Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 06:23
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Statistiķi apliecina Latvijas iedzīvotāju kustību no retāk apdzīvotām uz blīvāk apdzīvotām vietām Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar nāca klajā ar saviem jaunākajiem pētījumiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām. Šoreiz jāteic, ka skaitīšana CSP pētījumā ir bijusi daudzām citām darbībām pakārtota darbība. CSP ir atradusi iespēju izsekot ierakstiem par katru no Latvijā reģistrētiem cilvēkiem, kādi pēdējā laikā parādījušies vai – un tas ir tikpat svarīgi – nav parādījušies desmit dažādos administratīvajos reģistros. Ziņas par šo cilvēku liktas kopā ar līdzīgām ziņām par viņa vecākiem. Uz šādu datu pamata izdarīts secinājums, vai šo cilvēku ieskaitīt par Latvijas iedzīvotāju. Iegūtais rezultāts atstāj vietu derībām, vai nākamo gadu Latvija sagaidīs ar iedzīvotāju skaitu, kas lielāks vai vienāds ar diviem miljoniem cilvēku.
Tīri matemātiski skaitot, diviem miljoniem un vēl dažiem tūkstošiem cilvēku Latvijā būtu jādzīvo. Proti, pagājušajā gadā Latvijai aprēķināts 21 tūkstoša cilvēku zaudējums, bet šā gada sākumā virs diviem miljoniem bija atlikuši vēl 22 tūkstoši. Mirušo pārsvars pār dzimušajiem šogad atkal dos jau daudzus gadus pēc kārtas pierastos mīnus 9–10 tūkstošus, bet emigrācijas un imigrācijas negatīvā summa vismaz pēdējos divos gados ir mazinājusies gandrīz vai uz pusi: no –35,6 tūkstošiem 2010. gadā līdz –20,1 tūkstotim 2011. gadā un tālāk līdz –11,8 tūkstošiem pagājušajā gadā. Pagājušā gada jaunums ir Latvijas spēja ne vien stingrāk noturēt šeit vēl palikušos cilvēkus (–5,1 tūkstotis izbraukušo pret 2011. gadā izbraukušajiem), bet arī piesaistīt iebraucējus
(+3,1 tūkstotis pret 2011. gadā iebraukušajiem).
Kopējā iebraucēju skaitā ir iejukusi arī Latvijas valdības īpaši karsti pieminētā grupa – reemigranti. Par viņu skaitu CSP nesaka neko, jo garās un dedzīgās politiķu runas un reemigrācijas plāni neesot devuši vienu lietu – nav devuši reemigranta definīciju. Ja tāda parādītos, CSP varētu mēģināt šādai plūsmai sekot. CSP esot pieeja datiem par to, vai cilvēks, kuru statistiķi atzīst par ieskaitāmu starp Latvijas tagadējiem iedzīvotājiem, jau nav bijis ar šādu statusu pēdējo 12 gadu laikā. Pēc analoģijas ar migranta definīciju, par reemigrantu varbūt varētu uzskatīt cilvēku, kurš Latvijā atgriezies pēc vismaz vienu gadu ilga pārtraukuma. Ja CSP nenojuks tagad uzsāktā valsts reģistru izmantošana, skaitlisks pamats reemigrācijas vērtēšanai parādīsies nākamgad ap šādu laiku, salīdzinot datus par tagadējiem un nākamajiem Latvijas faktiskajiem iedzīvotājiem.
Atšķirību starp faktiskajiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem lielā mērā izskaidro Latvijā izvērstā tirdzniecība ar atļaujām uzturēties visā Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā, kas aptver lielāko daļu Eiropas. Loģiski, ka lielākā daļa atļauju pircēju atrod vietu tur, nevis tieši mazajā Latvijā. Skaitliskam piemēram par citur dzīvojošiem cilvēkiem, kuri reģistrējušies Eiropā caur Latviju, CSP izmantoja ķīniešus: šā gada 1. janvārī reģistrējušos ķīniešu skaits bijis 137 cilvēki, bet par faktiskajiem iedzīvotājiem atzīti tikai 50 cilvēku.
Abi CSP nosauktie ķīniešu skaiti ir mazāki nekā pērnā gada ažiotāža ap viņu parādīšanos. Visticamāk, ka tajā sakrita vismaz trīs dažādas intereses: pašvaldību interese eksponēt šos cilvēkus kā liecību, ka pašvaldību vadītāji un kalpotāji nav vienīgie, kas vēl dzīvo attiecīgajā pašvaldībā; nekustamo īpašumu tirgotāju interese ar norādi uz īpašumu potenciālajiem pircējiem celt pārdošanai piedāvāto īpašumu cenu; žurnālistu interese informēt par to, par ko interesējas citi.
Runas par ķīniešu un citu pagaidām Latvijā nepierastu tautību parādīšanos mēdz aizsegt vietējās migrācijas radītas depopulācijas problēmas vismaz 110 no 119 Latvijas pašvaldībām. Neliels skaits pašvaldību izsūc pārējo pašvaldību iedzīvotājus tikpat sekmīgi kā ārvalstis. Abos gadījumos cilvēki dodas no retāk apdzīvotām vietām uz blīvāk apdzīvotām vietām. Tāda vieta ir tiklab Eiropa ar desmit reižu augstāku iedzīvotāju caurmēra blīvumu nekā Latvijā, kā arī Pierīgas pašvaldības tepat Latvijā. Reģionālā līmenī cilvēki no lauku teritorijām ir devušies uz Liepāju un Ventspili, kur iedzīvotāju skaits tāpēc rūk lēnāk, nekā ap šīm pilsētām. Tālāku ceļu no valsts nomalēm līdz vidienei mēro cilvēki, kas stabilizē iedzīvotāju skaitu Jelgavā. Latvijas mērogā lielā, bet Rīgai tālā Daugavpils neizceļas kā cilvēku pieturēšanas vieta. Rīga un Rēzekne izdalās uz Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņu kartes ar jūtamāku iedzīvotāju skaita sarukumu pašās pilsētās nekā ap tām. Rēzeknē varbūt ir savādāk, bet Rīga aizvieto cilvēkus ar naudu, t. i., aizvieto savus reģistrētos iedzīvotājus ar tādiem, kuri no tuvienes vai tālienes ierodas pelnīt paši un ar savu rosību ļauj arī citiem kaut ko nopelnīt.
***
Latvijas iedzīvotāju skaits tūkstošos gada sākumāun skaita izmaiņas 2013. gadā
1995 2 500,60
1996 2 469,50
1997 2 444,90
1998 2 420,80
1999 2 399,20
2000 2 381,70
2001 2 353,40
2002 2 321,00
2003 2 299,40
2004 2 276,50
2005 2 249,70
2006 2 227,90
2007 2 208,80
2008 2 191,80
2009 2 162,80
2010 2 120,50
2011 2 074,60
2012 2 042,40
janvāris 2 021,90
februāris 2 020,20
marts 2 018,50
aprīlis 2 016,40
maijs 2 014,80
jūnijs 2 013,40
***
Emigrācija imigrācija
2005
17 643 6 691
2006
17 019 8 212
2007
15 463 7 517
2008
27 045 4 678
2009
38 208 3 731
2010
39 651 4 011
2011
30 311 10 234
2012
25 163 13 303
Avots: CSP
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997