Londonā priecē rekordu mednieces

IR KUR TIEKTIES. Londonas olimpisko spēļu septiņcīņas sacensības Latvijas sportiste un 2012. gada Eiropas bronzas medaļas ieguvēja Laura Ikauniece noslēdza ar jaunu personisko rekordu, kas ir arī atkārtots Latvijas rekords, un devīto vietu.

Ja runājam par olimpisko vieglatlētikas skrejceļu, tad tajā pagaidām vairāk priecējušas dāmas. Jauniņā Laura Ikauniece olimpiskajā debijā uzlēca negaidīti augstu septiņcīņā – 9. vieta, bet Poļina Jeļizarova diezgan pārliecinoši nodrošināja vietu finālā 3000 metru šķēršļu skrējienā, kas notiks pirmdien 23.05 pēc Latvijas laika.

Temperatūra nav šķērslis

Uz starta septiņcīņā stājās divas Latvijas vieglatlētes – arī Aiga Grabuste, taču pirmo reizi karjerā viņai sacensības nācās pārtraukt pusceļā. Pēc trešās disciplīnas sāpes kājā bijušas tik lielas, ka neesot bijusi vairs nekāda apetīte turpināt. Žēl, jo sākums nebija peļams.

Taču vilties nenācās, un par to parūpējās 20 gadus vecā Ikauniece, kura šogad bija izcīnījusi bronzu Eiropas čempionātā. Sportiste laboja personisko rekordu 200 metros un vēl vairākās disciplīnās bija tuvu tam vai rekordus atkārtoja, tāpēc pirms pēdējās disciplīnas sestdien Laura bija augstajā devītajā vietā. Tas viņai ļāva piedalīties skrējienā, kas pulcēja medaļu pretendentes ar nākamo olimpisko čempioni Džesiku Enisu priekšgalā. Emocijas pārpildīto tribīņu priekšā bija tik spēcīgas, ka Laura laboja personīgo rekordu arī 800 metros un nosargāja vairāku konkurentu uzbrukumus viņas devītajai vietai. Turklāt 6414 punkti nozīmēja Latvijas septiņcīņas rekorda atkārtojumu. Tas līdz šim piederēja Aigai Grabustei...

«Uz šejieni braucu ar domu – ja tikšu divpadsmitniekā, būs baigi labi. Tagad var teikt, ka esmu nostartējusi ļoti labi!» priecājās Ikauniece. «Ja godīgi, pirms 800 metriem cerēju būt vēl augstāk, bet tam mazliet vēl pietrūkst. Ja man viss būtu izdevies kā parasti – barjeras, tāllēkšana, bet to jau atstāsim uz citām sacensībām... Pēdējo disciplīnu – 800 metrus – iesāku ātrāk, nekā vajadzēja, bet bija tik viegli skriet. Varbūt pūlis uzmundrināja tik ļoti, ka vairs nelikās tik grūti. Skrēju līdzi, domāju, ka baigi viegli, bet beigās nemaz tik viegli vairs nebija...»

Rezumējot olimpisko debiju, Ikauniece sacīja, ka lielākais prieks esot par 200 metru distancē un lodes grūšanā iespēto. Laura pauda pārliecību, ka nākotnē viņai būs pa spēkam Latvijas rekordu vēl uzlabot: «Noteikti varu tālāk aizlēkt, pielikt barjerās, šķēpā un 800 metros. Visur var pielikt.»

Septiņcīņa sāpīgi beidzās lietuviešiem. Sacensību lielāko daļu labāko trijniekā bija Atēnu olimpiādes vicečempione Austra Skujīte, taču 800 metros, kas nav viņas spēcīgākā disciplīna, no sudraba pozīcijas nācās atkāpties uz piekto.

Ar Latvijas rekordu kārtējo reizi šogad priecēja arī 23 gadus vecā skrējēja Poļina Jeļizarova. Lai iekļūtu finālā, viņai sestdien savā skrējienā bija jāfinišē labāko četriniekā, un viņa ar šo uzdevumu galā tika godam pat par spīti startēšanai ar 37,2 grādus augstu temperatūru. «Pašsajūta nebija tā labākā. Zinu, ka esmu gatava labākam rezultātam. Treniņi parādīja, ka esmu gatava skriet uz 9:10,» Jeļizarovas sacītais mazliet pārsteidza, jo tas nozīmētu, ka viņai piederošajam valsts rekordam tiktu nomestas vēl 17 sekundes... «Negribu tagad teikt nekādus skaļus vārdus – piemēram, par trijnieku, taču pašai ļoti gribas tikt sešniekā. Zinu, ka esmu ļoti labi sagatavojusies, spēks ir, un tiešām gribu, lai viss izdodas.»

Bez fināla

Diemžēl ne visiem mūsu vieglatlētiem viss ritēja uz tik pozitīvas nots kā Ikauniecei un Jeļizarovai. Vispirms tas droši vien attiecas uz lodes grūdēju Māri Urtānu, kurš kvalifikācijā iespēja visai pieticīgo 19,13 metrus tālu grūdienu un kopvērtējumā sacensības pabeidza 27. vietā. Tas, ka fināls gāja secen, bija pamatīgs trieciens arī pašam Urtānam, tāpēc ar žurnālistiem viņš bija gatavs runāt tikai vairākas stundas pēc starta. «Sacensības lodes grūšanā ilga pusotras stundas, bet personīgi man –tikai piecas sekundes. Katrs grūdiens ir 1,3 sekundes ilgs... Tajā laikā ir jāizdara viss, bet es nepaspēju. Man ir kauns,» paškritisks bija Māris.

Lielākas gaidas no Urtāna bija tāpēc, ka viņš pirms diviem gadiem izcīnīja 4. vietu Eiropas čempionātā. «Pirms diviem gadiem viss tiešām bija labi, taču tā jau ir pagātne. Ir jādzīvo ar skatu uz priekšu. Pareizāk sakot, jāskatās uz to, kas ir tagad, bet, ja runājam par tagadni, šobrīd jūtos tā, kā jūtos – nejūtos pārāk labi. Bet, ja skatāmies nākotnē, es ceru uz to labāko.»

31 gadu vecajam sportistam bija savs skaidrojums, kāpēc kopš panākuma Eiropas čempionātā līkne aizgājusi uz leju. «Ir tāda lieta kā traumiņas. Es negribu par tām runāt, bet no 2011. gada augusta traumas mani nomocījušas tik daudz, ka vienkārši.... Bet tās nav atrunas,» viņš uzsvēra.

Priekšsacīkšu barjeru neizdevās pārvarēt arī vesera metējam Igoram Sokolovam, kā arī skrējējiem – 400 metru distancē Jānim Leitim, bet 1500 metros – Dmitrijam Jurkevičam. Pēdējie neslēpa, ka pieļāvuši taktiskas kļūdas.

20 kilometru distanci soļošanā sestdien pieveica Arnis Rumbenieks, finišējot piektajā desmitā. Viņš visvairāk bija vīlies par to, ka finišs nebija paredzēts olimpiskajā stadionā. Tā kā es tur esmu bijis, redzējis un dzirdējis fantastisko atbalstu sportistiem, Arņa vilšanos var saprast.

Svētdien olimpisko debiju maratonā izbaudīja Dace Lina. Arī viņa līdzīgi kā Rumbenieks soļošanā uz augstām vietām netēmēja – viņai svarīgākais bija finišēt, un to Dace izdarīja 98. vietā 118 dalībnieču konkurencē. Apbrīnojami ir tas, ka viņa maratonā sāka trenēties tikai pirms četriem gadiem... Lūk, tas ir olimpiskais gars!

***

Londonas olimpiskās spēles

Vieglatlētika

Septiņcīņa (39 dalībnieces)

1. Džesika Enisa (Lielbritānija) 6955 punkti

9. Laura Ikauniece (Latvija) 6414

...Aiga Grabuste (Latvija) izstājās

3000 m šķ./skr. Priekšsacīkstes (44)

1. Hivota Ajaleva (Etiopija) 9:24,01

9. Poļina Jeļizarova (Latvija) 9:27,21

Maratons (dāmas; 118)

1. Tiki Gelana (Etiopija) 2.23:07

98. Dace Lina (Latvija) 2.47:47

Lodes grūšana (kungi; 40)

1. Tomašs Majevskis (Polija) 21,89

27. Māris Urtāns (Latvija) 19,13

Vesera mešana. Priekšsacīkstes (kungi; 41)

1 .Krištians Parss (Ungārija) 79,37

21. Igors Sokolovs (Latvija) 72,76

400 m. Priekšsacīkstes (kungi; 51)

1. Džonatans Borlē (Beļģija) 44,43

35. Janis Leitis (Latvija) 46,41

1500 m. Priekšsacīkstes (kungi; 44)

1. Taufiks Mahlufi (Alžīrija) 3:35,15

25. Dmitrijs Jurkevičs (Latvija) 3:41,40

20 km soļošana (kungi; 56)

1. Dins Čens (Ķīna) 1.18:46

45. Arnis Rumbenieks (Latvija) 1.26:26