Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 13:55
Vārda dienas: Emīlija
Ilgstoši nelabvēlīgie laika un citi traucējoši apstākļi neļauj Latvenergo nodrošināt elektroenerģijas padevi vairākos Latgales novados un pagastos. Latgales pašvaldības gan nevēlas izsludināt ārkārtas stāvokli, jo tad tām būs jārēķinās ar papildu izdevumiem. Valdība savukārt nevēlas izsludināt ārkārtas stāvokli, jo elektrības trūkums nav paralizējis 60% valsts teritorijas.
Energoapgādes traucējumu dēļ šodien tiek sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, tomēr ne valdība, ne novadu pašvaldības nevēlas izsludināt enerģētisko krīzi.
Valdībai nav nepieciešamības izsludināt enerģētisko krīzi saskaņā ar Enerģētikas likumu, kas nosaka – to izsludina gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta vienai trešdaļai valsts iedzīvotāju vai arī teritorijā, kas aizņem vairāk nekā pusi no valsts. Piemēram, 2005. gada janvārī valdība tiešām izsludināja enerģētisko krīzi, jo tolaik elektroapgāde bija traucēta aptuveni 60 procentiem patērētāju. Savukārt pašvaldības nevēlas iedzīvoties vēl lielākos zaudējumos, pasludinot lokālu krīzes situāciju.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) gan ieteikusi pašvaldībām apsvērt iespēju noteikt vietējo enerģētisko krīzi. SPRK ierosinājums ir saistīts ar vairāku pašvaldību sniegto informāciju, ka tām bijusi nepietiekama
sadarbība ar uzņēmumu Latvenergo avārijas seku likvidēšanā. Ja tiktu izsludināta krīze, tad energoapgādes uzņēmumam būtu pienākums piedalīties krīzes centra darbā, kopīgi vienoties par prioritātēm un seku likvidācijas koordinācija būtu sekmīgāka, skaidro SPRK pārstāve Daiga Reihmane. Tagad Latvenergo enerģiju atjauno pēc savām prioritātēm, kas, iespējams, ne vienmēr atbilst vietējās pašvaldības vajadzībām.
Vismaz pašlaik novadu domes nav ieinteresētas atzīt ārkārtas situāciju, jo tad tām visi krīzes seku novēršanai iztērētie līdzekļi būtu jāatrod savā budžetā. Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs Neatkarīgajai stāsta, ka novadā, lai arī ir bijušas problēmas ar energoapgādi, taču ne tik lielas, lai rastos vajadzība to uzskatīt par krīzi. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomnieks enerģētikas jomā Paulis Barons uzskata, ka situācija nav tik traģiska, lai pašvaldību budžetos cirstu vēl lielāku robu. Viņš atsaucas uz Enerģētikas likuma 71. pantu, kurā teikts, ka energoapgādes komersanti nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. "Tas būtu izdevīgi Latvenergo, bet ne pašvaldībām. Kas par to maksās? Pašvaldība turklāt neorganizē elektroapgādi savā teritorijā, Latvenergo ir licence uz visu valsti. Ja skolai iebruks jumts krīzes situācijas laikā, tad par tā atjaunošanu maksās pašvaldība. Tagad vismaz no valsts, no neparedzētiem izdevumiem var pieprasīt," viņš paskaidro.
Vairāku pašvaldību pārstāvji šonedēļ tikās ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība), kurš solīja elektrības traucējumu gadījumā piešķirt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā esošos ģeneratorus. J. Dimitrijevs par šādu iespēju ir priecīgs, jo piesardzīgi piebilst – nevar prognozēt, kas notiks nedēļas beigās, jo koki lūst nepārtraukti. Ja nu jaudīgu ģeneratoru vajadzēšot, tad skolai, jo pārējās iestādes jau apgādātas ar rezerves variantiem, ja paliks bez elektrības.
NBS ir gatavi piegādāt desmit ģeneratoru. "Daudzām vienībām ir sadarbības līgums ar pašvaldībām, lai krīzes gadījumā atbalstītu tās ar ģeneratoriem. Piemēram, Kājnieku skolas rīcībā esošie ģeneratori krīzes gadījumā nodrošinās Alūksnes slimnīcas darbību. Ģeneratoru sadale objektiem tiks koordinēta ar Ekonomikas ministrijas palīdzību, kurai pakļauts Latvenergo, jo ģeneratoriem ir dažādas jaudas, spriegumi un fāzes, kā arī pieejama informācija par objektiem, kuriem elektrības nodrošināšana ir visakūtākā," informē aizsardzības ministra padomniece Inga Saleniece. Viņa saka – pirms ministrs nācis klajā ar šādu iniciatīvu, no pašvaldībām neesot bijis saņemts pieprasījums pēc ģeneratoriem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997