Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 01:55
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Vakar valdība deva uzdevumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam pievienoties piektdien paredzētajam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru lēmumam par sankciju paplašināšanu pret Latvijas kaimiņvalsti Baltkrieviju.
Lemšana notika slepeni, un to atreferēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš aizstāja komandējumā esošo E. Rinkēviču. Ļoti īsi to pieminēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Valdības pārstāvji uzņēmās pievienoties vēl nezināmajam kopējam ES viedoklim. Nostāja nav jauna un nav negaidīta. Tās atklāšanu sauksim par godīgu un pat drosmīgu rīcību, nerēķinoties ar to, ka sabiedrībā daudz populārāk būtu paziņot, ka tieši Latvija uzliks veto ES lēmumam. Pēc A. Pabrika uzstāšanās internetā parādījās arī tāds viņa teiktā atreferējums, ka Latvija izlēmusi veto tiesības nelietot. V. Dombrovskis uz jautājumu par veto atteicās atbildēt, atsaucoties uz apspriestā jautājuma slepenību. Citā versijā Latvija veto tiesības neizmantos gluži vienkārši tāpēc, ka Latvijai šādu tiesību nav. Uz to norādīja gan Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis, gan arī Valsts prezidenta preses dienests. Lēmumu pieņemšana vismaz tajā līmenī, kāda paredzēta piektdien, notiks pēc balsu vairākuma principa. E. Rinkēvičs ministru sanāksmē darbosies ar četrām balsīm no 345, kuru sadalījums ārkārtīgi aptuveni atspoguļo ES dalībvalstu iedzīvotāju skaita sadalījumu pa valstīm. Lai lēmumu nobloķētu, ir jāsavāc 91 balss – tieši tik būtu, ja kopā ar Latviju balsotu Vācija, Anglija un Francija.
A. Pabriks neuzņēmās minēt, ar ko beigsies ES ārlietu ministru apspriede piektdien, bet tomēr pauda, ka ar jaunu sankciju ieviešanu jārēķinās. Pagaidām esošās sankcijas ir Baltkrievijas valsts administrācijas augstāko amatpersonu neielaišana ES teritorijā. Jaunās sankcijas nozīmēs neielaist ES teritorijā arī Baltkrievijas preces. Mierinājumam tiek teikts, ka tas attieksies uz ierobežotu preču nomenklatūru, uz kuru rēķina autoritārais Aleksandra Lukašenko režīms gūst (vislielākos?) līdzekļus savai pastāvēšanai.
Par preču nomenklatūras izcelsmi Neatkarīgajai pastāstīja šobrīd Latvijā apmeties Baltkrievijas opozicionāru pārstāvis Romans Kovaļčuks. Viņš atsaucās uz ekspertiem, no kuriem daži joprojām strādā Baltkrievijas iestādēs, bet citi pārcēlušies uz Baltkrievijas kaimiņzemēm. Tie zinot, kādu preču kustību vajagot nobloķēt. Tie esot ieroči un naftas produkti. Baltkrievu ieroči diez vai daudzus Latvijā interesē, bet naftas produktiem gan ir liela nozīme gan no Latvijas importa, gan tranzīta apkalpošanas viedokļa. Paradoksālā kārtā R. Kovaļčuka teiktais pilnīgi sakrita ar Latvijas tranzīta eksperta Kalvja Vītoliņa (viņš iepriekš bijis Latvijas muitas priekšnieks) sacīto, ka šādām sankcijām nebūs nozīmes, jo Baltkrievija ir muitas ūnijā ar Krieviju, caur kuru Baltkrievija varēs vest jebko uz jebkurieni. R. Kovaļčuks atklāja, ka tieši tas jau ir sankciju autoru mērķis, lai Baltkrievija būtu spiesta dalīties savos eksporta ieņēmumos ar Krieviju, jo tad atlikšot mazāk naudas, ko savāc A. Lukašenko. Tieši tāpat R. Kovaļčuka vēstītais sakrita ar Latvijas – Baltkrievijas Ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa pausto, ka tādējādi nostiprināsies Krievijas pozīcijas Baltkrievijā. Turienes opozicionāri Krievijai tieši to arī novēl, jo Krievija ir laba. Proti, caur Krieviju jau notiekot opozicionāru tranzīts: esot vairāk nekā 100 disidentu, kuriem Baltkrievijas robežsargi neļauj izbraukt ES virzienā, bet kuri bez robežkontroles iebrauc Krievijā un tālāk uz turieni, kur viņiem iebraukšanas vīza. Tagad preces daļēji sekos disidentu maršrutiem.
Tikpat ticami, ka no sankcijām kaut kādu labumu sev saskata A. Lukašenko. Viņam taču nebija grūti paredzēt, cik lielā mērā šādu sankciju ieviešanu atvieglos divu cilvēku nošaušana Minskā. Runa tātad ir par tiem, kuri patiešām apšaubāmā tiesas procesā tika notiesāti uz nāvi it kā par sprādziena organizēšanu Minskas metro. A. Pabrika vārdiem runājot, tas «negatīvā nozīmē neitralizēja» centienus noturēt runas par jaunajām sankcijām tikai runu līmenī. Tagad var tikai minēt, vai bargāki žesti no Rietumiem A. Lukašenko vajadzīgi vietējās sabiedrības biedēšanai, vai arī viņam jāpilda Krievijas pasūtījums tēlot slikto valsti, uz kuras fona laba kļūst Krievija.
Latvijas uzņēmējiem ir pamats baidīties, ka vismaz kāds no viņiem kaut vai nejauši izrādīsies tas, kas samaksā par lielvalstu (lielvaru) kombinācijām un mahinācijām. Apkopojot viņu bažas, A. Čepānis ir noapaļojis Latvijas iespējamos zaudējumus līdz vienam miljardam eiro gadā, kuri Latvijai būtu jāprasa no ES sankciju ieviešanas gadījumā.
***
Preču kustība starp Latviju un Baltkrieviju
Latvijas eksports* Latvijas imports*
1993 34,4 26,5
1994 23,9 21,1
1995 29,9 30,3
1996 35,3 21,9
1997 30,6 19,5
1998 21,1 31,9
1999 17,4 49,3
2000 13,6 66,5
2001 22,5 85,3
2002 21,2 68,2
2003 23,9 110,8
2004 45,1 181,5
2005 57,6 281,5
2006 75,9 297,7
2007 92,6 256,6
2008 97,9 250
2009 92,2 163,2
2010 99,8 202,4
* miljonos latu
Avots: CSP Foto: Lauris Nagliņš, F64 Photo agency
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997