Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:28
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Kad pagājušā gada vasarā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone atteicās piedalīties Žaņa Lipkes memoriāla atklāšanā, tā idejas autors un īstenotājs Māris Gailis sev raksturīgā elegantā spītībā noteica, ka pagaidīs. Jo muzeju viņš atklāšot tad, kad notikums varēšot izskanēt aiz Latvijas robežām.
Bija vērts gaidīt, jo vakar ebreju glābējam Jānim jeb Žanim Lipkem veltīto memoriālu svinīgi atklāja Izraēlas prezidents Šimons Peress un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Muzeju būvēt un iekārtot pabeidza jau pērn, bet uzņēmējs Māris Gailis vēlējās, lai tā atklāšanai būtu starptautiska nozīme. Š. Peresa piedalīšanās svinīgajā ceremonijā un viņa veltītie vārdi Lipkem iegūs starptautisku rezonansi. Viņš savā emocionālajā uzrunā Ž. Lipki nodēvēja par cilvēces lepnumu.
Veidojot Ž. Lipkes memoriālu, M. Gaiļa un viņa domubiedru ideja bija parādīt, ka Latvijā dzīvoja ne tikai cilvēki, kuri Otrā pasaules kara laikā nogalināja, bet arī glāba nāvei nolemtos. «Latviešiem Lāčplēsis un Kalpaks nav vienīgie varoņi,» M. Gailis raksta bukletā Žaņa Lipkes memoriāls. Viens no tādiem bija ostas strādnieks latvietis Lipke. Viņam palīdzēja sieva Johanna un vēl 25 palīgi, bet kopumā holokausta laikā vairāk nekā 400 Latvijas iedzīvotāju ir glābuši ebrejus. Cits vairāk, cits – mazāk, tomēr ne velti Izraēlas valsts goda titula Taisnīgais starp tautām ieguvēji uz medaļas var izlasīt arī atgādinājumu: «Katrs, kurš izglābj vienu dzīvību, izglābj visu pasauli.»
Akadēmiķis Jānis Stradiņš piebilda, ka «Lipke atjaunoja latviešu labo vārdu, jo bija atsevišķi nacistu līdzskrējēji» un ka viņam veltītais memoriāls nav tikai muzejs, bet gan filozofija. Memoriāls ir uzcelts uz Ž. Lipkes ģimenes zemes apmēram tajā vietā, kur Otrā pasaules kara laikā bija šķūnis, zem kura izraktā bunkurā Lipkes ģimene slēpa ebrejus. Arhitektes Zaigas Gailes projektētais memoriāls veidots gan kā Ķīpsalai raksturīgais zvejnieku un jūrnieku šķūnis – melni darvots un askētisks, gan kā atgādinājums par Noasa šķirstu, uz kura patvērumu atrada un izdzīvoja daudzi nāvei nolemti cilvēki. Arhitektes projekts 2012. gadā tika nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai kategorijā Kultūra.
Memoriāla atklāšanā runāja Boriss Smoļanskis, kurš kara un holokausta šausmas netika piedzīvojis. Viņa tēvu Haimu Smoļanski no ebreju geto izglāba Lipke un draugi. Geto gāja bojā B. Smoļanska sieva un bērni, pēc kara viņš izveidoja citu ģimeni. Tāpēc vakar B. Smoļanskis teica paldies gan savā, gan citu izglābto vārdā par to, ka viņu vecākiem tika dota pajumte «cilvēcei grūtā laikā».
Ideja par Ž. Lipkem veltītu muzeju skaļi tika izteikta 2000. gadā, bet līdz īstenošanai pagāja ilgs laiks. Tāpēc Ž. Lipkes memoriāla svinīgajā atklāšanā piedalījās arī ziedotāji – Ventspils mērs Aivars Lembergs, ekspolitiķis Andris Šķēle, uzņēmuma Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, a/s Latvijas gāze pārstāvis Juris Savickis un citi – jo memoriāls tapis tikai par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem. Kopš pagājušā gada muzeju Mazajā Balasta dambī 8 ir apmeklējuši apmēram 2000 cilvēku. Tas ir iekļauts arī tūrisma firmu maršrutos, un vakar M. Gailis saņēma uzaicinājumu no Rīgas mēra Nila Ušakova tikties Rīgas rātsnamā, lai acīmredzot aprunātos par pašvaldības finansējuma piešķiršanu memoriālam nākamgad.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997