Refleksija par valodu ir kā čūska, kas iekodusies pati sev astē. Tā sākas un beidzas jautājumā par saprotamību, jo savstarpēja saprašanās (sazināšanās, saskarsme, satiksme) ir tas, kam mēs domājam valodu esam.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā