Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 10:03
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Saeima noraida nacionāļu priekšlikumu par 16. marta kā latviešu karavīru atceres dienas atzīšanu.
Saeimas Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis atkāpjas no amata 16. marta dēļ.
Leģionāri un kara veterāni: lieciet mūs mierā!
Vēsturnieks Uldis Neiburgs: Neatkarības vārdā jāvienojas, ka Latvijā karš ir beidzies.Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, argumentējot «par» 16. marta oficiālu atzīšanu, uzsvēra: Lestenes kapu kompleksā lasāmi vārdi «mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos», un tieši šī atbildība beidzot būtu jāuzņemas politiķiem. «Arvien šī frāze turpina skanēt nākotnes izteiksmē, jo vēsturiskā taisnība nav atjaunota. Ik gadu leģionāru skaits sarūk, un arvien vairāk kļūst to, kuri dzīves laikā tā arī nav sagaidījuši skaidru liecību, ka taisnība ir augšāmcēlusies,» pauda deputāts. R. Dzintars arī uzsvēra, ka cilvēki, kuri, riskējot ar savu dzīvību, ir cīnījušies par Latviju, ir pateicības vērti. «Ja Nils Ušakovs ir kopā ar kara veterāniem, kurus viņš uzskata par atbrīvotājiem, tad tā ir viņa gan pilsoniska, gan arī politiska izvēle. Saskaņas centrs nekautrējas 9. maijā būt kopā ar tiem, kurus viņi uzskata par saviem brīvības cīnītājiem, un ne mirkli nefilozofē par kaut kādu neviennozīmīgo datumu. Viņi skaidri parāda, kur atrodas un par ko iestājas. Tad parādīsim arī mēs – kas mēs esam un ar ko mēs esam,» aicināja nacionāļu līderis.
Tikmēr Vienotības deputāts Atis Lejiņš akcentēja pretējo – leģionāri necīnījās par Latviju, bet gan svešu lielvaru, jo Vācijas okupācija, līdzīgi kā padomju režīms, bija iznīcinājusi nacionālo valsti. «Mēs nevaram sajaukt svešas valsts ideoloģijas ar mūsu valstisko apziņu. Citādi mēs nekad netiksim vaļā ne no Padomju Savienības, ne nacistiskās Vācijas atstātā mantojuma. Ja mēs atzīsim šo priekšlikumu, vēsture atkārtosies un mēs kārtējo reizi necīnīsimies par mūsu pašu valsti, bet veidosim šizofrēnisku stāvokli, kad daļa latviešu ir par vienu svešu lielvaru, cita – par otru. Gan 16. marts, gan 9. maijs ir svešu lielvaru noteikti datumi,» pauda A. Lejiņš.
Ņemot vērā jautājuma jūtīgumu, Saeimas vairākums ceturtdien neriskēja sākt diskusiju par oficiāla statusa piešķiršanu 16. martam, lai gan Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti šonedēļ tomēr atbalstīja 16. marta noteikšanu par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Tiesa, kaislības, kas virmo ap šo jautājumu, ir likušas atkāpties no amata apakškomisijas vadītājam Ilmāram Latkovskim. Nekonkretizējot šāda lēmuma iemeslus, no I. Latkovska teiktā tomēr var nojaust, ka deputātam nav bijis pieņemams politiskais spiediens, ko šis jautājums raisījis. «Atsevišķu deputātu ultimatīvu prasību vēl pirms Saeimas plenārsēdes publiski paziņot savu balsojumu es uzskatu par spiedienu un klaju neuzticības izteikšanu man kā komisijas vadītājam. Man tādas politiskās manipulācijas ir kategoriski nepieņemamas. Līdz šim savus uzskatus neesmu pakļāvis politiskajām spēlēm un negrasos to darīt arī turpmāk. Savos uzskatos un lēmumos nevados nedz pēc vēlmes saglabāt komfortablu dzīvi frakcijā, nedz pēc vēlmes noturēties komisijas priekšsēdētāja amatā,» norāda I. Latkovskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
(0)
