Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 17:04
Vārda dienas: Emīlija
Saeimai nobalsojot par Euro ieviešanas likumu, kļuvusi zināma precīza kārtība, kādā Latvija ieviesīs eiro, ja vien Eiropas Komisija atzīs, ka izpildīti visi šim procesam nepieciešamie kritēriji. Speciālisti norāda, ka likuma pieņemšana vai nepieņemšana pēc būtības neapdraud eiro ieviešanu, jo to var darīt arī balstoties uz Eiropas Savienības izdotajiem normatīvajiem aktiem, taču Saeimas opozīcijā joprojām nav atmesta ideja par iespēju nodot eiro ieviešanas likumu tautas nobalsošanai.
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars skaidro, ka eiro ieviešanas kārtības likums ir tehnisks dokuments, kas veidots tā, lai eiro ieviešana būtu maksimāli piemērota tieši Latvijas situācijai. Šāda likuma neesamība pēc būtības netraucētu ieviest eiro, jo tad būtu jāizmanto Eiropas Savienības normatīvie akti, taču šādā gadījumā tā varētu vilkties ilgāk un radīt lielākas neērtības.
Atbildība uz citiem
Tomēr Saeimas opozīcija kuluāros joprojām apsver iespēju savākt Satversmē noteikto vienu trešdaļu deputātu parakstu, lai lūgtu Valsts prezidentu apturēt likuma izsludināšanu un divos mēnešos varētu uzsākt referenduma procedūru.
Piemēram, Saskaņas centrs (SC) šādu iespēju joprojām izskata. «Mēs vērtēsim visas iespējas un izvēlēsimies piemērotāko, taču, lai savāktu vienas trešdaļas deputātu parakstu, mums nepieciešamas dažas balsis arī no Zaļo un zemnieku savienības,» teica Saeimas SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Tomēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kaut arī balsoja pret likuma apstiprināšanu, savu atbalstu SC iniciatīvai nesola. «Uzskatu, ka politisko spēku rosinātie referendumi jau no paša sākuma ir lemti neveiksmei, to pierāda arī līdzšinējā prakse. Frakcija gan atzīst, ka referendums būtu lietderīgs, taču politisku atbalstu šai ierosmei nedosim,» saka Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kura vadītā frakcija uzskata, ka arī Saeimai vajadzētu uzticēt vairāk tiesību eiro ieviešanas jautājumos.
Viņš domā, ka referenduma organizēšanas iniciatīvu varētu uzņemties kāda sabiedriskā organizācija vai, piemēram, bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba. Ja kāds tiešām uzsāktu šo procesu, tad ZZS būtu ar mieru aicināt savus biedrus atbalstīt referenduma organizēšanu.
Nacionālās apvienības vienpatis
Pilnīga vienprātība par jaunpieņemtā likuma radītajām sekām un atbilstību iedzīvotāju interesēm nav arī pašā koalīcijā. Likumu gan atbalstīja 52 koalīcijas deputāti, taču starp četrdesmit pret likumu nobalsojušo bija arī Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas balss.
Nemierā ar koalīcijas iekšējās disciplīnas pārkāpumu tās flagmanis
Vienotība īsi pēc likuma apstiprināšanas aicināja Nacionālo apvienību izvērtēt J. Dombravas rīcību, jo apvienības deputāts «balsojis pret Latvijas neatkarības, drošības un ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanu».
«Mans balsojums ir ideoloģisku apsvērumu dēļ, tomēr es cienu un respektēju tos kolēģus deputātus, kas balsoja neatkarīgi no tā par vai pret, bet domājot par valsts interesēm un ilgtermiņa attīstību,» savu rīcību skaidro J. Dombrava.
Savukārt koalīcijas neatbalstīto opozīcijas vēlmi eiro ieviešanas datuma noteikšanu nule kā apstiprinātajā likumā uzticēt tautai premjerministrs Valdis Dombrovskis vērtē kā neapdomīgu, jo, organizējot tautas nobalsošanu, eiro ieviest jau nākamgad mēs nevarēsim arī tad, ja tauta atbalstīs šo ieceri, jo būs nokavēti termiņi, lai no Eiropas Komisijas pieprasītu ārkārtas konverģences ziņojumu, pēc kura rezultātu iepazīšanas varētu tikt lemts par Latvijas uzaicināšanu eirozonā.
Definēti noteikumi
Jaunpieņemtais likums detalizēti skaidro eiro ieviešanas procedūru. Piemēram, noteikts, ka, palīdzot cilvēkiem pierast pie jaunās valūtas, cenas precēm un pakalpojumiem trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un sešus mēnešus pēc tās tiks norādītās gan latos, gan eiro.
Likums arī nosaka, ka latus pret eiro Latvijas pasta nodaļās varēs samainīt trīs mēnešus pēc jaunās valūtas ieviešanas, bet komercbankās – sešus mēnešus. Savukārt Latvijas Banka nozudušos un atkal atrastos latu krājumus pret eiro mainīs neierobežotā termiņā. Ņemot vērā citu eirozonas valstu pieredzi, noteikts, ka eiro un lati apritē vienlaikus atradīsies divas nedēļas. Šajā laikā maksājot ar latiem, atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums būs sabiedriskais transports, kurā atlikumu izdos tādā valūtā, kādā pasažieris norēķināsies.
***
VIEDOKLIS
Ingmārs LĪDAKA, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Zaļo un zemnieku savienība):
– Man jau arī tā diezgan nožēlojami šķiet tas, ka Saeimai tiek atvēlēta tikai iespēja lemt par tehniskiem jautājumiem. Nu, kaut kad, varbūt nākam ceturtdien, mēs arī lemsim par trakumsērgas vakcinācijas biežumu suņiem, bet visi globālie jautājumi, tos visus [..] tad lems, protams, šaurā lokā – Vilks, Zaķis un Dombrovskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997