Kārlis Zāle savos ievērojamajos darbos mācēja izmantot latviešiem svarīgus arhetipus un simbolus
Amatnieka ģimenē dzimušais Kārlis Zāle nenoliedzami ir viens no Latvijas izcilākajiem cilvēkiem. Tēlnieka radošais mūžs nebija garš, bet vismaz divi veidotie darbi – Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu komplekss – ir atzīti par nacionālo lepnumu ar naudā neaprēķināmu vērtību.
Tēlnieks, īstajā vārdā Johans Kārlis Leonhards Zālīte, ir dzimis Latvijas un Lietuvas pierobežā – Mažeiķos, mācījies Krievijā un sava laika mākslas tendences pētījis Berlīnē, bet iegūtās zināšanas īstenoja Latvijā. Būdams puika, viņš mēdzis veidot figūriņas, uz mācībām gan prāts nav pārāk vilcis, bet spītība un neatlaidība bijusi tik liela, ka vēlāk, kad izglītības trūkums varēja ietekmēt viņa turpmāko dzīvi, Kārlis Zāle nokārtoja vajadzīgos eksāmenus.
Par viņu gan stāsta, ka tēlnieks nekaunējies konkursu laikā izzināt konkurentu ieceres. Sīvākais no tiem – kolēģis Teodors Zaļkalns. Ak kāds cits monumentālam ansamblim veido zirgus? Arī Zālem būs zirgi! Tomēr neba nu Zāle izsitās un uzvarēja bez talanta un savām idejām, jo, lai vai kā, bet tieši nacionālai valstij būtiskāko simbolu konkursos talantīgā tēlnieka piedāvājums ticis atzīts par labāko. Nereti – uzvarot ļoti lielā konkurencē. Piemēram, kad izsludināja konkursu par Brīvības pieminekļa metu, tika iesniegti 32 piedāvājumi, bet par uzvarētāja titulu cīnījās divi Kārļi un Teodors – Zāle, Zemdega un Zaļkalns.
Kārlis Zāle savos ievērojamajos darbos mācēja izmantot latviešiem svarīgus arhetipus un simbolus, lai būtiskus un dramatiskus notikumus padarītu par epohāliem. «Pāri pagājušām cīņām, pāri tagadnei, augstu gaisām, kā uz nesatricināmas klints, tēlnieka veidojumā izskan Brīvības augstā dziesma. Sievietes tēlā, kā noslēdzējā gala akordā, sasaistās visi piemineklī risinātie pavedieni. Te atklājas tautas dzīves, tautas centienu dziļākā jēga: būt brīviem, pašiem veidot un pašiem piepildīt savu kultūras uzdevumu,» 1935. gadā rakstīja Jānis Siliņš Brīvības pieminekļa komitejas izdotajā brošūrā Brīvības piemineklis.
Pieminot tēlnieku viņa 125. gadadienā, vakar Kārļa Zāles atdusas vietā Rīgas Brāļu kapos notika piemiņas brīdis, svinīgā sarīkojumā tika atvērta grāmata Brīvības piemineklis, bet Latvijas pasts rīkoja speciālo zīmogošanu aploksnei, kas izdota par godu tēlnieka 125. jubilejai. Savukārt pērn Latvijas Banka laida apgrozībā viena lata piemiņas monētu Kārlis Zāle, kas iekļauta oficiālajā Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmā Eiropas sudraba programma. Tādējādi nu jau Eiropas mērogā ir apliecināta cieņa par nacionālām vērtībām atzītu darbu autoram.
Brīvības pieminekli veido 13 skulptūras un bareljefi, kas ataino Latvijas vēstures un kultūras notikumus. Taču sīkāk nemaz tik daudz cilvēku pat nemācēs pastāstīt. Tagad fotoalbums Brīvības piemineklis lasītājus iepazīstina ar pieminekļa tapšanas vēsturi, skulpturālajiem tēliem un to simbolisko nozīmi.
Tēlnieks nomira 1942. gadā un tika apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Viņš atdusas vietā, kur apbedīti 2000 Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru – tie, kuru piemiņai viņš veidoja monumentālo ansambli.