Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 01:47
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Lai gan Latvija vēl nav izšķīrusies par pievienošanos eirozonai, starptautiskajā arēnā arvien biežāk izskan mūsu valstij veltīti uzmundrinājumi to noteikti darīt. Tikmēr iekšpolitiski Latvijā sākusies diskusija par to, kam uzticēt izšķirīgā lēmuma pieņemšanu par atteikšanos no lata: tikai politiķiem vai vaicāt arī tautas viedokli.
Salīdzina ar saldējuma iegādi
Brīdī, kad Latvija joprojām šaubās par pievienošanos nestabilajai eirozonai, arvien uzstājīgāk izskan starptautisko partneru uzmundrinājumi šādu soli noteikti spert. Šobrīd Latvijā valsts vizītē ieradies Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Kā zināms, mūsu kaimiņi pirmie no Baltijas valstīm 2011. gada sākumā ieviesa eiro. Viesojoties Latvijā, kaimiņvalsts vadītājs uzsver, ka, viņaprāt, «visiem Igaunijā ir drošāka sajūta, jo mums ir eiro», piebilstot, ka aktīvi atbalstīs arī Latvijas centienus iekļauties vienotās valūtas zonā. T. Ilvess arī aicinājis nenovērtēt par zemu ieguvumus, ko suverēnajām valstīm sniedz eiro, kā ilustrāciju izvēloties visnotaļ komisku piemēru ar saldējumu. «Man garšo Rūjienas saldējums. Ja es gribu ēst Latvijas saldējumu, Rūjiena man ir ļoti tuvu un es varu uz turieni aizbraukt. Ja man ir eiro, man nav jāmaina nauda. Tas strādā arī otrā virzienā. Tas nozīmē, ka ziemeļu un dienvidu Livonijas ekonomiskā integrācija būs daudz veiksmīgāka, ja mums būs vienotā bloka nauda. Tas ir ļoti labi it īpaši mūsu mazajiem uzņēmumiem un it īpaši Latvijas saldējuma ražotājiem,» skaidroja Igaunijas prezidents.
Jānotur cenu kāpums
Nepārprotamu mudinājumu virzīties eirozonas virzienā konferencē par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredzi Latvijai šonedēļ izteikusi arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagārda. SVF vadītāja paudusi uzslavu Latvijas spējai sakārtot krīzes skarto ekonomiku, kā arī norādījusi uz trīs galvenajiem nākotnes uzdevumiem: jātiecas uz eiro, jāsekmē tautsaimniecības konkurētspēja un jāmazina sociālās nevienlīdzība.
Jāatgādina, ka Latvija plāno pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī, tomēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) Konverģences ziņojumā tiek secināts, ka pagaidām Latvija izpilda tikai divus no pieciem Māstrihtas kritērijiem. Lai gan īpašas bažas ECB ir par iespējamo cenu kāpumu, drīz vien pēc šā paziņojuma Latvijas valdība atbalstīja ieceri mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflācijas katalizatoriem. Nodokļu mazināšana tika definēta kā ekonomiskās atlabšanas bonuss Latvijas iedzīvotājiem, taču eksperti uzsvēra, ka pircēji niecīgo PVN likmes samazinājumu no 22% līdz 21% praktiski neizjutīs. Tiesa, sniedzot mazu atbalstu iedzīvotāju makiem, lēmums mazināt PVN tomēr radīs milzīgu robu valsts budžetā, t.i.,
16,5 miljonus latu šogad un 40,5 miljonus latu nākamgad. Neraugoties uz visiem šiem argumentiem, Latvijas valdība tomēr piekrita šādam iztrūkumam, pavisam konkrēti apliecinot vēlmi sasniegt Māstrihtas kritērijus. Tomēr publiskajā telpā valdība joprojām uzsver, ka vēl nav pārliecināta par atteikšanos no lata, solot gala lēmumu pieņemt pēdējā momentā, izvērtējot tā brīža reālo situāciju eirozonā.
Referendums nav nepieciešams
«Ja Eiropas Savienība saka, ka eirozonā nevar iestāties Latvija, tad kura valsts vispār to var izdarīt,» – šādu optimistisku uzslavu Latvijas ekonomiskajai situācijai šonedēļ veltīja Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borgs, norādot, ka mūsu valstij noteikti būtu jāiekļaujas Eiropas vienotās valūtas zonā. Tiesa, jāatgādina, ka pati Zviedrija 2003. gadā notikušajā referendumā atteicās no vienotās valūtas.
Lai gan Zviedrija līdz šim bijusi vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas eiro likteni izlēma tautas nobalsošanā, līdzīga diskusija aizsākusies arī Latvijā.
Zaļo un zemnieku savienības līderi uzskata, ka Latvijā varētu notikt referendums par eiro ieviešanu, un šādu pozīciju savulaik atbalstījis arī parlamenta kreisais spārns. Finanšu ministrija, kā arī Valsts prezidents pauduši pretēju viedokli. Kā Neatkarīgā noskaidroja Finanšu ministrijā, jaunās ES dalībvalstis, tostarp Latvija, no 2004. gada 1. maija piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) kā dalībvalstis, taču tās vēl nav eirozonas pilntiesīgas dalībnieces, kamēr nav izpildījušas Māstrihtas kritērijus. Līdz ar to, tiklīdz visas prasības tiks ievērotas, Latvija automātiski iesaistās eirozonā, un mūsu valsts sabiedrība savu viedokli par šo jautājumu pastarpināti jau ir izteikusi, nobalsojot par dalību ES.
Jāatgādina, ka iekļaušanās eirozonā Latvijai, no vienas puses, sola ekonomisko stabilitāti, jaunus investorus un eksporta tirgus, no otras – būs saistīta arī ar milzīgiem izdevumiem: sākotnēji būs nepieciešami aptuveni 9 miljoni latu, lai sagatavotu valsts informācijas sistēmas eiro ieviešanai, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību un veiktu komunikācijas kampaņu. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanas mehānismā, piecus gadus veicot iemaksas par kopējo summu 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997