Bailes par nepārvēlēšanu maksās dārgi

Saeimas atlaišana: no sajūsmas līdz bažām par valsts atkritienu krīzes bezdibenī.

2011. gada 28. maijs Latvijas vēsturē paliks kā pirmā reize, kad prezidents ierosinājis Saeimas atlaišanu. Politiķi uzskata, ka to var skaidrot ar Valda Zatlera bažām par nepārvēlēšanu uz nākamo pilnvaru termiņu. Lai viņš vēstures grāmatās nebūtu minēts kā pirmais nepārvēlētais prezidents, pieņemts lēmums atlaist parlamentu. Sestdienas vakarā pāris simti nacionāli noskaņotu iedzīvotāju pulcējās pie Rīgas pils, lai prezidentu sveiktu ar ziediem. Politisko procesu vērotāji apgalvo, ka V. Zatlera lēmums Latvijas tautai tiešā un pārnestā nozīmē izmaksās dārgi.

«Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60 procenti jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būt aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9. Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības,» uzrunājot iedzīvotājus, sestdienas vakarā tiešraidē teica V. Zatlers. Viņš piesauca aizvadītās ceturtdienas Saeimas balsojumu par kratīšanu Aināra Šlesera īpašumos, ko parlamentārieši neatbalstīja. «Diemžēl tā ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju varu un tiesu

varu – divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Un diemžēl tā nebija pirmā reize. Jau 9. Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau bija pirmais signāls, ka tikumi un netikumi diemžēl ir pārmantoti – amatā netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. Šī jau ir nākamā reize,» argumentēja V. Zatlers.

Atgriezies Rīgā no Varšavas, kur V. Zatlers tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, sestdien uz paklāja prezidents izsauca Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu un premjeru Valdi Dombrovski. Ar viņiem runāts par parlamenta atlaišanu. Kā viens no mazāk sāpīgiem variantiem apsvērta iespēja atlaist valdību, taču pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru viņš nolēma atlaist pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto parlamentu.

«Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā man ir personīgi grūta un arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu lēmumu varu pārvilkt svītru manām izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Bet es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu – visas manas pūles veltīt tautas un Latvijas labumam. Un mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā. Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām,» sestdien paziņojumā teica V. Zatlers.

Neatkarīgi no tā, kāds būs tautas kalpu lēmums ceturtdien par prezidenta vēlēšanām, V. Zatleram pēc prezidentūras pienāksies pilns prezidenta garantiju klāsts, taču kuluāros jau tagad runā, ka faktiski viņš ar šo soli ir pieteicis sevi lielajai politikai un, visticamāk, pēc tautas nobalsošanas gaidāmajās Saeimas vēlēšanās starp deputātu vārdiem būs lasāms arī V. Zatlera vārds.

Iespējams, līdzās viņa vārdam būs lasāmi sabiedrībā labi zināmi vārdi, piemēram, pirms četriem gadiem uz prezidenta amatu pretendējušais Aivars Endziņš un bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

***

Zatlers nolēma atriebties zaļajiem zemniekiem un personīgi man

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs:

– Pirms divām nedēļām pēc prezidenta ielūguma (un tā pēdējā laikā nebija pirmā reize) biju pie viņa privātās pusdienās, kurās pēc viņa iniciatīvas pārrunājām valsts aktualitātes un arī prezidenta vēlēšanas. Protams, es neuzņēmos atbildību garantēt balsu skaitu, jo vairāk absolūto. Šķīrāmies kā draugi – labvēlīgi, pat labestīgi. Man nevienu vārdu neteica, ka esmu oligarhs, ļaunuma sakne, ļaunuma impērija parlamentā, valdībā un tā tālāk.

Kopš tā brīža ir pagājušas divas nedēļas. Tagad pēkšņi izrādās, ka esmu oligarhs un ļaunuma sakne, tāpēc ir jāatlaiž Dombrovska valdība un tagadējā Saeima. Kas ir mainījies, noticis šajā laikā? Tajā brīdī bija viena [prezidenta amata] kandidatūra. Mainījies tas, ka pieci ZZS deputāti, arī Jānis Vucāns no partijas Latvijai un Ventspilij, kuras valdes priekšsēdētājs ir Aivars Lembergs, iesnieguši priekšlikumu un Andris Bērziņš kļuva par otru prezidenta kandidātu. Mainījās situācija, jo pēc tam vairs nevarēja apgalvot, ka Zatlers viegli iegūs balsu vairākumu. Tas, ka viņš varētu vinnēt – jā, bet varētu arī nevinnēt. Tā situāciju izmainīja zaļie zemnieki. Lai nepieļautu to, ka viņš ir pirmais prezidents, kuru izbalso uz otro termiņu, lai neieietu vēsturē ar šo faktu, viņš nolēma atriebties zaļajiem zemniekiem un personīgi Lembergam. Zatlers nebija morāli gatavs godīgā cīņā vai nu vinnēt, vai zaudēt.

Pat ja neievēlēs, Zatlers teiks – mani neievēlēja tā Saeima, kuru ierosināju atlaist. Tad viņš ieies vēsturē ar ierosinājumu atlaist Saeimu, turklāt atlaist institūciju, kurai reitings ir plus desmit. Viņš nobruģē variantu, ka uz šīm vai nākamajām vēlēšanām var taisīt savu sarakstu ar citiem tādiem caurkritušiem prezidenta kandidātiem vai citādiem kandidātiem, piemēram, Endziņu un citiem.

Cīņa pret oligarhu Lembergu – tādi lozungi jau ir bijuši! Savu karjeru politikā taisīja Tautas partija, Jaunā partija, Pirmā partija, Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, Vienotība. Nekā oriģināla jau nav.

Ko esmu ietekmējis šajā valdībā un Saeimā? Jā, esmu ietekmējis, ka nenoņēma pensijas un pabalstus. Nenoņēma, cik gribēja, naudu izglītībai, kultūrai, zinātnei, sportam. Paziņo, ka ir manas savtīgas intereses. Lai pasaka, kurš valdības vai Saeimas likums vai noteikumi ir personīgi man par labu. Lai pasaka kaut vienu.

Tālāk loģika ir vienkārša. Ja aizies līdz referendumam, būs Saeimas vēlēšanas. Šaubu nav. Bet lai būtiski iespaidotu vēlēšanu rezultātus, Lembergs ir jāizolē. Vai nu fiziski jāiznīcina, vai jāieliek cietumā. Tie trešdienas notikumi [kad daudzviet KNAB uzsāka vērienīgu kratīšanu], es jau teicu, ka saistīti ar vēlēšanām. Es melošu, ja teikšu, ka domāju, ka būs rīkojums. Tas, ka tas ir saistīts ar prezidenta vēlēšanām, man bija skaidrs. Man nebija skaidrs, ko konkrēti darīs. Šie notikumi notiek tikai un vienīgi otras alternatīvas dēļ. Zatlers jau bija samierinājies, ka viņu nepārvēlēs. Tā viņš būtu bijušais nepārvēlētais prezidents, tagad jau ir cita pieskaņa.

Radīts politiskais haoss

Andris ŠĶĒle, Tautas partijas priekšsēdētājs:

– Visticamāk, ja mērķis ir atlaist Saeimu, tad lēmums sasniegs savu mērķi. Kā zināms, šis ir nekvalificētais no kvoruma viedokļa referendums, kur, pat vienam cilvēkam aizejot, pašam Valdim Zatleram aizejot un nobalsojot par, lēmums stājas spēkā. No tāda viedokļa augsta varbūtība, ka Saeimas atlaišanu kā mērķi sasniegs.

Vai būs uzlabojumi Latvijas politikā – atbilde ir jā un nē. Iedibināsies prakse, kura līdz šim netika aprobēta. Latvija ir jāuzskata par jaunu parlamentāru republiku. Katra savas konstitūcijas izmantošanas iespēja vairo politisko un sabiedrības demokrātijas pieredzi. Arī no tāda aspekta var domāt, ka mēs kā nācija iegūsim.

Kas attiecas par iespējamo politisko spēku salikumu, ir daudz minējumu, spekulāciju. Ir grūti dot vērtējumu. Rudenī daži politiskie spēki mēģinās apvienot Saeimas vēlēšanas ar referendumu par krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu. Ja prezidents ir vēlējies daudz aktīvāku Saskaņas centra vai viņiem simpatizējošu politisko spēku iekļaušanu valsts pārvaldē, tad var domāt, ka viņu ietekme palielināsies. Vai pēdējo vēlēšanu triumfa baudītājiem Vienotībai izdosies vienoti noturēt 33 balsis – diezgan šaubīgi.

Trešajam lielākajam spēkam, Zaļo un zemnieku savienībai, varētu izdoties noturēt savu pārstāvību augstā līmenī, jo viņi koalīcijas ietvaros bija iezīmējušies ļoti precīzi par sabiedrībai jutīgu jautājumu – pensijām. Domāju, ka vēlētāji to neaizmirsīs.

Pašreizējā matemātika līdz šiem paziņojumiem liecināja, ka trūkst pavisam nedaudz – trīs balsis. Tagad vienas dienas laikā ir dažādi signāli no dažādiem politiskajiem spēkiem. Var gadīties, ka vairs nav šo 48 vai 49 balsu. Mums šodien ir frakcijas sēde, veiksim pirmreizējo iekšējo apspriešanu, bet neesmu pārliecināts, ka rīt mūsu apvienība varētu steigties ar paziņojumu vienam vai otram par labu. Debates būs sarežģītas par to, vai uzturēt atbalstu Zatlera kungam. Arī bijušais prezidents Guntis Ulmanis ir paudis skepsi par to, ka motivācija nav precīza, skaidra un vai tā ilgtermiņā ir izdevīga Latvijas valstij.

Zatlers ar savu lēmumu radīja jaunu politisko situāciju. Politisko krīzi. Aizejošais parlaments ir jaunā situācijā, jo tam ir jāizvēlas jauns prezidents.

Brigmanis par sevi neizsakās

Augusts Brigmanis, 10. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs:

– Viss ir iespējams. Tas, kas ir ierakstīts Satversmē, nav nekāds brīnums, ja to kādreiz izmanto. Visu var pateikt laiks. Tas, ko tagad saka, ir prognoze. Padzīvosim līdz jaunam gadam, tad arī redzēsim. Tagad Saeimas prestižs ir desmit procenti, varbūt tad būs 11 procenti. Speciāli runāt par sevi, kas ir atlaists, nav korekti. Mēs esam tautas kalpi. Tauta dod mums darbu, un prezidents ir izteicis savu vēlmi. Laiks parādīs, kam bija taisnība.

Attiecībā uz nākamā prezidenta vēlēšanām, tas ir jautājums, kas man ir jāapsver. Ja esmu cilvēks, kam ir izteikta zināmā mērā neuzticība, kādas man ir morālas tiesības ievēlēt jaunu prezidentu. Un jautājums ir jāatbild katram pašam.

Futbola skatīšanos sabojā runa

Raimonds Pauls, komponists:

– Es atgriezīšos Saeimā, es nolēmu. Bez manis nekas nesanāks. Visādā ziņā iekšēji jūtu līdzi. Bēdīgi, ka nespējam izdarīt, lai valsti pagrieztu uz to labo pusi. Tas vakar bija spēcīgs trieciens. Visu laiku pa televizoru skatījos futbolu, bet Zatlera runa man izraisīja nopietnas pārdomas. Vispār tas bija negaidīts, un, man liekas, daudzi neticēja, ka būs tāds pagrieziens. Neesmu pretī. Skaidrs, ka tas, kas tur ir savēlēts pašlaik... Man ir par to grūti runāt, jo pats savulaik tur biju. Pierādījās, ka visi, kas metās pirms vēlēšanām iepriekšējiem virsū, dara to pašu. It īpaši par amatu sadalēm un tā tālāk. Nekas jauns netika izdarīts, lai gan mēģina iestāstīt, ka paliek labāk, es domāju, ka tie vienkārši ir meli. Nekas labāks nepaliek, izņemot tos parādus.

Esmu par to, ka valstiņai reformas ir nepieciešamas, bet diemžēl nav jau to cilvēku, kas tās reformas izveic. Visi grib sākt, bet apstājas un nekas nemainās. Lai pabraukā pa laukiem, sabiedrības noskaņojums ir vairāk nekā negatīvs.

Prezidentam izdevīgs lēmums

Jurģis Liepnieks:

– Pirmkārt, jāpievērš uzmanība tam, vai tiešām, kad prezidents pieņēma šo lēmumu, valstī bija tādi priekšnoteikumi, lai būtu nepieciešams atlaist parlamentu. Labs salīdzinājums ir Portugāles situācija, kuru prezidenta kanceleja min kā piemēru. Te būtu interesanti salīdzināt. Portugālē patiesi bija milzīga politiska krīze. Valdība un parlaments nespēja vienoties par budžetu, noteikumiem, lai būtu iespējams saņemt aizdevumu. Valsts atradās situācijā, kurā viņiem ir nauda dažiem mēnešiem un parlaments nav spējīgs rīkoties tālāk. Prezidents pieņēma lēmumu atlaist parlamentu, kas bija loģisks lēmums, jo nebija citu risinājumu.

Latvijā situācija bija diametrāli pretēji. Valdība strādā pietiekami stabili. Vienošanās ar aizdevējiem ir atkārtoti un viegli panākta, un, vēl vairāk, valdība uzstāj pašpārliecinātā tonī, ka sākusies izeja no krīzes. Strādājam labi. Un arī parlamentā nav nekādu acīmredzamu problēmu.

Prezidents pamatojis savu lēmumu ar trim punktiem. Saeima neievēlēja Judina kungu, neizdeva kratīšanai Šleseru, pārņēmusi vecās saeimas stiķus un niķus. Pēdējais arguments būtu jānoraida uzreiz, jo 9. Saeimu jau neatlaida. Arī pēc Judina gadījuma nebija nekādi ultimāti vai brīdinājumi, ka Saeimu varētu atlaist.

Var saprast, ka izšķirošais bija Šlesera kratīšana. Jāsaka, tas nebija gudrs balsojums, taču nepārspīlēsim tā nozīmi. Situācija bija absurda no pirmā problēmas parādīšanās mirkļa. Kas tā par kratīšanu, par kuru Saeima debatē jau vairākas dienas iepriekš? Tas nav jautājums, kas pēc būtības kavē tiesiskumu valstī. Jāpiekrīt visiem tiem, ka tas ir iegansts, nevis īstais iemesls.

Šķiet, ka viens, kam tas ir izdevīgi, ir prezidentam Zatleram un viņa apkārtnei, jo vienīgais rezultāts no šā soļa ir nodrošināt politisku nākotni. Citu reālu ieguvumu neredzu.

Zatlera aizstāvji min divus ieguvumus. Šī ir iespēja uzlabot Latvijas politiku. Vēlos noraidīt argumentu, jo tad vēlēšanas būtu jārīko katru gadu vai pusgadu. Zatlers ir radījis iespēju daudzām lietām kaitēt Latvijā. Ar tādu azartspēļu domāšanu – varbūt uzkritīs kaut kas labāks – manuprāt, tā ir bezatbildīga pieeja valsts vadīšanai.

Zatlera aizstāvji min, ka turpmākajām saeimām liks piedomāt pie saviem lēmumiem, jo būs jābaidās no tā, ka varētu tikt atlaista. Zatlera aizstāvji cer, ka nākamās saeimas būs daudz populistiskākas un daudz bailīgākas savos lēmumos. Zatlera kungs ir pamatojis lēmumu ar to, ka Saeima ir nepopulāra. Ja tas ir arguments, tad tā tiešām ir liela problēma, politiķi izvairīsies no smagu lēmumu pieņemšanas.

Esmu dzirdējis daudz neapdomāta ļauna prieka. Proti, re, viņš politiķiem parādīja īsto vietu. Es saprotu, ka politiķi ir nepopulāri. Man pašam arī viņi ne īpaši patīk. Es nedomāju, ka, valstij braucot uz ļauna viļņa, mēs varam tālu tikt. Ir cilvēki, kuri ir mazāk informēti, mazāk par politiku domājoši, kuri kārtējo reizi pauda savu riebumu, nicinājumu pret politiskām partijām.

Salīdzina ar medicīnu

Māra Zālīte, dzejniece un dramaturģe:

– Zatlers ir ķirurgs, un viņš ir sapratis, ka ar plāksteriem nekas nelīdz. Tādēļ viņš izdarīja nepieciešamo griezienu. Turpinot to medicīnisko terminoloģiju, tālākais ir atkarīgs no medicīnas māsām.

Valsts nostādīta muļķīgā situācijā

Andris Grūtups, advokāts

– Izskatās tā, ka Zatlers juta, ka viņu neievēlēs. Nolēma, ka var aizcirst durvis. Aizcirta durvis tā, ka ne tikai stikli izbira, bet arī viss tas durvju bloks izjuka un beigās visa māja sabrūk. Faktiski Zatlers nostāda visu valsti muļķīgā situācijā. Kādu mērķi viņš grib sasniegt, nezinu. Mani runa nepārliecināja. Tādas var teikt, oktobra sociālistisko revolūciju gatavojot. Faktiski izklausījās pēc tādas šķiru cīņas. Tad jau vajag visus bagātos sist nost, visu atņemt. Ļoti primitīva runa. Faktiski ienesis sabiedrībā un valstī haosu. Skaidrs, ka ir daļa, kam tas briesmīgi patīk. Gan jau sapratīs, ka rezultātā iegūs prokrieviskie spēki un valsts būs savādāka. Zaudēs ekonomika. Visi nodarbosies ar politisko cīniņu – tādu mērķi viņš ir panācis.

Zatleram nav elementāras izpratnes un loģikas. Vadās no primitīviem tēliem. Tas noteikti paliks Latvijas vēsturē – cik tālu var novest valsti, ja pie varas nonāk cilvēks, kas īsti nesaprot, ko viņš dara.

Vai esat dzirdējuši šajos gados, ka aicinātu neaizbraukt no valsts, pašiem būvēt Latviju? Viņš to nav sapratis. Vēl nezinām tautas skaitīšanas datus, baidos, ka mums būs 300 000 cilvēku mazāk. Zatlers ņem vērā ideoloģiskas dogmas, ka pārvietošanās brīvība ir augstāka nekā latviešu nācijas izaugsme. Tas ir primitīvs un vienkāršots spriedums. Nav citu iemeslu – viņš baidās, ka viņu nepārvēlēs. Zatlera kļūdas maksās latviešu nācijai ļoti dārgi. Saeimai ir atbildīgi jāturpina darbs līdz savu pilnvaru beigām

Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre:

– Droši spriest par Valsts prezidenta lēmuma sekām nav iespējams, bet situācija kopumā prasīja pārmaiņas, ko valsts tagad saņems. Tomēr arī prezidenta atlaistajai Saeimai ir atbildīgi jāturpina darbs līdz savu pilnvaru beigām neatkarīgi no tā, cik ilgi šīs pilnvaras saglabāsies atbilstoši tautas nobalsošanai. No Saeimā pašlaik sāktajiem darbiem jāatzīmē likumprojekts par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un grozījumi Komerclikumā. Savukārt valdībai jāgatavo valsts 2012. gada budžeta projekts. Referendums un iespējamā Saeimas pārvēlēšana liks partijām konkrētāk nekā 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā parādīt, ko tās sabiedrībai piedāvā.

Nākamajai valdībai būtu jāizlemj, ko iesākt ar 30 tūkstošiem izputējušu mājsaimniecību

Edgars ŠĪns, uzņēmējs nekustamo īpašumu nozarē:

– Sabiedrībai tiek dota vēl viena iespēja izvirzīt politiķus, kuri spētu pieņemt drosmīgākus lēmumus, nekā tas tika darīts līdz šim. Tādējādi viņiem jāatjauno sabiedrības uzticēšanās valstij, kas izpaustos arī kā labprātīga nodokļu maksāšana. Tāda bija sasniegta 2007.–2008. gadā, bet tagad radušās pārāk daudzas atrunas, ka nodokļus maksāt nav jēgas, jo arī valsts savas saistības nepilda. Kas attiecas uz nekustamo īpašumu nozari, nākamajai valdībai būtu jāizlemj, ko iesākt ar 30 tūkstošiem izputējušu mājsaimniecību. Tagadējā valdība prot tikai cerēt uz šo cilvēku izbraukšanu no valsts vismaz tādēļ, lai noslēptos no kreditoriem. Lēmumi par reformām valsts aparātā pieņemti Ivara Godmaņa laikā

Inguna Gulbe, ekonomiste, pārtikas tirgus speciāliste:

– Diez vai pat Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijā dos varu politiķiem, kuri tieši iejauktos pārtikas tirgū ar, pēc viņu domām, taisnīgu cenu diktātu. Cenas turpinās diktēt pasaules mēroga procesi no meteoroloģiskajiem apstākļiem līdz tam, cik ASV dolāru un cik eiro emitēs bankas, kas to tagad dara. Latvija to nevar ietekmēt, taču Latvijas pārvaldes aparāta neprofesionalitāte spēj padarīt lietas ļaunākas. Cik nu bija lēmumi par reformām valsts aparātā, tik tie ir pieņemti Ivara Godmaņa laikā. Tālāk sekoja inerce un šo lēmumu izpildes pielāgošana savtīgām interesēm. Ceru, ka Latvija izmantos tagadējo iespēju šo inerci pārtraukt.