Nu jau pat internetā sākušas ceļot anekdotes par prātā jukušo tēvoci Jūliju, kurš ne vien glabā liekos zobus glāzē, ja var ticēt tādiem avotiem kā Brālītis & Karlsons, bet no vecuma laikam arī galīgi aizmirsis, ka viņa darba pienākumos ir karsēt Latvijas ļautiņus, kaltēt zemi un dot maizi skribentiem, kuri ik gadu šai laikā ierasti raksta par svelmaino vasaru un nedzirdēto tveici, kas esot lielākā kopš laikiem, kad Mozus uzkāpa Sīnāja kalnā.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā