Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 00:01
Vārda dienas: Teodors
KULMINĀCIJA. Lielkoncerts par godu Rīgas 810 gadu jubilejai atšķirībā no tradicionālā dziesmu svētku repertuāra pārsteidza ar modernām dziesmām, taču svētku pacēlums bija mirklī, kad uz diriģenta podesta kāpa brāļi Kokari. Imants Kokars diriģēja Raimonda Paula Manai dzimtenei, savukārt Gido Kokars – Zigmara Liepiņa dziesmu Svētī debesīs šo zemiEmocionāls koncerta mirklis bija Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, ko pēc klausītāju un koristu vēlēšanās atkārtoja otrreiz. Programmā nebija iekļauta Jāzepa Vītola Gaismas pils, taču tā allaž bijusi dziesmu svētku repertuāra sastāvdaļa. Un arī šoreiz pēc kora lūguma, tā tika nodziedāta. Zigmara Liepiņa dziesmas Vienīgā piedziedājuma laikā: «Ak, Trīnīt, manu sirdspuķīt, arvien, arvien, Reiz solījies tu mana būt arvien, arvien» – uz Mežaparka Lielās estrādes parādījās videofragments ar aktieri Ēvaldu Valteru, kas savulaik izpildīja šo dziesmu kopā ar Mirdzu Zīveri.
Svētkos uzstājās visi programmā iekļauto skaņdarbu autori – komponisti, izņemot maestro Raimondu Paulu un Imantu Kalniņu.
Pēc svētku koncerta, kura repertuārā bija vien dažas tradicionālās dziesmu svētku dziesmas un virkne mūsdienu skaņdarbu, skatītāji nesteidza pamest Mežaparku, jo vienojoša izvērtās sadziedāšanās ar Čikāgas piecīšiem.
Svētku izskaņā svētdien Rīgā galvenais notikums bija jaunās atslēgas izgatavošana. To izlēja no rīdzinieku un viesu dāvinātajām atslēgām. Interesants bija arī viduslaiku bruņinieku turnīrs un bruņinieku cīņu paraugdemonstrējumi uz zirgiem. Svētdienas vakarā skatītāju pilnu krastmalu pulcēja ne tikai krāšņā uguņošana, bet arī koncertuzvedums Leģenda par Rīgas atslēgu, kas bija veltīta leģendai par Lielo Kristapu, Rīgu un tās atslēgu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
(0)
