvijas Republikas iesākumā noteica vairāku būtisku vēsturisko, ideoloģisko un reģionālo faktu kopums; latviešu tauta gadsimtiem ilgi bija pakļauta Krievijas patvaldnieka – ķeizara – vienpersoniskai varai un vietējai vācbaltiešu aristokrātijai.
- Pirms 35 gadiem. Zemessardzes veidošanās un pirmie soļi
Divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā mūsu zeme tika ierauta vēstures notikumu virpulī. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadus ilgās padomju okupācijas latvieši piedzīvoja Trešo nacionālo atmodu jeb Dziesmoto revolūciju – lai arī kā šo laiku sauktu, tā bija valstiskuma pakāpeniska atgūšana, kā arī brūkošās padomju impērijas pēdējie mēģinājumi saglabāt varu trijās Baltijas valstīs.
- “Gulbju ezers” padomju TV ekrānos – 1991. gada augusta pučs
1991. gada 19. augusta rītā Vissavienības Centrālā televīzija ierastās programmas vietā bez iepriekšēja brīdinājuma sāka pārraidīt Pjotra Čaikovska baleta “Gulbja ezers” ierakstu no Maskavas Lielā baleta teātra.
- Pirms simt gadiem Latvijas flotei – zemūdenes un karakuģi
Kad 1918. gadā proklamēja Latvijas Republiku, brīvība vēl bija jāizcīna ar ieročiem rokās: pārējās valstis tikai tad mūs atzina, kad iztīrījām zemi no visiem ienaidniekiem.
- Kad musulmaņi glāba no nāves ebrejus. Otrā pasaules kara cilvēcības un varonības stāsti
1942. gads. Rīgā sinagogas vietā bija krāsmatas, ebreji sadzīti geto, lielākā daļa jau nošauta Rumbulā, bet daudzus tomēr izdevās glābt Žanim Lipkem un citiem varonīgiem cilvēkiem. Tikmēr okupētajā Francijā, iespējams, pat vairāk nekā tūkstoš ebreju pēdējais glābiņš bija Parīzes Lielā mošeja. Mūsdienās, kad šķiet, ka ebreji un musulmaņi dzīvo nemitīgā naidā, tieši pēdējie bieži vien bija viņu glābēji. Alžīriešu imams Parīzē, Marokas sultāns, albāņu tauta un daudzi citi sniedza roku vajātajiem, kuriem nacisti paredzēja “Endlösung” – “Pēdējo risinājumu”.
- Gaidīti negaidītais karš. 1941. gada vasara Latvijā
Sarkanajai armijai panikā bēgot, ļaudis sagaidīja vācu karavīrus kā atbrīvotājus, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka vienu okupācijas varu nomainīja cita.
- Kā sagruva milzis uz māla kājām
“Perestroikas” viesulis un Trešās atmodas sākums.
- Starp atomu, propagandu un īstenību
Čornobiļas traģēdijai 40.
- Prezidentu maiņa Rīgas pilī
Leģitimitāte pret “de facto”.
- Operācija “Krasta banga”
1949. gada deportācijas okupētajā Baltijā
- Revolūcijas vārdā jeb Nauda lieliniekiem
Lielākā bankas aplaupīšana Somijas vēsturē.
- Hruščovs nosoda Staļinu
1956. gada ziņojums kompartijas XX kongresā
- Cerība aiz dzeloņstieplēm
Kā Zviedrija baltiešu karavīrus izdeva Maskavai
- Kad pasaule nepaspēja novērsties
1991. gada janvāra barikādēm – 35
- Latvijas militārās medicīnas arhitekts
Pēterim Sniķeram – 150.
- Bermontiāde visā Latvijā. 1919.
Latviešu tauta pret “melnā bruņinieka” pēctečiem.
- Ļeņins šīs valstis neizveidoja
Neatkarības parādes 1918. gadā
- Vēlēšanu kaislības Latgalē un Trasuna drāma
Latvijas Republikas 2. Saeimai – 100
2025/10/02,
Mājas Viesis, Vladislavs Malahovskis, Latgales Kultūrvēstures muzeja Pētniecības un izglītojošā darba nodaļas vadītājs
- Tāds darbs, katru dienu nošaut 30 cilvēku..
Antoņina Makarova, iespējams, ir vērienīgākā sieviete slepkava vēsturē
- Nedrīkstēja legalizēt Maskavas prasības
Mācības nākotnei no 1940. gada vasaras
