* * *

Visu laiku Tu ņēmi un ņēmi, Skanošos kabatās bēri; Tavas rokas Izstiepās garas... Tu kļuvi īdzīgs, – Kur likt Tik garas rokas? Ilgi domāju, Tad atskārtu – Tu – pērtiķim līdzīgs!

Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā