Rīga 22°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 10:41
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
«Jūtamies apmeloti,» tā izveidojušos situāciju raksturo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Visu Latvijai! (VL!) attiecības ar savulaik ideoloģiski tuvāko partneri Vienotību pāraugušas citā virzienā, un šonedēļ tās līderis apgalvo, ka rakstīs prasības pieteikumu tiesā par goda un neslavas celšanu, kuru sistemātiski piekopis Vienotību veidojošās Sabiedrības citai politikai (SCP) vadītājs, tieslietu un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs.
R. Dzintars ir pārliecināts, ka SCP ideoloģija ir tuvu Saskaņas centram un, ja Vienotība kļūtu latviskāka, tad SCP zaudētu savu nozīmi. «Konkurence. Štokenbergs ļoti labi saprot, ka Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Zatlera Reformu partijai ir līdzīgs elektorāts, un tāpēc viņš mēģina sanaidot šīs partijas,» Neatkarīgajai stāsta R. Dzintars.
Jau ilgāku laiku
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs esot saņēmis informāciju par vairākiem faktiem, kas norāda uz nomelnošanas kampaņu, kura nāk tieši no A. Štokenberga. «Nomelnošanas kampaņu organizē ar mērķi nepieļaut augstus rezultātus vēlēšanās nacionāli patriotiskajam spēkam un padarīt grūtāku tā iekļaušanos valdībā. (..) A. Štokenbergs vairākas reizes vērsās pie manis privāti. Manā izpratnē, cenšoties sanaidot ar Valda Zatlera veidoto politisko spēku. Piemēram, 8. jūlijā tieslietu ministrs, privāti sazinoties, aicināja vērsties Datu valsts inspekcijā (DVI) par to, ka Zatlera atbalstītāji izmanto VL! biedru vārdus topošās Zatlera partijai popularizēšanai. Kāpēc pēkšņi tāda ieinteresētība un mudinājums vērsties tieši DVI? Mēs šai lietai lielu vērību nepievērsām. Varbūt sakritība, bet dažas dienas vēlāk jau pieminētā DVI sākusi izmeklēšanu citā sakarā: par Zatlera partijas biedru anketu atbilstību likumam,» argumentē R. Dzintars.
Vājuma pazīme
Skandāla katalizators acīm redzami ir pēdējais incidents ar Nacionālās apvienības politiķi Jāni Iesalnieku, kurš pēc publiski paustā nacionālistiskā viedokļa par Norvēģijas traģēdijas iemesliem nolēmis vēlēšanās nekandidēt un uz laiku apturēt darbību arī apvienības valdē. R. Dzintars uzskata, ka arī šā skandāla uzpūšanā vainojams A. Štokenbergs, kamēr pats tieslietu ministrs Neatkarīgajai atzina, ka ir pārsteigts par šādu R. Dzintara rīcību. «Šķiet, tā ir Dzintara vājuma pazīme. Ja viņš par kaut ko ir uzmetis lūpu, es nejūtos vainīgs. Tas, vai Visu Latvijai! būs valdībā, ir atkarīgs tikai no vēlētājiem, ne manis. Nekādu kampaņu nekad neesmu izvērsis. Tieši pretēji – esmu centies koleģiāli norādīt uz situācijām, kuras prasa risinājumus,» klāstīja A. Štokenbergs.
Privāts viedoklis
Pilsonisko savienību pārstāvošais deputāts Kārlis Šadurskis uzsver, ka tas ir tikai un vienīgi A. Štokenberga personiskais viedoklis, jo Vienotībā jautājums par nākamā parlamenta koalīcijas veidošanu nav apspriests. «Štokenbergs runā par saviem uzskatiem un vēlmēm. Vienotība nekad nav lēmusi par nākamo koalīciju, jo, kāda 11. Saeimā būs valdība, lielā mērā noteiks vēlētāji. Tas, ko es redzu, mūsu ciešākais partneris ir Zatlera Reformu partija. Pārējais ir spekulācijas, un katrs var paust savu pārliecību, bet šobrīd par to nav nozīmes runāt,» komentē K. Šadurskis.
Citi Vienotību veidojošie politiķi – Solvita Āboltiņa, Valdis Dombrovskis, Ģirts Valdis Kristovskis – atrodas atvaļinājumā.
Ar ieročiem rokās
Jautājums par VL!TB/LNNK piemērotību valdības darbā aktualizējās pēc ultraradikālo uzskatu izskanēšanas saistībā ar pagājušās nedēļas traģiskajiem notikumiem Norvēģijas galvaspilsētā. Terorista Andersa BēringaBreivīka 1500 lapaspušu garajā manifestā 2083: Eiropas Neatkarības deklarācija, sarakstā ar nosaukumu Pret imigrāciju noskaņotās partijas un organizācijas, pieminētas arī Austrumeiropas nacionālistiskās organizācijas un partijas, kas, viņaprāt, ir «uzmanības vērtas». Šajā sarakstā iekļauti arī pieci Latvijas politiskie spēki: VL!, TB/LNNK (ar piezīmi «nacionāli konservatīva» organizācija), Nacionālā spēka savienība, Klubs 415 (ar piezīmi – «nacionālistiska organizācija»), Latvijas Tautas fronte (ar piezīmi – «nav politiska partija»), kā arī LNDP jeb Osipova partija (ar piezīmi – «šodien Latvijas nacionālisti nereti izmanto pretkrievisku retoriku un veic pretkrieviskas darbības, šī partija pret to iebilst»).
Zīmīgi, ka pirms 10. Saeimas vēlēšanām aģitācijas materiālos bija atrodami pretendenti uz parlamenta deputātu krēslu ar ieročiem rokās. Zemgalē no VL! saraksta ar trešo numuru startēja Jānis Sils. Viņš gan neesot šīs partijas biedrs, Neatkarīgajai uzsver R. Dzintars, taču to, kāpēc viņam rokās bijis ierocis, partijas vadītājs skaidro ar pārliecību un asociācijām, kādas viņš ir radījis. «Varu izteikt tikai savus minējumus – viņš ir atpazīstams kā zemessargs un jaunsardzes instruktors, tāpēc, iespējams, bija izraudzīts šāds formāts,» pieļauj R. Dzintars. J. Sila viedokli Neatkarīgajai neizdevās uzzināt, jo viņa mobilais uz laiku izslēgts.
Bijusi apšaude
Laikā, kad ārlietu ministrs bija Artis Pabriks, pie viņa mājām Jūrmalā notikusi apšaude, un aizdomas par to tiek raidītas tieši nacionālistiski noskaņoto jauniešu virzienā, kuri, iespējams, tādējādi pauduši neapmierinātību ar Abrenes atdošanu Krievijai, taču plašākus komentārus nesniedz. Savukārt Drošības policijas preses pārstāve atrodas atvaļinājumā un līdz ar to nav iespējams uzzināt, cik tālu ir šīs lieta izmeklēšana.
Attiecībā par sadarbošanos ar nacionāli noskaņotiem politiķiem A. Pabriks neredz problēmas, «taču tam ir vairāki nosacījumi, proti, kuri cilvēki no šīs apvienības tiks ievēlēti un kādas vērtības viņi pārstāvēs. Viņš nenoliedz, ka vairākos jautājumos SCP ir bijis atšķirīgs viedoklis nekā VL!, un ir jautājums, vai pie sarunu galda būs iespējams panākt kompromisu. Viņš norāda, ka neuzskata sevi par mazāk patriotisku nekā VL! biedri. A. Pabriks arī pauž nožēlu, ka līdz šim latviskās partijas nav spējušas savā starpā sadarboties un nav spējušas šos kompromisus atrast, taču viņš cer, ka arī nacionālie spēki nākotnē neredzēs pretrunas par liberāli demokrātiskajām vērtībām un ciešāka sadarbība būs iespējama», skaidro aizsardzības ministra preses sekretāre Inga Saleniece.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997