Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 0m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 05:10
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – par pašvaldību vēlēšanām, iespējamo Reformu partijas galu un riskiem 12. Saeimas vēlēšanās.
– Citēju: «Vēlēšanu rezultāti ir sarkanā brīdinājuma lampiņa Vienotībai.» Tā nule teica Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers. Kaut gan šeit īsti noderīgs ir tautas sakāmais par baļķu kravu savā acī un dēļiem svešā redzoklī, tomēr pakomentējiet, lūdzu, sava koalīcijas partnera pausto vērtējumu.
– Pirms pašvaldību vēlēšanām, Vienotības deputātiem sanākot kopā, es aicināju neiegrimt pašapmierinātībā un skatīties reāli uz dzīvi, domājot, ko mēs visi kopā varam izdarīt. Domāju, ka ikvienam ir svarīgi izvērtēt vispirms savu organizāciju un tās devumu, lai kopā ar partneriem varētu domāt, ko un kā darīt tālāk. Tas man bija liels pārsteigums: tā vietā, lai analizētu savus rezultātus pašvaldību vēlēšanās, partneri metas vētīt citu partiju rezultātus. Tas, kas mani dara bažīgu, vērtējot ne tikai RP, bet arī Nacionālās apvienības (NA) izteicienus, ir sajūta, ka visi tagad ir gatavi sēsties uz astes Saskaņas centram (SC) un braukt uz Saeimas vēlēšanām, nevis objektīvi novērtēt, kas izdarīts un kādas bija kļūdas. Nemānīsim sevi: Nilu Ušakovu Rīgā uzvarēt nebija viegli, turklāt bija nepieciešama vismaz 65% vēlētāju aktivitāte un simtprocentīga spēja stāties pretim Ušakova komandai, kuras uzvara bija skarbs signāls tam, ka pēdējais laiks domāt par Saeimas vēlēšanām, kas būs pēc gada un četriem mēnešiem. Nedz es, nedz Vienotība negrasās piedalīties sacensībās: kurš kopā ar SC vadīs nākamo Saeimu un valdību?
– Vai tiešām uzskatāt, ka visas partijas, izņemot Vienotību, ir gatavas, kā mēdz teikt, sēsties uz astes Saskaņas centram?
– Iespējams, nospēlēja pēcvēlēšanu emocijas. Tālrādē ļoti konstruktīvi uzstājās Augusts Brigmanis (ZZS), sakot, ka mums visiem kopā jādomā, ko tālāk darīt – jārisina pensiju, algu jautājums, jākoncentrējas uz darbiem, kas ir valstiski darāmi, respektīvi, jādomā par cilvēkiem, lai viņi mūsu valstī dzīvotu labāk. Tika uzdots jautājums arī RP pārstāvim, sak, ko jūs tagad grasāties darīt, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus? Vjačeslava Dombrovska atbilde bija izteikti augstprātīga. Kaut arī NA un Vienotība Rīgā kopā ieguva 21 vietu, mums nav par ko priecāties. Jo kopumā iezīmējas viena, daudz lielāka problēma, un par to šobrīd koalīcijas partneri nezin kāpēc nevēlas runāt.
– Un tā būtu?
– Tā lielā problēma ir varas atdošana SC pēc vēlēšanām. Par to ir jādomā. Pieliekot klāt informāciju, kā tagad saka, no pietuvinātiem avotiem, ir skaidra šī politika, kas palīdzēja Rīgā uzvarēt Saskaņas centram. Tā bija administratīvā resursa negausīga šķērdēšana, gan tie «cēlie žesti», kas daudziem, protams, ir vajadzīgi, tomēr par tiem ir samaksājuši visi pārējie rīdzinieki, un naudas Rīgas kasē ir atlicis maz. Šobrīd Rīgas domes vienīgā iespēja izdzīvot ir: tikt klāt pie valsts kases. Ja pilsēta netiks pie valsts budžeta naudas, tad tās tālākā eksistence ir apdraudēta.
– Kādas kļūdas jūs atzīstat, ja runājam par vēlēšanām Rīgā?
– Protams, katrai partijai ir jāvērtē savi rezultāti, un Vienotība to noteikti arī darīs. Valstī kopumā mēs esam uzlabojuši savu rezultātu, bet visi jau skatās uz Rīgu, taču rezultāts galvaspilsētā bija prognozējams. Labējām partijām Rīgā vajadzēja konsolidēties, bet, piemēram, ZZS izdarīja tieši otrādi – sadalījās. Nu, kas tas bija? Atsevišķi startēja zaļie, atsevišķi – zemnieki. Katrai – pa kādiem trim procentiem. Bet kopā varēja dabūt sešus!
Ja runājam par kļūdām, tad mums neizdevās konsolidēt Vienotību, Nacionālo apvienību un Reformu partiju. Līdz pēdējam brīdim aicinājām veidot vienotu sarakstu – to pašu, kas tika žurnālistu un politologu kritizēts, tā dēvētais latviskais saraksts, kaut arī nacionālais nodalījums šeit nav galvenais un nav tik krass. Protams, vajadzēja domāt arī par to, kā iesaistīt zaļzemniekus: vai tiešām valsts mēroga sarkanās līnijas būtu jāievēro, ja mēs gribam izglābt Rīgu? Daudzi apsmēja mūsu lozungu Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju. Bet tur nav par ko smieties: situācija ir ļoti nopietna.
– Daudzi politikas vērotāji uzsver, ka Vienotības rezultāti būtu daudz labāki, ja partijas vēlēšanu listes galvgalī būtu cits līderis, ne Sarmīte Ēlerte.
– Abas kandidātes – Sarmīte Ēlerte un Baiba Broka (NA) – startējot tandēmā, ja var tā teikt, izspēlēja slikto un labo policisti. Sarmīte aktīvi diskutēja ar Nilu Ušakovu un kritizēja Saskaņas centru, varbūt pat pārāk agresīvi. Ja divi cilvēki nāk ar līdzīgu politiku, tad augstāk parasti tiek novērtēts tas, kurš ir mierīgāks un konstruktīvāks. Jā, cilvēki man rakstīja un sūtīja īsziņas ar jautājumu: vai nevar nomainīt Vienotības saraksta līderi? Sarmīte Ēlerte ir ļoti pretrunīgi vērtēta persona, iekšpartijiski šo risku apzinājāmies, taču ņēmām vērā arī viņas politisko pieredzi un augstās darbaspējas. Pēcvēlēšanu situāciju mums būtu komfortablāk komentēt, ja Vienotības un NA rezultāti būtu proporcionāli pretēji – Vienotība būtu ieguvusi 12 vietas Rīgas domē, bet NA – deviņas. Es negribu nedz bērt pelnus uz galvas, nedz apgalvot, ka viss ir ļoti labi, jo mani daudz vairāk uztrauc tas, kas notiks nākamajās Saeimas vēlēšanās, un tie darbi, kas valdībai darāmi.
– Vēlētājus noteikti samulsināja vai pat nepatīkami pārsteidza tas, ka Ēlerte pēkšņi bija mainījusi savus liberālos uzskatus pret dziļi konservatīviem, aizņemoties NA retoriku. Kaut kā nevarēja tam visam noticēt...
– Es varētu piekrist, ka pārāk daudz tika akcentēta nacionālā kārts. Jā, šī kārts ir spēcīga, bet tā nav centrālā Vienotības dominante, un mēs nevaram un negribam būt nacionālāki par Nacionālo apvienību, jo nacionālais jautājums ir viņu niša. Mēs, protams, aizstāvam nacionālās vērtības, tomēr tās mūsu realizētajā politikā nav galvenais. Būtu bijis daudz labāk, ja runātu par to, ka četru gadu laikā Rīgā, izrādās, tikušas piesaistītas finanšu investīcijas tikai bankās, bet tās jau nav radījušas jaunas darba vietas. Bet ir vēl viens faktors. Es kā pilsone varu priecāties, ka veselu mēnesi pirms vēlēšanām TV nebija reklāmu, dzīvojām aģitācijas klusumā. Savukārt Nils Ušakovs, izmantojot administratīvo kapacitāti, no Rīgas aizvāca arī vides reklāmas. Tāpēc daļai rīdzinieku pat nebija sajūtas, ka 1. jūnijā ir vēlēšanas. Un tomēr labējām un labēji centriskajām partijām vajag atcerēties: ja mēs turpināsim dominēt publiskajā telpā ar kašķiem un strīdiem, nekas nemainīsies, cilvēkiem tas vienkārši ir apnicis, cilvēki gaida reālus darbus. Tālrādē, komentējot vēlēšanu rezultātus, Reģionālās partijas pārstāvis patīkami atšķīrās no pārējiem politiķiem, kuri skaļi apsprieda, kurš pieveica kuru un ar kādiem skaitļiem to var pamatot: viņš skaidri pateica, ka cilvēki provincē nemaz nezina, kas tur tajā valdībā notiek, viņiem svarīgāk ir tas, ko viņi gaida no savas pašvaldības. Vēlētāji ir novērtējuši Inesi Boķi, Ingu Bērziņu, Juri Šulcu un citus labus vadītājus – cilvēkus, kas reāli savās pašvaldībās strādā. Kaut arī naudas krīzē nav bijis tik daudz, viņi ir pierādījuši, ka māk saimniekot.
– Vēlētājus maldināja arī Vienotības sauklis Rīgā: Dombrovska komanda darīs to un to! Vai jums bija kauns teikt: Ēlertes komanda? Bija taču gadījumi, kad vecākas kundzītes vēlēšanu iecirknī jautāja: kur var nobalsot par Dombrovski?
– Piedaloties TV debatēs, varēja redzēt, ka mūsu komandā tiešām ir Dombrovskis, Sandra Kalniete, virkne ministru, arī Solvita Āboltiņa. Katrai partijai ir jābūt savai komandai, kodolam, un tas bija pretstats tam, ka Rīgas dome nesadarbojas ar valdību. Rīgas dome nesadarbojas ar Briseli, aizverot tur savu biroju un atverot to Maskavā, parādot tendenci, ar ko šī dome patiesībā grib sastrādāties. Rīgā dzīvo ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju, un vajadzētu būt sadarbībai starp valdību un domi, taču tās nav: nekādu kontaktu, nekādu kopsaucēju, nekā. Divas pasaules un divas politikas. Dombrovskis vienmēr ir uzsvēris, ka mums ir komanda, un Sarmīte Ēlerte, ja būtu domes vadībā, sadarbotos ar Latvijas valdību. Un tad saimniekošana mainītos.
– Vai šīs pašvaldību vēlēšanas var kaut ko mainīt valdības sastāvā? Ušakovieši – 2/3 Rīgas domē, Reformu partija izgāzusies simtprocentīgi, Vienotība samazinājusi Rīgā savu pārstāvniecību divkārt.
– Pirms sāka veidoties Zatlera Reformu partija, mēs aicinājām viņu nedarīt šo kļūdu – nesadrumstalot politisko vidi. Tas nav iespējams – startēt uz Saeimu bez komandas. Šobrīd redzam, ka mūsu bažas ir apstiprinājušās. RP pašiem ir jāizlemj par savu tālāko ceļu.
Katrā ziņā situācija šobrīd ir tāda, ka Saeimā ir ievēlēti tie deputāti, kas ir ievēlēti, viņi ir izveidojuši valdību, un ir parakstīts koalīcijas līgums. Mēs kā koalīcijas līguma sargātāji esam zem tā parakstījušies. Raivis Dzintars gan apgalvoja, ka valdību necentīsies gāzt, tomēr deva mājienus, ka līgums ir jāpārskata. Es gan saku tā: ja kāds vēlas to pārskatīt, tad lai pats ierosina pārskatīt, ja ir drosme to uzsākt. Zinu, ka Dzintars žurnālistiem esot teicis: tagad Dombrovskim ir pienākums aicināt pārskatīt koalīcijas līgumu. Es gan domāju, ka Dombrovskis, kurš pats ir parakstījis līgumu, zina, kā strādā viņa ministri, un ir ieinteresēts valdības stabilitātē un rīcībspējā. Nav pieņemts, ka pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem tiktu pārskatīts koalīcijas līgums.
– Grūti gan iedomāties, ka RP sēstos pie viena galda ar Vienotību, lai spriestu, cik ministru vietas varētu atdot citām koalīcijas partijām... Paštaisnums un paškritikas trūkums šim veidojumam ir pārākajā pakāpē.
– Šobrīd Nacionāla apvienība ir uzlikusi aci uz RP ministru vietām...
– Loģiski, kurš gan viņu vietā tā nedarītu?
– Tad varbūt lai NA un RP savstarpēji vienojas par to? Kā premjera partijas priekšstāve es varu teikt, ka jebkuras personāliju maiņas sabiedrību interesē īpaši, un tajā laikā pārējie darbi apstājas. Diez vai no premjera mums vajadzētu gaidīt, ka viņš apturēs tos, kas strādā. Lai nu katra partija vispirms izanalizē savu ministru atbildību un darbības sfēras. Protams, var ieslēgt restartu, ja ir pārliecība, ka, mainot personālijas, situācija mainīsies uz labo pusi.
– Jūs tiešām domājat, ka Reformu partija sāktu analizēt sava ministra Edmunda Sprūdža darbību, kaut arī viņš ir paveicis neskaitāmus «varoņdarbus»?
– Nekas gan neliecina par to, ka RP grasītos viņa darbību analizēt. Mēs esam noslēguši koalīcijas līgumu, un mēs nebūsim tie, kas to lauzīs. Tātad savi ministri jāanalizē pašai RP. Mēs, Vienotība, analizēsim savas kļūdas, bet mēs aicinām partnerus nopietni izturēties pret vēlētāju dotajiem signāliem.
– Līdz Saeimas vēlēšanām palicis gads un nepilni četri mēneši.
– Jā, un priekšvēlēšanu kampaņa jau ir sākusies.
– Ko darīs Vienotība, lai pirms vēlēšanām paaugstinātu savus reitingus? Kādi būs reālie darbi?
– Reālie darbi būs saistīti ar nevienlīdzības mazināšanu cilvēku labklājības ziņā. Un pirmais darbs būs pensiju indeksācija.
– Šogad?
– Tās tiks indeksētas šogad. Nebūs tikai par latu, būs vairāk. Tomēr neatbalstīsim indeksāciju par visu periodu, jo mums jādomā arī par skolotājiem, policistiem un mediķiem – visiem, kuriem krīze laikā tika iesaldētas algas. Jāindeksē mazās pensijas, ar kurām patiešām ir grūti savilkt galus kopā. Nākamgad indeksācijai jāsākas pilnā apjomā. Otrkārt, liels panākums ir uzaicinājums mums uz sarunām par iestāšanos OECD. Investori mūs vērtēs daudz augstāk. Tad būs vairāk darba vietu, būs lielākas algas. Trešais bloks ir tiesu bloks. Tiesu sistēma pretojas tam, ka viņiem tiktu uzlikts pienākums kontrolēt pašiem sevi. Igaunijā, piemēram, ir radīts regulējums, ka tiesa nedrīkst vilkties desmit gadus.
– Par maz tiek domāts par to, ka cilvēki joprojām plūst ārā no Latvijas. Domāju, ka vēlēšanās piedalījās tik maz cilvēku arī tāpēc, ka Latviju atstājuši tūkstoši.
– Jā, tas varētu būt zemās aktivitātes iemesliem. Daudzi gan teica: saulainais laiks ietekmēja. Nu, tad jau arī lietains laiks var ietekmēt. Cilvēki brauks atpakaļ tikai tad, ja viņiem šeit būs cilvēka cienīgas algas. Nav cita veida uzlabot iedzīvotāju materiālo labklājību, kā vien attīstīt ekonomiku. Un vajadzētu pārstāt kašķēties par lietām, kas nav tik svarīgas, piemēram, par Medību likumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Ir daudz svarīgāki likumi, par kuriem gribētos sagaidīt diskusiju – piemēram, par ekonomikas attīstību, par to, lai uzņēmēji varētu darboties prognozējamā uzņēmējdarbības vidē.
– Bet, piedodiet, jūsu koalīcijas partneru pārraudzīta ir Ekonomikas ministrija. Kur tad ir šīs diskusijas par ekonomikas attīstību? Kur ir reformas?
– Mēs jau dzirdējām, ka reformas tiekot kavētas...
– Kas tās kavē?
– Reizēm tas ir profesionalitātes trūkums, kad gribas meklēt kādu, kas ir vainīgs – tikai ne pats. Es esmu paradusi skatīties vispirms uz sevi, lai izvērtētu, kāpēc man nav izdevies tas vai tas. Diemžēl ekonomikā redzu daudz saukļu, mazāk reālu darbu.
– Atgriezīsimies pie Vienotības un RP attiecībām. Politikas kuluāros klīst runas, ka Reformu partija varētu izšķīst: liberālais flangs aiziet uz Vienotību, konservatīvais – uz NA vai ZZS. Ir kāds pamats šādām runām?
– Tiešām no RP puses ir bijuši mēģinājumi saprast, vai ar Vienotību iespējams tuvināties. Tomēr gribu atgādināt, ka Vienotība ir vairāk labēji centrisko vērtību aizstāve. Gan Latvijā, gan Rīgā Vienotības vēlētāji savas balsis atdeva par labēji centriskas idejas aizstāvošiem kandidātiem. Un es arī neesmu manījusi, ka Vienotības kongresā kāds būtu ierosinājis mainīt partijas kursu. Reformu partijas pārstāvji, kā zināms, par savu ideoloģisko orientāciju izsakās ļoti dažādi. Oficiālas sarunas nav bijušas, taču Vienotības durvis vienmēr ir atvērtas: ja RP ir biedri, kuri uzskata, ka Vienotības realizētā politika viņiem ir pieņemama un tuva, tad jādomā par pievienošanos mums.
– Pirms pašvaldību vēlēšanām lielu viļņošanos izsauca Alvja Hermaņa teiktais par kundzītēm, kas esot pārdevušās Ušakovam par tramvaja biļeti. Varbūt Hermanim taisnība?
– Es ļoti augstu vērtēju to, ka Hermanis pirms vēlēšanām nāca klajā ar šādu interviju, aicinot cilvēkus domāt. Ja pirms vēlēšanām kaut ko saka politiķi, tad viņos neieklausās, sak, viņi to runā, domādami tikai par savām interesēm. Hermanis ļoti trāpīgi paredzēja to, kas varētu notikt nākamajās vēlēšanās. Negribu gan nevienu kundzīti tādā veidā apvainot, jo cilvēkiem ir grūti un viņi tādā veidā priecājas par dāvanām, kas viņiem tiek dotas. Bet neviens arī neanalizē, kas par to maksā, jo nauda nerodas no tukša gaisa. Ja mēs runājam
1. jūnija gaisotnē, Radošo savienību plēnuma gaisotnē – atcerieties, tas notika 1988. gada 1. jūnijā – inteliģence bija tā, kas tiešām modināja tautu. Arī šogad savā 4. maija runā es mēģināju caur personiski sāpīgām lietām atcerēties, kas mums pieder un cik viegli mēs to visu varam pazaudēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka par esošajām problēmām runā ne tikai politiķi, bet arī inteliģence. Tad varbūt sapratīsim, ka ne jau tramvaja biļetē ir laime. Vienotības programmā ir uzsvars uz izglītību un izglītotiem cilvēkiem. Šajā sakarā atceros, kā TV diskusijā uzvedās daži Ušakova atbalstītāji: viņi vienkārši skaļi ņirdza, kad Sarmīte Ēlerte runāja par inteliģenci un izglītību.
– Pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu paziņošanas Rīgas ielās mudžēja, piedodiet, trula un bandītiska izskata īpatņi, kas vicināja Krievijas Federācijas karogus. Par kādu inteliģenci mēs varam runāt?
– Varbūt šādos gadījumos vajag atcerēties par Staļina režīmu, kas pirmām kārtām iznīcināja inteliģenci un domājošos cilvēkus. Vajag aizdomāties par šo režīmu, kas gādāja, lai ir lēts šņabis – lai tauta dzer un lai nedomā ne par ko. Vajag aizdomāties par tiem, kas ņirdz par vēlmi redzēt izglītotu tautu. Izglītota, inteliģenta cilvēka priekšrocība ir tā, ka viņš analizē procesus un izvēlas prioritātes, un viņu nevar nopirkt ne par tramvaja biļeti, ne par desas luņķi, ne par banānu. Šobrīd, kad daudzi cilvēki rēķina santīmus, lai paēdinātu ģimeni un bērnus skolā palaistu, mums jādomā trīs soļus uz priekšu: varbūt nākamais «labdaru» solis ir bezmaksas degvīns? Tas jau bija piedzīvots 1940. gadā, kad ienāca okupanti, un to nedrīkst neievērot. Tāpēc es aicinātu ikvienu domāt par to, kas notiek Rīgā un Latvijā, un es aicinātu nesmieties par mūsu lozungu: ja pazaudēsim Rīgu, tad pazaudēsim arī Latviju.
***
SOLVITAS ĀBOLTIŅAS ATZIŅAS
Izglītota, inteliģenta cilvēka priekšrocība ir tā, ka viņš analizē procesus un izvēlas prioritātes, un viņu nevar nopirkt ne par tramvaja biļeti, ne par desas luņķi, ne par banānu.
Lai nu katra partija vispirms izanalizē savu ministru atbildību un darbības sfēras. Protams, var ieslēgt restartu, ja ir pārliecība, ka, mainot personālijas, situācija mainīsies uz labo pusi.
Nemānīsim sevi: Nilu Ušakovu Rīgā uzvarēt nebija viegli, turklāt bija nepieciešama vismaz 65% vēlētāju aktivitāte un simtprocentīga spēja stāties pretim Ušakova komandai, kuras uzvara bija skarbs signāls tam, ka pēdējais laiks domāt par Saeimas vēlēšanām, kas būs pēc gada un četriem mēnešiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997