Trešā atmoda – angliski un elektroniski

«Šis laiks vedina uz pārdomām un secinājumiem, jo kopš Tautas frontes dibināšanas ir izaugusi jauna paaudze,» svinībās pie Brīvības pieminekļa atzina Valsts prezidents.

Atmoda ir iedzīvināta vēsturē arī egrāmatā: iznākusi eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes atmiņu grāmatas Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza angliskā versija Song to Kill a Giant: Latvian Revolution and the Soviet Empire’s Fall.

«Tad nāca 1988. gads. Tikai viens gads, bet tik nozīmīgs mums visiem! Ne mēnesis, bet dienas izšķir katra pārtapšanu un iesaistīšanos. (..) Tas, kas liekas liela pārdrošība rudenī, ziemā ir pati par sevi saprotama lieta, bet pavasarī jau nesaprotama vilcināšanās. Tik strauji attīstījās notikumi, un līdz ar tiem auga cilvēku uzdrošināšanās,» raksturojot Atmodas radītā sabiedriskā paātrinājuma noskaņu, grāmatā secina Sandra Kalniete.

1988. gada un vēlākie notikumi ir ieņēmuši stabilu vietu tautas atmiņā un arī Eiropas ģeopolitiskajā kartē. S. Kalnietes egrāmatas atvēršanas svētkos 2. oktobrī Eiropas Parlamentā Briselē euzrunā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas vadītājs Žozefs Dols uzsvēra baltiešu spēju izcīnīt atņemto brīvību un atbildību par to: «Šī grāmata palīdz izprast tautas kustības ģenēzi: kā saliedēties izvirzītajam mērķim un kā ar nevardarbīgām metodēm to sasniegt – atjaunot Latvijas neatkarību. Tā ir himna brīvībai.»

Šķiet, tieši tā grāmatu uztver arī jaunā paaudze – lietuviete Radvile MorkūnaiteMikulēniene, ETP deputāte, kas vairākus gadus šajā sasaukumā bija jaunākā eiroparlamentāriete (29 gadi), latviešu dīdžejs Toms Grēviņš un Briseles Eiropas skolas studente Anna Viņķele, kas prezentācijā lasīja fragmentus no angļu versijas. Radvile dalījās savās bērnības atmiņās, ka viņai neatkarība asociējas arī ar lielu konfekšu plauktu, kas ieraudzīts kādā Francijas veikalā, pirmo reizi aizbraucot uz ārzemēm. Savukārt Toms uzsvēra, ka atceras to saulaino 4. maija dienu, lai arī bijis tikai astoņus gadus vecs. Pieaugot viņam bieži vien nācies stāstīt, kas ir Latvija un ka pie mums arī ir mūzika un komercradio. Tieši viņš bija tas, kurš rādīja, kā var tikt pie egrāmatas Song to Kill a Giant. Tā bez maksas lejupielādējama pasaules grāmatu krātuvēs.

Pati autore ar aipada ābolu kā spožu rotu pie suitenieču tērpa izteica gan prieku par jauno paaudzi un viņu skatījumu uz to laiku, gan pauda gandarījumu par grāmatu, kas «pieejama visiem angļu valodā lasošajiem vēsturniekiem, politologiem, studentiem. (..) Mēs, latvieši, varam lepoties, ka atguvām brīvību, neizlejot svešas asinis. Visi upuri uz mūsu brīvības altāra ir mūsējie».

***

Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas sēdes protokols Nr. 1

PROTOKOLS Nr. 1

1988. gada 1. septembrī

Piedalās: E. Meļķisis, I. Bišers, V. Šteins, J. Škapars, J. Peters, J. Rubenis, A. Klotiņš, H. Dubins, A. Cīrulis, V. Stešenko, V. Bogdanovs, S. Kalniete, D. Sniedze, J. Gulbis, B. Briedis, J. Rukšāns, J. Ziemelis, J. Vidiņš, J. Dripe – organizācijas komiteja; žurnālisti: V. Šķēle, E. Inkēns;

no Augstākās Padomes: I. Višņevska; LKP CK pārstāvis, kas uzvārdu

nenosauca; LTF programmas redakcijas komisijas loceklis J. Freimanis.

Sēdi vada: J. Peters.

Sēdi protokolē: S. Kalniete.

J. Peters: – Kad varētu notikt dibināšanas kongress? Es iesaku vēl pirms 1. oktobra, jo tad Rīgā būs liels viesu pieplūdums sakarā ar kultūras notikumiem.

A. Cīrulis: – Nevajadzētu steigties, jo cilvēkiem jādod laiks pēc programmas un statūtu publicēšanas tos apspriest. Mēs varam publicēt ap 8. vai 9. septembri.

S. Kalniete: – Steigties nevajadzētu, bet ievilkt organizēšanu nedrīkst, jo cilvēki jau tagad vaicā, kāpēc tik vēlu.

Organizācijas komiteja vienbalsīgi nolemj sarīkot Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu 8. un 9. oktobrī Rīgā.

E. Meļķisis: – Mums jānoskaidro pārstāvniecības princips.

I. Bišers: – Pašreiz tie vēl nav noskaidrojami, jo īstā grupu pieteikšanās aktivitāte sāksies pēc programmas un statūtu publicēšanas.

Organizācijas komiteja, ņemot vērā jautājuma ārkārtējo komplicētību, piekrīt pēdējam priekšlikumam un nolemj 20. septembri noteikt par pēdējo Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu reģistrēšanas dienu. Pēc 20. septembra pieteiktās grupas pārstāvniecību kongresā negūs.

J. Peters: – Vai mēs jau nevaram padomāt par dienas kārtību? Ir nepieciešami apsveikuma vārdi. Tos varētu teikt patriarhs Ē. Valters. Tad galvenais ziņojums un vairāki koreferāti, mandātu komisijas ziņojums, debates, programmas un statūtu projektu apspriešana un pieņemšana.

Priekšlikumus koreferātu tēmām jāiesniedz J. Škaparam nākamajā sēdē. Varētu būt tēmas: LTF un neformālās apvienības, LTF un partija, LTF un starptautiskie sakari.

A. Klotiņš: – Visos koreferātos par programmas atsevišķām daļām jāuzsver doma – ko un kā darīt, lai programma darbotos dzīvē.

J. Peters: – Vai tēzes apspriedīsim?

J. Škapars: – Jā, tēzes būtu jāapspriež konceptuāli, lai mēs izietu ar vienotu platformu.

V. Bogdanovs: – Otrajam referātam jābūt krievu valodā, lai netiktu pieļauta tā kļūda, kas Rakstnieku savienības plēnumā.

E. Meļķisis: – Jā, tā ir jādara, dodot abiem līdzvērtīgu laiku.

Organizācijas komiteja uztic Baltiešu-slāvu biedrībai izvēlēties referātu.

J. Peters: – Vai noslēgumā nevajadzētu koncertu? Ne delegātiem, bet visai tautai. Operā vai Doma koncertzālē ar translāciju laukumā. Komponistu savienībai tas jānoskaidro.

A. Klotiņš: – Nākošajā sēdē mēs dosim atbildi.

J. Škapars: – Ziņojums būs jālasa J. Peteram. To tauta gaida.

J. Peters: – Viens neapņemos sagatavot. Lūdzu nākošajā sēdē izklāstīt savus ierosinājumus par ziņojuma saturu. Cik ilgam tam jābūt?

E. Meļķisis: – Trīsdesmit minūtes ilgam.

Visi piekrīt, papildus nosakot koreferātu ilgumu 15 minūtes.

E. Meļķisis: – Kādus viesus ielūgsim?

J. Peters: – Viesi būtu jālūdz gan no ārzemēm, gan no citām mūsu valsts vietām.

A. Cīrulis: – Vai organizācijas komitejā nebūtu jāiekļauj Augstākās Padomes Prezidija pārstāvis?

J. Vidiņš: – Esmu pret to, jo Augstākās Padomes Prezidijs nesen pieņēma pretkonstitucionālu likumu par demonstrācijām.

I. Bišers: – Šis likums nav pretkonstitucionāls.

J. Škapars: – Augstākās Padomes pārstāvis varētu piedalīties organizācijas komitejas sēdēs, bet bez lemšanas tiesībām.

Latvijas Tautas frontes dibināšanas

kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētājs J. Peters

Protokolēja S. Kalniete

No www.barikopedija.lv