Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 23:58
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Ministru prezidents
Valdis Dombrovskis, dz. 1971. (Vienotība)
MK prioritāte: stabila Latvijas attīstība
Finanšu ministrs
Andris Vilks, dz. 1963. (Vienotība)
Finanšu ministrs kopš 2010. gada novembra, SEB bankas ekonomists, padomnieks.
Prioritātes: Latvijas kredītreitinga uzlabošana, sekmīga nodokļu iekasēšana, ēnu ekonomikas mazināšana, Latvijas virzība uz eiro, sabalansēts budžets, vidējā termiņa budžeta ieviešana, sakārtota, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide. No 2013. gada – darbaspēka nodokļu samazināšana. Latvijai izdevīgas kohēzijas politikas finanšu piedāvājumu panākšana ES.
Labklājības ministre
Ilze Viņķele, dz. 1971. (Vienotība)
Bijusi 10. Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, apgūtā specialitāte – sociālais darbs, sabiedrības veselība.
Prioritātes: demogrāfiskās situācijas uzlabošana, atbalsts ģimenēm ar bērniem, jo īpaši dzīves sākumā, sākot skolas gaitas, iegādājoties mājokli. Taisnīgas piemaksas par darba stāžu pensijām, jo īpaši mazajām. Pensiju indeksācija, vēlākais, 2014. gadā. Iespējama papildu pensiju sistēmas līmeņa ieviešana atkarībā no bērnu skaita. Sociālo pabalstu reformēšana, veicinot interesi par strādāšanu, nevis pabalstu izmantošanu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, dz. 1966. (Vienotība)
Aizsardzības ministrs kopš 2010. gada novembra. Iepriekš bijis ārlietu ministrs, Saeimas deputāts, politikas zinātnes profesors.
Prioritātes: sauszemes spēku stiprināšana, to ekipējuma un bruņojuma uzlabošana. Baltijas valstu bruņoto spēku integrācija, Baltijas valstu un Ziemeļeiropas valstu sadarbības veicināšana. Latvijas ietekmes ES un NATO
palielināšana.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, dz. 1951. (bezpartejiska)
Bija VARAM valsts sekretāre, iepriekš – Zemkopības ministrijas un arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre. Latvijas Zinātnes padomes locekle. Bijusi Tautas partijas biedre, pašlaik bezpartejiska un nevienā partijā stāties negrasās.
Prioritātes: līdz nākamā gada beigām panākt līdztiesīgus nosacījumus kopējā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā. Zemes kreditēšanas programmas izstrāde ražojošajiem lauksaimniekiem, Lauku attīstības
programmas izstrāde.
Veselības ministre
Ingrīda Circene, dz. 1956. (Vienotība)
Bijusi 8., 9. un 10. Saeimas deputāte, veselības ministre 2003.–2004. g., iepriekš ārste, Aizputes domes deputāte.
Prioritātes: pusgada laikā iedarbināt eveselības sistēmu, izveidot vienotu pacientu datu bāzi, tajā integrējot arī privāto sektoru. Veselības aprūpes sasaistīšana ar nodokļu maksāšanu. Pakāpeniska veselības aprūpes kopējā finansējuma palielināšana. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība vienmērīgi visā teritorijā.
Iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis, dz. 1969. (ZRP)
Bijis Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, padomnieks Aizsardzības ministrijā,
11. Saeimā netika ievēlēts.
Prioritātes: policistu algu nesamazināšana, apturēt policistu aizplūšanu. Izveidot efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli. Cīņa pret noziegumiem, kas ietekmē ekonomiskos un tiesiskos procesus valstī. Samazināt nelegālo imigrāciju.
Ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs, dz. 1973., bezpartejisks
Bijis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Prioritātes: gatavošanās ES prezidentūrai 2015. gadā, Latvijas interešu aizstāvība ES budžeta sagatavošanā, Latvijas ārējo ekonomisko attiecību uzlabošana, sadarbība ar EM, NVO, uzņēmējiem, lai palielinātu Latvijas eksportu un piesaistītu investīcijas. Ciešāka sadarbība ar Igauniju, Lietuvu, Ziemeļeiropas valstīm, sadarbības padziļināšana ar Vāciju un Poliju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Edmunds Sprūdžs, dz. 1980. (ZRP)
Bijis IT kompānijas HansaWorld Latvia īpašnieks, HansaWorld CIS vadītājs.
Prioritātes: problēma nr. 1, kas trijos gados jāatrisina, ir reģionu depopulācijas problēma, kas izriet no lielas gatavības doties prom uz lielajām pilsētām un uz ārzemēm, tajā pašā laikā ir katastrofāli zema gatavība nodarboties ar uzņēmējdarbību, pašiem kaut ko attīstīt. Jāsāk uzņēmējdarbības attīstības plānošana reģioniem, UIN pārdale par labu pašvaldībām, mazo skolu attīstība.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, dz. 1976., bezpartejisks
Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras stratēģiskais direktors, Kultūras ministrijas valsts sekretārs.
Prioritātes: nodarbinātības palielināšana, iedzīvotāju aizplūšanas apturēšana, darbaspēka nodokļu mazināšana. Valsts atbalsts konkurētspējīgiem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Konkurences attīstīšana elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū. Atbalsts mājokļu, valsts un pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Tieslietu ministrs
Gaidis Bērziņš, dz. 1970. (VL!TB/LNNK)
Bijis divreiz tieslietu ministrs, Saeimas deputāts, advokāts
Prioritātes: tieslietu nozares pasargāšana no būtiskas konsolidācijas. Tiesu noslodzes samazināšana, dažu kategoriju lietas netiesājot trīs instancēs. Mediācijas likuma pieņemšana, lai strīdus izskatītu pirmstiesas stadijā. Administratīvo šķēršļu mazināšana lietu izskatīšanai tiesā. Ieslodzījuma vietu uzlabošana.
Izglītības un zinātnes ministrs
Roberts Ķīlis, dz. 1968., bezpartejisks
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs, bijis Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs.
Prioritātes: talantus attīstoša, konkurētspējīga, visiem pieejama izglītība. Pilnībā publiski finansēta pirmsskolas izglītība un aprūpe no pusotra gada, principa «nauda seko bērnam līdz bērnudārzam, skolai» ieviešana. Augstākās izglītības reformas ieviešana 2014. gadā, aizstājot budžeta vietas ar studiju kredītu, studiju programmu dublēšanās novēršana. Valsts un ES fondu apmaksātas doktorantūras un promociju studijas.
Kultūras ministre
Žaneta Jaunzeme-Grende, dz. 1964. (VL!TB/LNNK)
SIA Izaugsmes kapitāls attīstības direktore, bijusi Parex bankas padomes locekle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, Tautsaimniecības padomes locekle.
Prioritātes: Gaismaspils būvniecības pabeigšana un piepildīšana ar saturu. Konkurētspējīgas kultūrtelpas radīšana Latvijā. Daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība. Dziesmu un deju svētku tradīciju stiprināšana, mērķdotāciju atjaunošana pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai, pakāpeniska Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma atjaunošana.
Satiksmes ministrs
Aivis Ronis, dz. 1968., bezpartejisks
Ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā, diplomāts, tostarp vēstnieks ASV, NATO, bijis Latvijas–Amerikas
finanšu foruma vadītājs, 2010. gadā pusgadu – ārlietu ministrs.
Prioritātes: efektīva ES fondu izmantošana transporta infrastruktūras attīstībai, auto ceļu kvalitātes nodrošināšana, tostarp laukos, kvalitatīvi, pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Dzelzceļa pilnīgāka izmantošana. Ostu darbības pārraudzības un efektivitātes pilnveide. Lidostas Rīga attīstīšana par Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, airBaltic finansiālās situācijas stabilizēšana.
***
Pie pārsteigumiem pēdējā laikā pieradinātā sabiedrība otrdien tika pārsteigta atkal – pārsteigumu nebija, un Valda Dombrovska (Vienotība) piedāvāto valdību Saeima apstiprināja. Šī ir jau trešā V. Dombrovska vadītā valdība pēc kārtas, lai gan nostrādāti vien nepilni 32 mēneši. No 13 ministriem amatus saglabājuši vienīgi aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Andris Vilks (abi Vienotība), pārējie amatā stāsies pirmo reizi. Virknei ministru šī būs pirmā pieredze valsts pārvaldē.
Seši šķeltnieki un trīs mapītes
Pieci ministri vismaz pagaidām un formāli ir bezpartejiski. Tā nav tik daudz mērķtiecīga tiekšanās pēc profesionālākajiem kandidātiem, bet drīzāk iekšpartejiskās spriedzes un starppartiju vienošanās nespējas liecība. Neapmierinātība ar ministru izraudzīšanas kārtību – un lielā mērā tieši iekšlietu un ekonomikas ministru izvēli – bija iemesls sešu deputātu aiziešanai no Zatlera Reformu partijas (ZRP). Neraugoties uz to, ka ministri, pret kuriem iebilda sešu aizgājēju līderis Klāvs Olšteins, netika nomainīti, visi šķeltnieki balsojumā atbalstīja V. Dombrovska valdību. Šoreiz neskaitāmas reizes skandējot vārdu «patiesība», kuras vārdā sešīši esot izstājušies no ZRP, K. Olšteins no Saeimas tribīnes teicās atbalstām arī «katru vārdu» valdības deklarācijā. To gan parakstīja tikai valdības locekļi, starp kuriem sešnieka pārstāvju nav. Viņu paraksti ir tikai uz koalīcijas līguma.
ZZS deputāts Raimonds Vējonis sešus deputātus nodēvēja par mērvienību Satiksmes ministrijas kontroles nodrošināšanai, kas nodota bezpartejiskā līdzšinējā diplomāta Aivja Roņa rokās un par kuru nezin kādā veidā atbildību uzņemšoties Vienotība un sešnieks.
Mušmire bez tārpiem
Aktīvākie valdības kritizētāji Saeimas debatēs bija saskaņieši (SC), kuru runās bija saklausāms aizvainojums par atstāšanu ārpus koalīcijas. Tika izteiktas prognozes par valdības un politiskās situācijas nestabilitāti, sabiedrības šķelšanu, nespēju īstenot reformas, panākt ekonomisku attīstību un taisnīgumu. Boriss Cilevičs (SC) premjeram pārmeta sabiedrības neinformēšanu par drošības dienestu pretenzijām pret ministru kandidātiem, kā arī retoriski vaicāja: «Ja patiešām dažiem no ministru kandidātiem ir saikne ar Ventspils oligarhiem, tad kur ir jūsu sarkanās līnijas?» Šī drīzāk esot nevis reformu un tiesiskuma, bet zaudēto iespēju koalīcija. Ivans Klementjevs (SC) bilda, ka, neraugoties uz olimpisko spēļu tuvošanos, par sportu deklarācijā nav ne vārda.
No ministriem lielāko kritiku izpelnījās E. Sprūdžs. «Labāk uztaisīt jums elietu smilškastīti, kur paspēlēties, un tad ķerieties pie nopietnas VARAM,» kurā E. Sprūdžs būšot «katastrofa», ironizēja Kārlis Seržants (ZZS). Ar tēlainību un asprātību izcēlās Ingmārs Līdaka, salīdzinot, ka tārpi iemetas tikai veselīgos ābolos un sēnēs, bet šī valdība ir kā mušmire vai velna beka, kas pārpilna ar naidu un rūgtumu, kam tārpiņi pat tuvumā nerādās.
V. Dombrovskis neslēpa, ka visā viņa valdības veidošanas pieredzē šī izcēlusies ar «sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu», kurā vainojamas ne tikai visapkārt savilktās sarkanās, bet arī partiju neelastīgās pozīcijas. Ieilgušie partiju manevri grāvuši vēlētāju uzticību politiskajai sistēmai, un uz koalīciju gulstas nopietna atbildība par politiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Prioritātes
Viņa valdības prioritātes turpmākajiem trīs gadiem būšot stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības veicināšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, ekonomikas konkurētspēja, saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, vienlaikus latviešu nācijas, valodas un kultūras attīstība, tiesiskuma stiprināšana, demogrāfija.
V. Dombrovskis joprojām neprecizēja 2012. gada budžeta konsolidācijas apmēru, kas būšot arī atkarīgs no situācijas Eiropā un pasaulē, piebilstot, ka «diemžēl, situācija eirozonā attīstās nelabvēlīgā virzienā». Pēc konsolidācijas 2012. gadā turpmāk pakāpeniski tikšot samazināti darbaspēka nodokļi, bet, kā nojaušams arī no finanšu ministra padomnieka Vjačeslava Dombrovska teiktā Neatkarīgajai, nākamgad tie vēl ne tikai netiks pazemināti, bet tiks palielināts nekustamā īpašuma slogs, kas varētu izpausties «nodokļu bāzes paplašināšanā», kas būtībā nozīmētu bieži piesaukto šķūnīšu un būdiņu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana būs valdības prioritāte, tās ietvaros – jau nākamgad iedzīvotāju sākumdeklarēšana. Pēc premjera teiktā, ministri ir «gatavi jaunām, brīžiem pat radikālām reformām», īpaši pieminot izglītības sistēmas reformas, kuru ieskicēšana jau izsaukusi nozares pārstāvju asu kritiku un pat ministrijas darbinieku pieļāvumus aiziet no darba.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997