Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 23:26
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
G. Jasinsks, vairākkārt uzsverot, ka «esam atklāti, jo neko noslēpt nevaram», tomēr nekādu atklātības stundu presei nesniedza. Lielākoties žurnālistu uzdotie jautājumi tā arī palika bez atbildes vai arī tika rosināts sūtīt tos elektroniski. «Tas uz notikušo neattiecas,» skanēja strupa atbilde, kad prese vēlējās noskaidrot situāciju uzņēmumā, attieksmi pret darbiniekiem un citus ar veikalu tīklu saistītus jautājumus. Viņš nekādā ziņā negatavojoties demisionēt, kā to darījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Lai tā rīkojoties tie, kas jūtas vainīgi, bet viņš varot droši skatīties cilvēkiem acīs, tāpēc neko tamlīdzīgu nedarīšot. Veikala darbinieki darījuši to, kas bijis jādara, un nekādus pārkāpumus neesot pieļāvuši. Notikušais arī nebūšot iemesls tam, lai Maxima apsvērtu iespēju aiziet no Latvijas tirgus. Bet par sociālajos tīklos izsludināto boikota ietekmi uz uzņēmumu neko nezinot teikt, jo tam neesot pievērsta uzmanība.
Neinformēts un nezinošs
G. Jasinsks arī slaucīja rokas nevainībā attiecībā uz būvniecības darbiem, kas notika uz veikala jumta. Par to visa atbildība jāuzņemas valsts vai pašvaldības institūcijām, kas atļāvušas celtniecību un neesot arī vērsušas uzmanību uz pārkāpumiem. Viņš gan nenoliedza, ka zinājis, ka ēkai ir konstatēti lieli defekti, taču celtnieki tās iespēju robežās novērsuši. Kura tieši instance atļāvusi būvniecību, neapturot veikala darbību, Maxima Latvija vadītājs nespēja pateikt. Viņš arī nezināja, kam īsti piederēja lielveikala jumts – Homburg Zolitūde vai Maxima. Sākotnēji apgalvoja, ka noteikti ne Maxima, taču, kad tika aprādīts, ka Homburg informējis, ka abiem uzņēmumiem, teicās uz to atbildēt rakstiski.
Tāpat nekādus pārmetumus viņš nepieņēma attiecībā uz evakuāciju, kas nenotika, par spīti tam, ka ieslēdzās signalizācija. Tā bijusi visai ierasta lieta, ka ik pa laikam bez iemesla ieslēdzas drošības sistēma. Arī būvnieki brīdinājuši veikala darbiniekus, ka tā var notikt būvdarbu laikā. Līdz ar to arī šoreiz tika uzskatīts, ka tā ir viltus trauksme. Katrā ziņā viņš aicinot neizdarīt nekādus pieņēmumus un spekulācijas, jo tiek veikta ekspertīze un pārbaudes, kuru laikā tad arī tiks noskaidrots vainīgais. Tikšot arī pārbaudīti videoieraksti, lai pārliecinātos, vai tiešām rezerves izejas bija aizkrautas ar precēm, bet šobrīd to nevarot ne apgalvot, ne noliegt.
Arī augstākā vadība rausta plecus
Tikpat nekritiski pret notikušo ziņu aģentūrai BNS izteikusies Vilnaus Prekybas vadītāja Jolanta Bivainīte. Viņa paļaujoties uz Maxima Latvija vadības lēmumiem un rīcību. Visi uzņēmuma direktori rīkojoties labi, un nav iemesla uzskatīt, ka traģēdija notikusi Maxima vainas dēļ. Par to, ka neesot bijusi evakuācija, neesot ko brīnīties, jo to nevajadzēja darīt – ugunsgrēka draudi taču netika konstatēti. Jumts taču sabrucis pavisam citu iemeslu dēļ.
Uzņēmums jau tā esot daudz darījis vispārības labā. Viss tiekot darīts pēc labākās sirdsapziņas. Kad cietušajiem šoks pāriešot, noteikti daudzi atzīšot, ka tikai Maxima palīdzējusi, uzsvērusi J. Bivainīte. Arī G. Jasinsks norādīja, ka uzņēmums gatavs sniegt atbalstu cietušajiem gan morāli, gan finansiāli. Īsti gan viņš nevarēja atbildēt, kā un kad tas notiks, taču šobrīd par to tiekot domāts. Patlaban advokāti gatavojas vērsties tiesā, pieprasot cietušo vārdā piedzīt no četriem atbildīgajiem (tie šobrīd netiek nosaukti) 100 miljonus latu.
Runās ārlietu ministru līmenī
Šādi Maxima paziņojumi šokējuši Latvijas sabiedrību. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš ir ceļā uz Austrumu partnerības samitu Viļņā, jau brīdinājis Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču, ka pārrunās ar viņu G. Jasinska izteikumus, kurus nosaucis par šokējošiem. «Ja nav ko teikt, labāk paklusēt,» paudis ministrs.
Solās Maxima neiepirkties
Arī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete to nosauca par skandalozu attieksmi. Viņai jau sākotnēji šķitis nepieņemami, ka veikala vadība pēc traģēdijas nav ieradusies uz TV tiešraidēm, bet sūtījusi sabiedrisko attiecību cilvēkus, kuri neko nespējuši komentēt. «Es nekad vairs šajā veikalā neiešu, to jau esmu nolēmusi,» pauda S. Kalniete.
Viņas kolēģis Kārlis Šadurskis bija vēl skarbāks. To, kā rīkojies G. Jasinsks, par cilvēcisku rīcību nevarot nodēvēt. Viņš piekrītot arī katastrofu medicīnas ekspertam Mārtiņam Šicam, kurš Neatkarīgajai veikala drošības instrukciju nosaucis par «nāvessoda izpildes reglamentu». Viņam vispār neesot ilūziju par lielveikalu tīklā notiekošo, bet Maxima to vidū īpaši izceļoties – viņa paziņas, kas tur strādājuši, nosaukuši to par vergu darbu – gan attieksmes, gan apstākļu dēļ. K. Šadurskis uzsvēra: ja viņam būtu tāda iespēja, atņemtu Maxima tirdzniecības licenci. Iespējams, kad noskaidrošot patiesību, veikals Maxima vairs tik pārliecināts par savu nevainīgumu nebūs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš šādu Maxima vadības soli atzina par ļoti nepārdomātu. Uzņēmuma vadības komunikācija esot nesaprotama. Jo, lai nu kā attaisnotos, tomēr jautājums par signalizācijas ignorēšanu nav atbildēts. «Visā šajā lietā ir vairāk jautājumu un atbilžu. Arī no veikala vadības puses,» teica J. Endziņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997