Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 20:33
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Šovakar Dailes teātra Lielajā zālē priekškars vērsies pēdējam šīs sezonas jauniestudējumam – ar Amadeju teātris turpina atgādināt par izcilām vēstures un mākslas pasaules personībām.
Dž. Dž. Džilindžera iestudētā Šillera traģēdija Marija Stjuarte sezonas sākumā skatītāju aizveda uz Elizabetes laika Angliju, bet noslēgumā Amadejs ļaus nokļūt diženā komponista Volfganga Amadeja Mocarta laika Austrijā.
Ar Pītera Šefera lugas Amadejs iestudējumu Dailes teātrī atgriežas viesrežisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija), kuram Amadejs ir debija uz Dailes teātra lielās skatuves.
Viņa iestudētais Spilvencilvēks – viena no izcilākajām Dailes teātra izrādēm jaunāko laiku vēsturē – repertuārā bija piecus gadus un šosezon tika nospēlēta pēdējo reizi, pāršķirot jaunu lapu Jana Villema van den Bosa un Dailes teātra sadarbībā.
Vai Antonio Saljēri patiesi nogalināja Mocartu? Pētnieki sliecas uzskatīt, ka tā nav patiesība, taču brīnumbērnaģēnija un Austrijas imperatora talantīgā galma komponista attiecības ir iztēli rosinoša un intriģējoša tēma, jo īpaši uz Saljēri atzīšanās Mocarta noindēšanā fona.
Britu dramaturgs un scenārists Pīters Šefers (1926) savu versiju par abu sava laika mūzikas pasaules vareno attiecībām uzrakstīja 1979. gadā. Amadejs guva atzinību, gan saņemot Tonija balvu labākās lugas kategorijā, gan ceļojot pa pasaules teātru skatuvēm.
Režisors Milošs Formans 1984. gadā pēc lugas motīviem (scenāriju rakstīja pats dramaturgs) uzņēma filmu, kas ieguva Oskaru astoņās nominācijās un vēl vairāk nekā trīsdesmit citu balvu, spožiem zelta burtiem ierakstot Amadeju Holivudas vēsturē. Vēsturnieku kritika par brīvo interpretāciju savu reizi atgādina par divām patiesībām – dzīves un mākslas.
P. Šefers apspēlē vēstures leģendu par Mocarta noindēšanu. Šī viela piedāvā cilvēcisko īpašību tumšo krāsu paleti, kurā sastopas Mocarta neķītrība, vulgaritāte, pašpārliecinātība un bezkaunība ar Saljēri greizsirdību un skaudību. «Tā ir jūtu un notikumu arheoloģija, kurā visi tēli tiek iesaistīti pagātnes rekonstrukcijā ar mērķi izkļūt no pašradīta ārprāta cietuma un atgūt spēju aiz apstākļiem, iemesliem un faktiem saskatīt cilvēku sevī un citos. Cilvēku ar nepilnībām, vājībām, bet ar savu unikalitāti, kuru aprakt, aizmirst, noliegt, kāda sveša talanta gaismas apžilbinātam, ir tas pats, kas ieslodzīt sevi neprāta un greizsirdības cietumā,» uzsver Amadeja režisors Jans Villems van den Boss. Dailes teātra Saljēri ir Artūrs Skrastiņš, Mocarts – jaunais aktieris Artūrs Dīcis.
Dailes teātra Amadejs ir izgājis ārpus teātra telpām, ļaujot jau pirms pirmizrādes baudīt kādu daļu no vizuālajiem svētkiem, kurus ar šo vērienīgo iestudējumu teātris sola skatītājiem. Līdz 18. maijam Galerijā Centrs ir apskatāmas Ilzes Vītoliņas kostīmu skices un Māra Lapiņa foto no izrādes kostīmu tapšanas procesa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997