Rīga 8°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 22:05
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Par Romas katoļu baznīcas 266. pāvestu vakar vakarā ievēlēts 76 gadus vecais argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo, kurš izvēlējies pāvesta Franciska I vārdu. Līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps H. M. Bergoljo dzimis itāliešu imigrantu ģimenē, līdz ar to var sacīt, ka kardinālu konklāvā panākts kompromiss starp tiem, kuri vēlējās, lai pēc 35 gadu pārtraukuma par pāvestu atkal tiktu ievēlēts itālietis, un tiem, kuri cerēja, ka balsošana atspoguļos neapstrīdamo faktu – tieši Latīņamerikā dzīvo vairāk nekā 40% no 1,2 miljardiem pasaules katoļu.
Konklāvs ilga tikai divas dienas, un 115 kardināliem pietika ar piecām balsošanas kārtām, lai viens no kandidātiem saņemtu vismaz 77 balsis – vairāki Euronews aptaujātie novērotāji norādījuši, ka tik ātra pāvesta ievēlēšana ir zināms pārsteigums, ja atceras, ka pirms konklāva sākšanās izteiktu favorītu nebija un speciālisti minēja vismaz desmit potenciālu pretendentu uz pāvesta posteni. Taču daudz kas nostājas savās vietās, ja atceras, ka, saskaņā ar neoficiālām ziņām, tieši H. M. Bergoljo 2005. gada konklāvā bija toreizējā kardināla Jozefa Racingera galvenais sāncensis. Jāatgādina, ka J. Racingers, kurš valdīja kā Benedikts XVI, februāra nogalē negaidīti atteicās no amata veselības stāvokļa dēļ.
AP atgādina, ka arī H. M. Bergoljo nevar lepoties ar dzelžainu veselību – pirmkārt, par sevi liek manīt cienījamais vecums, bet, otrkārt, vēl pusaudža gados viņam smagas slimības dēļ izņemta viena plauša. H. M. Bergoljo bija vienīgais šā konklāva dalībnieks – Jezuītu ordeņa loceklis. Ordeņa tradīcijas nozīmē, ka viņš lielāku uzmanību radis pievērst konkrētu sociālo jautājumu risināšanai, nevis teoloģiskai spriedelēšanai. 1998. gadā viņš kļuva par Buenosairesas arhibīskapu, bet pēc trim gadiem pāvests Jānis Pāvils II iecēla viņu par kardinālu. Jaunā pāvesta oficiālais biogrāfs Serhio Rubins pirms konklāva sākšanās sarunā ar AP uzsvēris viņa pieticību un pazemību. H. M. Bergoljo tā arī nav izmantojis grezno arhibīskapa savrupmāju Buenosairesā, tā vietā dzīvojot īrētā dzīvoklī, pats sev gatavojis maltītes, bet pa pilsētu pārvietojies sabiedriskajā transportā. «Kad notiek bīskapu sanāksmes, viņš vienmēr cenšas apsēsties pēdējās rindās,» piebildis S. Rubins. BBC norāda, ka Franciskam I varētu pietrūkt globālas pieredzes, jo faktiski visu karjeru viņš pavadījis dzimtajā Argentīnā, nav bijis iesaistīts pasaules katoļu kustībā. Taču baznīca par savu galveno mērķi deklarējusi jaunu draudzes locekļu piesaistīšanu, un Buenosairesas arhibīskaps varētu lieliski tikt galā ar šo pienākumu. Reuters norāda, ka viņa stiprā puse ir spēja tieši uzrunāt cilvēkus, likt tiem uzticēties.
Uz liberālām pārmaiņām Franciska I pontifikāta laikā nav liela pamata cerēt – pēc speciālistu atzinuma, viņš piekops to pašu kursu, ko Jānis Pāvils II un Benedikts XVI. Kad pirms pāris gadiem Argentīnā tika legalizētas homoseksuālistu laulības, Buenosairesas arhibīskapam bija asa vārdu apmaiņa ar prezidenti Kristīnu Fernandesu, kura garīdzniekam pārmeta «viduslaiku un inkvizīcijas ēras domāšanu».
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997