Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 16:03
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
KNAB vakar sniedza plašākas ziņas par vērienīgo kratīšanu iemeslu – tas galvenokārt saistās ar Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbību.
Pēc neoficiālām ziņām, kratīšanas turpināsies arī šodien. Taču paša Šlesera dzīvesvieta kratīta netiks – Saeimas deputātiem nešķita pārliecinoši KNAB argumenti.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā, kukuļņemšana un kukuļdošana – šīs ir tikai dažas no apsūdzībām, uz kuru pamata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis kriminālprocesu un veicis masveidīgās kratīšanas. Zīmīgi, ka lietas uzraugošais prokurors ir bēdīgi slavenais Māris Leja, kurš savulaik nesekmīgi centās uzturēt apsūdzību Aivaram Lembergam Grinbergu lietā. Apsūdzības nevienai amatpersonai vēl nav uzrādītas, ir tikai KNAB piedāvātās versijas.
No biroja nosūtītās vēstules Saeimai, kurā izklāstīti lietas motīvi, noprotams, ka kratīšanu pamatā ir Saeimas deputāta Aināra Šlesera vēlme saglabāt ietekmi Rīgas brīvostā un paslepeni privatizēt kādu uzņēmumu. Proti, KNAB versija ir tāda, ka A. Šlesers izveidojis finanšu shēmu, lai juridiski savā īpašumā iegūtu Šveices firmas SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) pastarpināto līdzīpašnieci ZEIN Holding AG, kas oficiāli pieder Viesturam Koziolam. Birojs vēstulē Saeimai raksta, ka
A. Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.
«Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA Avadel vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu, un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies,» rakstīts KNAB vēstulē.
Pēc biroja domām, A. Šlesera nodomus atbalsta gan V. Koziols un viņa uzticības persona juriste Baiba Krieviņa-Sutora, gan RTO līdzīpašnieks un vadītājs Ralfs Kļaviņš.
KNAB vēstulē arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009. gadam bijis dažādos valsts amatos un sekmējis, ka RTO apgrozījums piecu gadu laikā desmitkāršojies – no 8 miljoniem latu 2004./2005. gadā līdz 80 miljoniem latu 2009./2010. gadā. Kopš pērnā gada februāra A. Šlesers plānojis shēmu, lai Avadel kļūtu par ZEIN Holding AG īpašnieku, kurai pieder RTO 36% kapitāldaļu īpašniece – SIA Piejūras investīcijas.
Slēgti viltus līgumi?
Par kādu citu kriminālprocesa epizodi KNAB raksta, ka 2009. gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, A. Šlesers esot pieprasījis airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar airBaltic vai Live Riga finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus par airBaltic Corporation reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. Tomēr patiesībā pārskaitītā nauda bijusi domāta A. Šlesera un partijas LPP/LC reklamēšanai.
KNAB vēstulē arī norādījis, ka A. Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA Zaķusalas Estates, Jaunrīgas attīstības uzņēmums, Eurolines, kā arī airBaltic līdzīpašnieces SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, kā arī SIA Abi krasti, kas nav minēti politiķa deklarācijās.
Pēc KNAB domām, A. Šlesers pēc Rīgas brīvostas (RB) vadītāja amata zaudēšanas un iekļūšanas Saeimā, tomēr vēlējies saglabāt varu RB. Tāpēc viņš veicis darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Savukārt Ventspils domes vadītājs Aivars Lembergs par šo amatu esot pieprasījis kukuli, lai Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par A. Ameriku. Kā kukulis esot pieprasīts, lai RB slēgtu reklāmas līgumu ar uzņēmumu Mediju nams (MN), raksta KNAB.
KNAB krata izdevējus
Saistībā ar mistisko līgumu arī Neatkarīgās izdevēja SIA Mediju nams telpās ieradās KNAB pārstāvji. MN valdes priekšsēdētājs Armands Puče stāsta, ka labprātīgi sadarbojas ar KNAB un grib redzēt arī lietas iznākumu. «Nav solīdi, ka mediju sadarbības līgumus izmanto kā ieganstu, lai vērstos pret amatpersonām. Mums ar brīvostu sadarbība norit jau desmit gadus, un politiskās kolīzijas nav to ietekmējušas. Līgums, kuru vēlējās KNAB, ir parasts sadarbības līgums un izcenojumi reklāmai tajā ir tie paši, kas pieejami citiem. Turklāt līgums neuzliek par pienākumu kaut ko maksāt vai pieprasīt. Mēs ar lielāko prieku šo līgumu būtu KNAB atdevuši jau agrāk,» saka A. Puče. Dīvaini, ka tik nozīmīgu dokumentu, kura pamatā ir balstīta apsūdzība, KNAB ieradās paņemt tikai otrajā dienā pēc ordera saņemšanas. Teorētiski pa šīm 24 stundām Neatkarīgās redakcijā varēja uztaisīt kaut eiroremontu. Zināms, ka KNAB viesojies arī V. Koziolam piederošajā laikrakstā Diena.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās neoficiālās informācijas, KNAB izmeklētāja Signe Bole vērsusies Centra rajona tiesā un izņēmusi vēl vairākus kratīšanas orderus.
Saskatāmas prokurora intereses
Zīmīgi, ka lietas uzraugošais prokurors ir M. Leja – tas pats, kurš kaunpilni zaudēja A. Lembergam tā dēvētajā Grinberga lietā. Pēc A. Lemberga domām, prokurors šajā gadījumā nevar būt neitrāls. «Kriminālprocesa mērķis taču nav dot vēl vienu iespēju prokuroram, lai viņš varētu revanšēties apsūdzētajam, kuram zaudējis. Tiesiskais pamatojums šajā lietā ir nulle, vēl vājāks nekā Grinberga lietā,» saka Ventspils domes vadītājs. Viņš ir pārsteigts par paviršību, ar kādu lietai piegājušas atbildīgās institūcijas. Iespējams, ka pie tā vainīga steiga, kuru, pēc neoficiāliem, bet drošiem avotiem, veicinājusi publikācija Neatkarīgajā, kas paredzēja vērienīgu KNAB operāciju. Visticamāk, kratīšanas bija ieplānotas dienu vai divas pirms prezidenta vēlēšanām, taču publikācija lika izšķirties – tagad vai nekad. Neoficiāla informācija arī liecina, ka šobrīd tiek veikta visu operatīvo darbinieku telefonsarunu pārbaude un pārrunas, lai atklātu informācijas noplūdinātāju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997