Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:57
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Lai salocītu sarkanbaltsarkano lentīti un piespraustu to pie apģērba sirds pusē, īpašas iemaņas nav nepieciešamas. Tomēr, tuvojoties valsts svētku nedēļai, desmitiem un simtiem cilvēku visā Latvijā dodas uz vietām, kur jau pašlaik iespējams sajust karmīnsarkanbalto svinīgumu. Skolēni un studenti, ģimenes un sirmgalvji, latvieši un krievi – visi, kam ir nozīmīga Latvijas valsts – šogad kopā būs pārlocījuši 12 kilometrus garu lenti valsts karoga krāsā.
Rīgā lentīšu locīšanas un patriotisma paraugdemonstrējumi organizēti Pulvertornī – Kara muzejā. Katru dienu te notiek tikšanās ar esošajiem un bijušajiem karavīriem, muzicē armijas cilvēki, jaunsargi, dzer tēju ar medu, un ikviens atnākušais saloka savu sarkanbaltsarkano lentīti.
No rītiem nāk skolu jaunatne, viņiem arī tiek atgādināts īsais vēstures kurss. Interese par šiem pasākumiem esot ļoti liela. Muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs stāsta, ka vakar desmitos no rīta ierasties vēlējušies ap 3000 bērnu un diemžēl viņiem visiem Pulvertornis ir par mazu. Taču dažiem simtiem un tostarp arī pirmklasniecei Sandijai no 28. vidusskolas vietas pietika. Karodziņu viņa jau bija uzlocījusi un Neatkarīgo drošināja, ka tas pavisam viegli izdarāms – pārloki vidū uz pusēm un spraud tik klāt. «Karogi vispār ir skaisti. Tie vajadzīgi, lai zinātu, kādas ir valstis. Un šitais ir Latvijas karogs,» lietpratīgi paskaidroja latviešu meitēns. Taču tā nebūt nav, ka tikai latvieši un hokeja apsēstie greznojas ar sarkanbaltsarkanajām krāsām.
Vienā zāles galā pie lielākā Latvijas karoga pasaulē bildējas latviešu skolasbērni – šis patiešām ir dižs eksemplārs (6 reiz 12 metri) – 18. novembra parādē tas lido pa gaisu aiz helikoptera. Tikmēr, pie galda satupuši, ap lentītēm knibinās igauņu skolas audzēkņi, bet vēl citu rokdarbnieku pulciņu veido privāta krievu skola Latreia. Iznāk brīdis arī, lai pafilozofētu, kāpēc latvieši ar krieviem mūždien ecējas, ja valsts, kurā jādzīvo, ir viena. Tatjana spriež, ka daudzi latvieši Latviju uzskata par vietu, kur tikai viņi var dzīvot: «Jā, es esmu krieviete, bet es arī te esmu dzimusi un esmu Latvijas patriote. Es mīlu Latviju un gribu te dzīvot!»
Lietišķākas pārdomas skan puiku galā – Ņikita, arī no desmitās klases, spriež, ka pēc skolas beigšanas varētu iet armijā, un nekādi nevar izšķirties, kam dot priekšroku – Franču leģionam vai mūsu pašu Bruņotajiem spēkiem. Ja Latvijas armijā varētu stāties kara pilotos, tad gan ne mirkli nedomātu. Kā visiem pārējiem Pulvertornī un tā tuvējā apkaimē, arī Ņikitam pie sirds ir sarkanbaltsarkanā lentīte. Katra mazā lentīte ir 12 centimetrus gara, un, ja aprēķini neviļ, tad vismaz 100 000 iedzīvotāju svētkos būs rotājušies patriotisma krāsās. Rīgā tās nogrieztas no septiņus kilometrus gara rituļa. Uz novadiem aizceļojuši pieci kilometri. Vakar tās locītas Skrundā un Rēzeknē, šodien – Viesītē un Cēsīs. Lielāki pasākumi notiks pilsētās, kur risinājušās nozīmīgas Brīvības cīņu kaujas. Aizsardzības ministrija ziņo, ka, pateicoties iedzīvotāju entuziasmam, sarkanbaltsarkanās lentītes šogad tiek locītas arī Alūksnē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Valmierā un Ventspilī.
Šai tradīcijai rit jau piektais gads, un, kā novērojuši organizatori, cilvēki arvien drošāk lieto nacionālās krāsas. Tas nozīmē, ka lielajam sarkanbaltsarkanajam rullim nākamgad jābūt vēl dažus kilometrus garākam.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997