Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 08:01
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Atbilstoši reģistriem un CSP aprēķinātajām iedzīvotāju skaita izmaiņām pēc iepriekšējās tautas pārskaitīšanas Latvijā būtu jādzīvo diviem miljoniem un vēl 225 tūkstošiem cilvēku. Tas jau šķiet nenovēršami, ka tagad tiks saskaitīts jūtami mazāk cilvēku. Tagad jācer uz to, ka iedzīvotāju skaits tomēr nebūs pakļuvis zem psiholoģiski svarīgās divu miljonu robežlīnijas. «Mans personiskais vērtējums ir tāds, ka, atrodot pilnīgi visus, kuri patiešām Latvijā pastāvīgi dzīvo, varētu uzrādīt ne vairāk par 2 150 000 cilvēku,» saka tautas skaitīšanu veikušās firmas GFK Baltic direktore Iluta Skrūzkalne. Šādu cilvēku skaitu varbūt varētu atrast, ja tautas skaitītāju ķēdes pārstaigātu visu valsti tā, kā to dažkārt rāda reportāžās par pazudušu cilvēku meklēšanu ļoti ierobežotā teritorijā. Izplest šādu meklēšanu pa visu valsti nebūtu ne finansiāli, ne organizatoriski, ne juridiski korekti izpildāms uzdevums. Līdz ar to tautas skaitītāju došanos uz iespējami lielāku daudzumu no tām adresēm, kurās, pēc valsts reģistros esošajām ziņām, vajadzētu dzīvot cilvēkiem, nākas papildināt ar kampaņu par pašu iedzīvotāju pieteikšanos tautas skaitītājiem fiziski vai elektroniski. Šīs iespējas tiks izsmeltas šonedēļ. Pēc tam līdz gada beigām statistiķi centīsies pārbaudīt, kas īsti noticis ar tiem cilvēkiem, kuru dati ir Latvijas valsts reģistros, bet kuri nav nevienā no iespējamajiem veidiem iekļuvuši starp saskaitītajiem Latvijas iedzīvotājiem. «Mūsu mērķis nav iedzīvotāju skaitu ne mākslīgi palielināt, ne samazināt,» uzsver CSP priekšniece Aija Žīgure.
Divi miljoni pirmā Latvijas iedzīvotāja radīšana vismaz uz papīra vai datorā ir uzdevums, kas loģiski izriet no tā, ar ko valsts pārvaldes iestādes divu ministru prezidentu Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska vadībā ir nodarbojušās jau trīs gadus. Tā, protams, bija un ir dibena taustīšana ekonomiskajai bedrei, kurā Latvija ievēlās 2008. gadā. Valsts aparāta izdzīvošanu arī šajā bedrē noteica iespēja aizņemties naudu no Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda. Turpmākā valsts aparāta izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai izdosies atkal aizņemties naudu, lai atdotu iepriekšējo parādu. To sauc par valsts parāda pārfinansēšanu.
Pārfinansēšana nozīmē, ka Latvijai ir jāatrod tāds aizdevējs, kurš noticēs Latvijas spējām pēc 3–5 gadiem atrast nākamo aizdevēju, kurš noticēs Latvijas spējām pēc nākamajiem 3–5 gadiem atrast atkal nākamo aizdevēju, kurš noticēs utt. bez gala. Kā rezerves variants paliek vecā parāda atdošana ar jaunu naudu, ko Latvijai atkal aizdevuši vecie kreditori EK un SVF. Šie kreditori to darītu ļoti negribīgi un tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo tas apliecinātu, ka šo institūciju kontrole pār Latvijas valdības darbu nekādus būtiskus uzlabojumus Latvijā nav devusi. To pašu var pateikt citiem vārdiem, ka šo institūciju kontrole nav radījusi ticību par uzlabojumiem Latvijā, kam seko neticība arī SVF un EK kontroles pasākumiem un pašām šīm institūcijām. Tāpēc aizdevēji kategoriski prasa no V. Dombrovska atrast nākamos kreditorus, bet V. Dombrovskim šīs prasības izpilde varētu nebūt pa spēkam.
Tieši Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums ir graujošs arguments pret visiem solījumiem atrast nākamos aizdevējus. Situācija šajā gadījumā ir ļoti neparasta, jo šādu solījumu ticamība nākotnē sarūk proporcionāli paredzamajam Latvijas iedzīvotāju skaitam. Parasti ir pretēji, ka lielākus iebildumus izraisa solījumi, ka kaut kas tikšot izdarīts tuvākajā nākotnē, bet par tālāku nākotni nav drošu argumentu, ar kuriem solījumus noraidīt. Konkrētajā gadījumā šādi argumenti ir – tie ir Latvijas demogrāfiskie rādītāji, no kuriem viegli izskaitļot, kad Latvijā palikušais iedzīvotāju skaits vairs nespēs apkalpot valdības sataisītos parādus. Neviens kreditors negribēs būt Latvijas kreditors tajā brīdī, bet tas nozīmē, ka viņš nepārpirks Latvijas parādus jau dažus gadus iepriekš. Tas savukārt nozīmē, ka Latvija nespēs šos parādus pārdot – tas nozīmē Latvijas bankrotu jau dažus gadus pirms demogrāfijas noliktā laika. Tātad neviens kreditors negribēs būt Latvijas kreditors jau iepriekšējā parādu uzskaites periodā utt. no tālākas nākotnes līdz nākamajam gadam, kad Latvijai jāsāk atdot savu parādu pamatsummas.
Patiešām grūtā situācijā nonākušais V. Dombrovskis reizēm atgādina panikas pārņemtu cilvēku, kurš publiski sarunājas pats ar sevi. Šādas iezīmes piemita jau I. Godmanim, kura vadītajās valdības sēdēs ministri gandrīz snauda, kamēr I. Godmanis apspriedās ar sevi, ka viena rīcība izraisītu tādas un tādas sekas, bet citāda rīcība – citas sekas, un ka to visu vajagot nopietni pārdomāt. Tomēr I. Godmanis nevērsās pie I. Godmaņa ar aicinājumiem kaut ko darīt vai nedarīt, bet V. Dombrovskis pat rakstiski sazinās ar V. Dombrovski: «Premjers aicina nekavējoties sākt demogrāfijas jautājumu risināšanu,» vēsta no Ministru kabineta 3. jūnijā izsūtīts paziņojums. Šis aicinājums vismaz valsts pārvaldes aparātā attiecas tikai uz vienu pašu V. Dombrovski, jo viņa ministri un visi pārējie valsts kalpotāji darba laikā nemaz nedrīkst sekot kaut kādiem «aicinājumiem». Viņiem ir tikai un vienīgi jāpilda valdības vadītāja un tālāk viņam pakļauto vadītāju secībā izdoti rīkojumi un rezolūcijas, valdības noteikumi un pēc valdības priekšlikumiem izdoti likumi. V. Dombrovska aicinājums demogrāfiskos jautājumus risināt «nekavējoties» nozīmē tikai to, ka iepriekš viņš nav pienācīgi pildījis pats savus pienākumus un nodrošinājis šo jautājumu risināšanu laikus.
Ja V. Dombrovska paziņojuma mērķis tomēr nav
V. Dombrovskis, tad tie vienādā mērā ir Latvijas kreditori un Latvijas 11. Saeimas vēlētāji. Gan vienus, gan otrus valdība cenšas maldināt, ka tā darot to, par ko patiesībā nekas neliecina. Vēlētāju krāpšana politiķiem ir pašsaprotama lieta, bet Latvijas kreditori varētu nepaļauties uz premjera solījumiem un «aicinājumiem». Esošie un potenciālie kreditori mēdz prasīt no parādniekiem skaitļos izteiktas liecības par viņu maksātspēju nākotnē. Latvijas gadījumā šādas liecības varētu radīt fiktīvi divos veidos. Pirmkārt, pārrakstot pilnīgi visas valsts reģistros esošās personas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātos. Otrkārt, kompensējot iedzīvotāju iztrūkumu ar tiem cilvēkiem, kuri nelegāli iekļuvuši ES un nezin kāpēc tiek nevis izsūtīti no ES, bet izvietoti pa ES dalībvalstīm.
***
DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA PAŠVALDĪBĀS
– Tautas skaitīšanas rezultātos nevajadzētu būt lielām atšķirībām no reģistru datiem, pēc kuriem mūsu novadā dzīvo 4,8 tūkstoši cilvēku. Piebaldzēni turas pie savas zemes. To mums apliecina gan ienākumu nodokļa, gan nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Tie notiek kārtīgi – tātad cilvēki nekur nav pazuduši. No novada izbrauc jaunieši. Lielākajā daļā gadījumu tā ir došanās mācīties. Citos gadījumos viņi nokļūst ārzemēs, bet nav tā, ka izbrauktu visas ģimenes ar bērniem. Protams, arī šāda aizbraukšana samazina novadā dzimušo skaitu, jo bērni dzimt jauniem cilvēkiem. Arī Vecpiebalgā mirstība pārsniedz dzimstību, un mūs tas uztrauc. Dzimstība pēdējā laikā samazinās, bet skolas vecuma bērnu pagaidām pietiek, lai mēs varētu saglabāt skolu katrā no novada pagastiem.
Ella Frīdvalde-Andersone, Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja
– Valdība visu laiku nepamatoti gaidīja brīnumu, cerēja, ka viss būs labi, un domāja, ka rīkojas pareizi. Tomēr brīnumi nenotiek. Varbūt tagad valdība sapratīs, ka pienācis laiks nevis skaisti runāt, bet darīt konkrētas lietas. Mums Rēzeknē tam ir sava recepte, kas diemžēl nesakrīt ar valdības plāniem. Vai varam ticēt pasakām, ka jau pie tā lielā nodokļu sloga uzņēmēji gribēs radīt jaunas darbavietas, atvērt ražotnes? Viennozīmīgi nē. Kāpēc Grieķija var samazināt nodokļus, bet Latvija ne? Rēzekne viena pati nevar mainīt situāciju uz labo pusi. Mēs darām visu, lai cilvēki nebrauktu prom, strādājam, lai piesaistītu investorus, sakārtojam pilsētas infrastruktūru, remontējam izglītības iestādes, maksājam pabalstus utt. Bet ko valsts? Tā vietā arvien vairāk pienākumu noveļ uz pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma.
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
– Kuldīgas novada iedzīvotāju skaits dilst gan uz mirstības, gan aizbraukšanas rēķina. Mirstība ir stabilizējusies, bet dzimstība 2010. gadā bija daudz mazāka nekā 2009. gadā un iepriekš. Pārsteidzošs ir šā gada pirmo piecu mēnešu rādītājs – 114 dzimušie pret 86 dzimušajiem pērn. Savu daļu šā gada dzimstības rādītājā ir devušas arī domes darbinieces. Oficiālo datu par emigrāciju ir maz, bet, jā – ir izbraukuši arī mani draugi un paziņas. Bieži saka, ka izbraucot tikai uz laiku, tomēr jādomā, ka jo īpaši jauni cilvēki iedzīvosies un paliks ārzemēs. Pirms krīzes vairākums vidusskolas beidzēju devās studēt, bet tagad viņi vismaz apgalvo, ka dosies strādāt un dos priekšroku darbam ārzemēs. Tomēr darbavietas ir arī Kuldīgā – slēgtā Vulkāna vietā ir radušies vairāki un ne mazāki kokapstrādes uzņēmumi.
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997