Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 08:55
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Ražotāji nerunās ar Veselības ministriju, kamēr tā aicinās tādus kā dānis
Nē, protams, neiesakām saviem pacientiem vafeles, kuru ražošanā turklāt ir izmantotas rūpnieciski ražotas transtauksābes – pie šāda viedokļa pieturas kardiologi, dietologi un citi veselības aprūpes speciālisti. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nākusi klajā ar aicinājumu no 2013. gada vispār aizliegt pārtikas ražošanā izmantot rūpnieciski ražotas transtauksābes, kas cilvēka veselībai ir nevajadzīgas un kaitīgas. Savukārt pārtikas ražotāji Veselības ministrijas (VM) Uztura padomē paziņoja: kamēr veselības ministrs uz padomi aicinās tādus ekspertus kā dāņu profesors Stēns Stenders un pašmāju kardiologu profesoru Gustavu Latkovski, tikmēr nekādu diskusiju nebūs.
Lai gan par kaitīgajām transtaukskābēm vairums Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, uzzināja tieši šovasar pēc dāņu profesora Stēna Stendera paziņojuma par šo skābju pārlieku lielo saturu Latvijā ražotajās vafelēs, kardiologi skaidro: mēs par taukiem un transtaukiem vismaz ar saviem pacientiem runājam jau divdesmit gadus. Kā ironiski norāda LĀB vadītājs Pēteris Apinis, «mēs runājam, neviens nedzird, atliek atbraukt dānim, un visi uzzina, ka ir tādas transtaukskābes un cik tās ir kaitīgas».
Kāpēc kardiologus tik ļoti uztrauc šīs transtaukskābes?
Patiesības labad jānorāda, ka kardiologus un dietologus uztrauc ne tikai transtaukskābes, bet kopumā Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi, kur liela daļa ir atvēlēta taukiem vispār. Tomēr, kā norāda kardiologs Gustavs Latkovskis, ir labie un sliktie tauki. Taukskābes regulē organismā daudzus svarīgus procesus – labā un sliktā holesterīna līmeni, trombu veidošanos asinīs, asinsvadu funkciju, iekaisumu un citus, un tieši tauku veids ir viens no svarīgākajiem uztura faktoriem, kas ietekmē sirds asinsvadu slimību risku. Kardiologi, domājot par taukiem un iedzīvotāju uzturu, izstrādājuši skaidrojumu, kurā akcentē labos un sliktos taukus. Šajā sarakstā kā vislabākie norādīti zivju tauki (zivis satur organismu ļoti vērtīgo omega 3 taukskābi), tiem seko olīveļļa, kā arī rapšu un citas augstas kvalitātes nerafinētas augu eļļas, savukārt kā sliktie tauki norādīti dzīvnieku un piena tauki, kurus mediķi aicina uzturā samazināt, bet vissliktākie, kurus vajadzētu vispār izslēgt no uztura, ir transtauki, kuri veidojas augu eļļu rūpnieciskā apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai. G. Latkovskis uzsver, ka tieši rūpnieciski iegūtas transtaukskābes, jo dabā ir arī dabīgi veidojušās transskābes, par kuru ietekmi uz organismu vēl notiek diskusijas. Taču par rūpnieciski iegūtām transtaukskābēm gan ir zinātniski pierādījumi, un, pirmkārt, tām nav normālas fizioloģiskas funkcijas organismā. Otrkārt, ir pierādīta to sliktā ietekme uz kardiovaskulāro veselību. Vienkārši runājot, organisms nezina, ko ar tādām skābēm darīt, tās neuzsūcas, bet cilvēka veselībai nodara ļaunumu.
Kardioloģe Iveta Mintāle norāda, ka transtaukskābes pastiprina sliktā holesterīna līmeni asinīs, tās aizlipina asinsvadus, tajos veidojas tādi kā tauku pikucīši. «Šīs transtaukskābes veidojas arī dabīgi, tomēr Amerikas pētījumi apliecina, ka 80% no transtaukiem, kuri ir pārtikā, ir rūpnieciski ražoti,» uzsver kardioloģe, retoriski jautājot: kāpēc tad transtaukus vispār uzņemt pārtikā?
Nezinām, cik
transtauku uzņemam
Dāņu profesors, kuram tagad pārmet angažētību – viņu esot uzpirkuši Latvijas uzņēmuma Laima konkurenti, tāpat kā viņu uz Latviju uzaicinājušais G. Latkovskis pievērsis uzmanību tam, kam patiesībā būtu jāseko ikvienam Latvijas cilvēkam – ko mēs ēdam, un ko satur mūsu iecienītie produkti?
Uztura padomes sēdē, kur Stēns Stenders stāstīja par saviem vairākus gadu desmitus veiktajiem pētījumiem par transtaukskābes saturošiem produktiem, viņš akcentēja, ka vafeles nav vienīgais produkts, kas satur transtaukskābes. Visā Eiropā un atsevišķās citās pasaules valstīs gadu laikā veiktas pārbaudes gan ātrās ēdināšanas pārtikai, gan veikalos nopērkamai pārtikai, visbiežāk cepumiem, vafelēm, kūkām. Secināts, ka dažādās valstīs ir dažāds transtaukskābju saturs pārtikā, bet bija valstis, kur vienā maltītē, ēdot ātro uzkodu restorānā, cilvēks uzņem 40 gramus šo taukskābju! Pētījumos atklājies, ka vismazāk transtauku bijis ātrajās uzkodās Ēģiptē, bet visvairāk Ungārijā. «Viss šis jautājums ar transtaukskābēm ir saistīts ar cilvēku sirds veselību, protams, ar to saistīti arī citi riska faktori – smēķēšana, aptaukošanās, mazkustīgums, bet transtauku uzņemšana ir viens no riska faktoriem,» saka profesors. Nav zināms, cik un ar kādiem produktiem cilvēki Latvijā uzņem šīs taukskābes. Ierodoties uz kardiologu kongresu Rīgā, dāņu profesors paņēma pārbaudei trīs dažādu veidu vafeles, vienas no tām – Selgas vafeles ar jogurta pildījumu. Atbilde, kas tika saņemta no dāņu laboratorijas, uzrādīja, ka tajās varētu būt pat 44% transtaukskābju no kopējā tauku daudzuma, kas – tagad jau zināms – izrādījās mānīgi. Par to dānis atvainojies jau vairākkārt, viņš solījis pārtraukt sadarbību ar šo laboratoriju, jo tas nozīmē arī viņa reputācijas graušanu. Tomēr viņš noliedz informāciju, ka tā rīkojies viņš būtu kādu Laimas, kas ražo šīs vafeles, konkurentu uzdevumā. «Saņemot šos datus no laboratorijas, es biju šokā un nolēmu, ka tas Latvijas iedzīvotājiem ir jāzina,» – tā profesors izskaidro, kāpēc publiskojis šo informāciju. Viņš nosūtījis vafeles pārbaudei vēlreiz citai laboratorijai, un jaunākie dati liecina, ka vafelēs ir 8,8% transtaukskābju no kopējā tauku daudzumu – vienalga četras reizes vairāk, nekā būtu pieļaujams.
Tomēr atklājies, ka arī citās vafelēs, kuras Rīgā nopircis dāņu profesors un nosūtījis divām dažādām laboratorijām, transtaukskābju procents ir visai augsts. Tas ir paaugstināts arī poļu ražotām vafelēm Nut vafers (transtaukskābju saturs taukos ir 9,7–11,8%), bet Selgas cepumos ar iebiezinātu pienu – 2,2–3%. Iepriekšējos gados pētītas arī poļu vafeles Family, arī tajās šie transtauki ir izmantoti.
Ražotāji smejas
Uztura padomē pēc profesora teiktā, ka viņš rīkojies Latvijas cilvēku interesēs, ar pārtikas ražotājiem saistītie cilvēki sāka skaļi smieties, tā parādot savu attieksmi, ka dāņa teikto uzskata par pilnīgu muļķību. Viņš esot konkurentu algots eksperts, lai sagrautu Latvijas ražotājus. «Uzbrauciens bija nežēlīgs,» par dāņa paziņojumu vafeļu sakarā saka Selgas produktu ražotāju uzņēmuma NP Foods valdes loceklis Dans Bērtulis. Viņš ir pārliecināts, ka abi kardiologi – gan dānis, gan latvietis – ir saistīti ar konkurentiem, un parasti šādas situācijas gadoties, kad pie apvāršņa parādoties kādi, kas vēlas nopirkt uzņēmumu. «Kas apmaksā profesora viesnīcu, biļetes uz Rīgu?» gribētu zināt ražotāji. To piektdienas pēcpusdienā centās izzināt arī policija, kas pēc ražotāju iesnieguma ierosinājusi krimināllietu un jau nopratinājusi dāņu profesoru.
D. Bērtulis norādīja, ka uzņēmums pats veicis analīzes Latvijā, lai noteiktu, cik daudz vafeļu saturā ir palmu eļļas transtaukskābes. Atbilde ir 1,55%, tomēr viņš neatbildēja, vai šie procenti attiecināmi uz 100 gramiem vafeļu vai uz tauku daudzumu tajās.
Pēc dāņu profesora rēķiniem, vafelēs ir 30 grami tauku 100 gramos produkta. Ja šajos 30 gramos tauku ir pusotrs grams transtaukskābju – tas nozīmē, ka kopējais transtaukskābju daudzums taukos sasniedz 5%, un arī tas ir vairāk, nekā cilvēks drīkstētu lietot uzturā. Tiesa, visi atzīst, ka ne ES, ne Latvijā netiek regulēts transskābju pieļaujamais daudzums produktos. S. Stenders gan atzīst, ka vislabāk vafeles būtu nosūtīt uz kādu neatkarīgu laboratoriju, piemēram, ASV.
«Esam patrioti, rūpējamies par saviem patērētājiem,» tikmēr saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits. «Kamēr veselības ministrs uz Uztura padomi aicinās cilvēku, kas nomelnojis Latvijas ražotājus, tikmēr nekāda diskusija nevar būt. Mums nav pamata ticēt, ka tā visa ir patiesība (te laikam domāta informācija par transtauksābju ietekmi uz veselību – aut.). Nevajag mums nevienu no ārpuses, pašiem savu ekspertu pietiek.» Tāpēc ražotāji paziņoja, ka pagaidām viņi nevar runāt par kaut kādiem memorandiem un tamlīdzīgām lietām. Te ir domāta Veselības ministrijas iecere panākt vienošanos ar pārtikas ražotājiem, ka paši ražotāji godprātīgi informēs patērētājus un norādīs pārtikas produkta sastāvdaļas vai arī ierobežos hidrogenizēto tauku izmantošanu pārtikas produktu ražošanā.
Ierosina aizliegt
Otrs priekšlikums ir likumdošanā noteikt papildu vienotas un salīdzināmas prasības marķējumam (vielu un sastāvdaļu daudzums 100 gramos produkta), kā arī noteikt pieļaujamās transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos, bet vietējā tirgus aizsardzībai attiecināt šo normu arī uz importētajiem produktiem. «Jebkādi ierobežojumi jāattiecina gan uz Latvijas, gan ievestajiem produktiem, Latvijas uzņēmumu diskriminācijas nedrīkst būt, tomēr iedzīvotāju sirds veselības dēļ ir jārunā par ierobežojumiem,» saka veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Viņš norāda, ka «palmu eļļu, ko visbiežāk izmanto transtaukskābju iegūšanai, neražo Latvijā, tāpat kokosriekstu eļļu».
LĀB viedoklis ir vēl krasāks: transtaukskābju lietošana pārtikā ir jāaizliedz, tomēr konkrētajos priekšlikumos ārsti piedāvā no 2013. gada Latvijā atļaut tikai tādu produktu ievešanu, pārdošanu un izmantošanu, kuros transtaukskābes ir zem 2% no kopējā tauku daudzuma. Šāds likums ir spēkā Dānijā, Islandē, līdzīgi ir arī Austrijā un Šveicē, procesā Zviedrijā un Norvēģijā. LĀB arī uzskata, ka jāvieš izmaiņas produktu marķējumā: visiem produktiem jānorāda: tauku sastāvs, izteikts procentos, gramos un kalorijās (paskaidrojot tauku veidu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki), 100 gramos produkta. «Tagad mēs nezinām neko par produktos esošo tauku sastāvu,» secina kardiologs G. Latkovskis.
LĀB uzskata, ka Latvijas ražotājiem te ir iespēja patiešām parādīt savas rūpes par cilvēkiem, sākot ražot produktus, kuri nesatur transtaukskābes. Tad arī ārsti noteikti reklamētu šos produktus.
***
UZZIŅAI
Latvijas Ārstu biedrības aicinājums iedzīvotājiem lietot uzturā labos taukus
• Vislabākie tauki – zivs tauki
• Ļoti labi tauki – olīveļļa
• Labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas
• Slikti tauki – dzīvnieku un piena tauki (uzturā samazināt!)
Vissliktākie tauki – transtauki, kas veidojas rūpnieciskā augu eļļu apstrādē (visbiežāk ražo no palmu eļļas un ir kaitīgi veselībai)
Avots: LĀB
***
Vai mēs varam izpētīt, ko ēdam?
• Latvijā uz pārtikas produktiem nav obligāti jānorāda, vai un cik transtauksābju satur produkts. Nav arī nekādu ierobežojumu, cik daudz to produktam drīkst pievienot
• Rūpnieciski ražotās transtaukskābes var slēpties zem uzrakstiem – augu tauki, hidrogenēti vai hidrogenizēti augi tauki
ŠĀda regulĒjuma nav arĪ Eiropas SavienĪbĀ
• Dānija 2003. gadā pieņēma likumu, kas aizliedz izplatīt produktus, kas satur vairāk par 2% transtaukskābju no kopējā tauku daudzuma produktā
• Ierobežojumi noteikti Austrijā un Šveicē (procesā Norvēģijā un Zviedrijā), Ņujorkā (ASV) un Kalifornijā (ASV)
• Šogad šāds ierobežojums stājas spēkā Islandē
• Atsevišķās valstīs uz iepakojuma vienkārši jānorāda, ka produkts satur transtaukus
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997