Strauskopība perspektīva

Šī vasara ir par karstu pat Latvijā mītošajiem strausiem. Siguldas novada Mores zemnieku saimniecības Indrāni strausi laiku pa laikam vēdinās ar saviem lielajiem spārniem un no saules meklē patvērumu angārā.

Lai gan strausus pieņemts uzskatīt par izteiktiem siltummīļiem, šie putni labi pārziemo Latvijas ziemās, pat tādā, kāda bija iepriekšējā. "Galvenais, lai putniem nebūtu jāizjūt krasas temperatūras svārstības. Tāpēc pat ziemā putniem ir iespēja pastaigāties pa svaigu gaisu, ja viņi to vēlas. Un mūsējie mēdz pat sniegā pērties," Neatkarīgajai stāstīja Irina Saveljeva, kura kopā ar vīru saimnieko Indrānos. "Strauskopība gan vairāk ir vīrieša darbs," teic Sergejs Saveljevs, jo vasarā ir jāpļauj zāle, jāgādā barība ziemai. Bez ikdienas barošanas un dzirdināšanas reizi pa reizei nākas labot strausu nedarbus – salauztu nožogojumu vai saplosītu plēves segumu angārā. Turklāt pieaudzis putns sver vismaz 100 kilogramu.

Liels pieprasījums

Zemnieku saimniecības Indrāni saimnieki Sergejs un Irina Saveljevi, kas nodarbojas ar strausu audzēšanu, krīzi Latvijā uztver kā iespēju laiku. Par strausu gaļas produkciju, kuru pirms pāris gadiem varēja pārdot vien elitāros pārtikas veikalos – Stockmann, MC2, Sky –, šobrīd ir ieinteresējies lielveikalu tīkls Maxima, un jau pēc pāris nedēļām vītināta strausa gaļa, desas un sautēti strausu gaļas konservi būs nopērkami trīs lielākajos šā tīkla veikalos. Iecerēts arī liels investīciju projekts, saskaņā ar kuru Indrānos tiks uzbūvēta jaunas strausu kūtis, barības ražotne, kafejnīca ar plašiem panorāmas logiem, no kuriem pavērsies skats uz strausu ganībām.

"Pirms trim gadiem par šādu projektu neviens negribēja ne dzirdēt, arī kredītu procentu likmes bija ļoti augstas," atzina S. Saveljevs. "Visas nepieciešamās atļaujas projekta realizācijai ir saņemtas, ir pieejams arī ES finansējums, taču banku politika ir nogaidoša. Tās prasa papildu ķīlas un nodrošinājumus. Tas, ka jāatbalsta un jākreditē vietējā ražošana, ir tikai tukšas runas. Tāpēc ceram piesaistīt investoru." Tomēr, neskatoties uz to, strauskopību viņš uzskata par perspektīvu biznesu, jo pieprasījums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pārsniedz piedāvājumu.

Rīdzinieks ar lauku gēnu

Saveljevu ģimene Indrānus iegādājās aptuveni pirms astoņiem gadiem. Pirmās brīvvalsts laikā pamatīgi būvētajā kūtī kolhozu laikos tika izmitinātas govis, pēc tam īpašums vairākas reizes tika pirkts un pārdots, līdz nonāca Saveljevu ģimenes rokās.

Sākumā kaimiņi uz viņiem raudzījās visai skeptiski – kārtējie rīdzinieki, kuri gribēs tikai lustēties. Taču liels bijis viņu izbrīns, kad saimnieki ķērušies pie sakopšanas un uzsākuši saimniekošanu, kaut arī netradicionālu – strausu audzēšanu.

Indrānos šobrīd mīt vairāk nekā 40 pieaugušu strausu, kas mitinās trīs lielos angāros. Senajā kūtī, kas ir pārbūvēta un modernizēta, ir iekārtoti inkubatori un mazo strausēnu novietne. Lai nodrošinātu barību šim putnu ganāmpulkam, saimniecībā ir 40 hektāru zemes un vēl 20 hektāru tā iznomā no kaimiņiem. Lai gan Sergejs ir rīdzinieks, ar lauku darbiem viņš galā tiek labi. Vasarā ceļas piecos, lai pirms svelmes paspētu sapļaut zāli barībai, gatavot sienu ziemai, pabarot un padzirdīt putnus, un darīt daudzus citus ikdienas darbus. Arī meita Sņežana labprāt palīdz vecākiem – viņai patīk rūpēties par mazajiem strausēniem, poniju, emu un citiem saimniecībā mītošajiem dzīvnieciņiem.

Vecākā meita Olga savukārt tikko beigusi 12. klasi, bet vēl nav īsti izlēmusi, vai piekrist vecāku ieteikumam mācīties par veterinārārsti vai turpināt dizaina studijas.

"Iespējams, man lauksaimniecība ir gēnos ierakstīta, jo vecvecāki savulaik saimniekojuši Abrenes apkaimē," stāstīja S. Saveljevs.

Lēmumu nomainīt salīdzinoši ērtāko dzīvi Rīgā pret laukiem Sergejs nenožēlo. "Ar padarīto esmu apmierināts, un, ja vēl izdosies realizēt iecerēto projektu, tad varēsim strausu produkciju arī eksportēt," optimistiski sacīja Sergejs.

Izstādē Ražots Latvijā 2010 par Indrānu produkciju ieinteresējušās vairākas ārvalstu kompānijas, ar kurām šobrīd notiek sarunas par iespējamo eksportu. Taču, lai realizētu šos plānus, saimniecība ir jāpalielina.

Latvijā ir vairāk nekā 100 saimniecību, kurās mīt strausi. Taču lielākoties tajās ir viena strausu ģimene, kura tiek audzēta pašu vai tūristu priekam. "Ar vienu vai divām strausu ģimenēm nekāds lielais bizness neiznāks. Tad strausu turēšana ir vairāk kā hobijs. Ienākumus no šīs nozares var gūt tikai tad, ja ir ganāmpulks," stāstīja S. Saveljevs.

Turklāt strausu produkcija nav tikai gaļa, tās ir arī olas (katra sver aptuveni 1,5 kilogramus), strausu spalvas, kuras iegādājas izklaides industrijas pārstāvji skatuves tērpu veidošanai, strausu āda.

Ražots Latvijā

Indrānos strausi tiek audzēti ar bioloģiskām metodēm. Tos baro ar zāli (ziemā ar sienu), ar bietēm, burkāniem un citiem dārzeņiem, kas izaug pašu saimniecībā. Sergejs iecerējis nākamgad audzēt arī lucernu.

"Strausu gaļa ir ļoti vērtīga. Tā ir diētiska un gandrīz nesatur holesterīnu," stāstīja Irina. Tāpēc šo gaļu ir iecienījuši rietumnieki, kuri arvien vairāk rūpējas par savu veselību.

Lai gan Sergejam sāp sirds un reizēm ir arī dusmas par brīžam ačgārno lauksaimniecības un uzņēmējdarbības politiku, viņš pārcelties uz citu valsti netaisās.

Arī Indrānos mītošie strausi nu ir simtprocentīgi Latvijas iemītnieki, jo tie ir pēcteči pirmajiem vaislas strausiem, ko Saveljevu ģimene atveda no Zviedrijas. Arī gaļas pārstrāde notiek Latvijā – sertificētā kautuvē un ražotnē Jēkabpilī. Tāpēc Indrāni cer nākamgad saņemt Zaļo karotīti.