Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 01:51
Vārda dienas: Emīlija
Jāņa Pāvila II vārds Latvijā ir īpašs
Pirms 18 gadiem Latviju piemeklēja liela svētība. 1993. gada septembrī pāvests Jānis Pāvils II apmeklēja Latviju – noskūpstīja tās zemi, apskāva tautu un to svētīja. Tolaik viņa vizīte Latvijā bija atjaunotnes un cerību simbols. Vakar, kad pāvestu Jāni Pāvilu II Vatikānā pasludināja par svētīgo, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur savulaik pāvests uzstājās, vairāki simti garīdznieka pieminētāju atcerējās viņa devumu.
Jāņa Pāvila II vārds Latvijā ir īpaši būtisks. Viņam bija nozīmīga loma komunistiskā režīma sagraušanā Austrumeiropā un arī Latvijas neatkarības atjaunošanā. Cilvēks, kurš vienmēr centās vairot mieru pasaulē un ar saviem vārdiem, žestiem un rīcību iedvesmoja citus. Viņa nāve 2005. gada aprīlī bija kā lakmusa papīriņš, kas parādīja, cik patiesībā ir daudz to, kurus viņa dzīve uzrunājusi.
«Savu vislielāko uzvaru viņš izcīnīja pēc nāves,» secinājis Romas katoliskās baznīcas Latvijā Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš pats klātienē ir bijis pāvesta bēru ceremonijā.
Pāvests nekad neslēpa savus uzskatus, runāja tieši. «Jānim Pāvilam II noteicošais bija cilvēks – viņa cieņa un tiesības. Saskaņā ar pāvesta daudzkārt izteikto pārliecību cilvēka cieņa sakņojas faktā, ka cilvēku ir radījis Dievs. Taču diemžēl cilvēki sapinušies savas identitātes meklējumos un ir gatavi ignorēt, pazemot un iznīcināt cits citu, bet Jānis Pāvils II apgalvo, ka bez Kristus cilvēks nezina to, kas viņš patiesībā ir, un nespēj īstenot savu aicinājumu. Šeit ir ietverts viņa vēstījuma sāls,» apgalvo Z. Stankevičs.
Vairāki konferences Jānis Pāvils II – jaunās paaudzes vēstnesis dalībnieki uzsvēra, ka pāvesta pasludināšana par svētīgo nozīmē, ka šis cilvēks var kalpot citiem par piemēru un paraugu. «Pāvests bija Polijas un Eiropas patriots. Viņš redzēja daudz tālāk, nekā viņa laikabiedri,» pārliecināts ir Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis. «Pāvesta īpaša rūpju loma bija Eiropas vienotība. Faktiski tas būtu temats veselai grāmatai. (..) Mums ir grūti tāpēc, ka svētīgā pāvesta dzīves laikā un arī pēc viņa nāves poļiem pārmeta, ka tie ir piesavinājušies pāvestu, un reducēja pasaules mēroga figūru līdz vietējam pagalmam.»
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pāvestu raksturoja kā cilvēku, kurš sirdī pazina Dieva sapni par pasauli un cilvēkiem. «Luterāņu baznīcā beatifikācija nav tradīcijas sastāvdaļa. Pāvesta loma ir viens no tiem jautājumiem, par ko ar katoļu baznīcu ir domstarpības. Izšķirošs nopelns ir bijis pāvestam Jānim Pāvilam II. Mūsdienās vienkāršāk ir nebūt ekumeniskam. Ja tu esi ekumenisks no sirds, tad tu saņem pārmetumus, aizdomas, kritiku. Domāju, ka arī Jānis Pāvils II ir piedzīvojis to pašu. (..) Nevienam cilvēkam vēsturē nav bijis lielāks iemesls justies pašpietiekamam. Ar pasaules lielāko dievnamu aiz muguras cilvēks var justies pašpietiekami, ka nekas cits nav vajadzīgs. Savulaik pāvests vaicāja – brāļi, sakiet man, kam man būt priekš jums. Es domāju, šīs pašpietiekamības iespējas dēļ tā ir liela spēka izpausme. To spēj cilvēks spēkā, nevis bažās vai konkurences apziņā,» norādīja J. Vanags.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997