Rīga 25°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 14:07
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Valdis Dombrovskis paziņoja par valdības atkāpšanos dienu pēc tam, kad tā bija pieņēmusi lēmumu, kas praktiski nozīmē dabasgāzes cenas celšanu pa vairākām reizēm.
Lēmumu (grozījumus Enerģētikas likumā, kādi vēl jāpieņem Saeimā) panāca valdošajā koalīcijā ietilpstošā Reformu partija un personīgi ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Lēmuma jēga ir palaist gāzes cenu celšanu pa tām pašām sliedēm, pa kurām jau ilgi ripo elektrības cena. Tās daudzkāršošana ir Centrālās statistikas pārvaldes apliecināts fakts. CSP datubāze, kur cenas jau pārrēķinātas eiro, parāda elektrības cenu paaugstināšanu no 2,55 eirocentiem par kilovatstundu 1995. gadā līdz 13,33 eirocentiem pagājušajā gadā. Tādējādi elektrības pārdošanas cena celta 5,2 reizes, kaut arī liela daļa strāvas tiek iegūta no Daugavas ūdens, kas nemaksā vispār neko un tātad neiekļaujas nostāstos par energoresursu pasaules cenu celšanos; elektroenerģija tiek ražota sen uzceltās un amortizētās hidroelektrostacijās; ir dzirdēti arī nostāsti par ražošanas un vadīšanas izmaksu samazināšanu, ieviešot datorus u. tml. tehnikas sasniegumus. Latvenergo gadījums pierāda, ka monopolcenu celšanos nespēj apstādināt nekas.
Smalkāk pētot, atklājas, ka monopolcenu celšanai tiek izmantoti arī lozungi cīņai pret monopoliem. Tādi lozungi tika sacerēti Briselē un transportēti uz Latviju, kur atbilstoši tiem Latvenergo ir jau sadalīts vairākos it kā patstāvīgos, it kā vienā koncernā integrētos uzņēmumos. Rezultātā būtiski palielinājās uzņēmuma pārvaldes izmaksas un kļuva nepārskatāmas naudas plūsmas, kur pazust Latvenergo naudai. Vēl nesen jaunais – kā Reformu partija pieteiktais – grupējums ar savu gudrāko saimnieciskās darbības shēmu veidotāju D. Pavļutu priekšgalā izprātoja un panāca, ka no nākamā gada 1. aprīļa elektrības cenas atkal tiks strauji paaugstinātas, jo cenu veidošanā tiks iekļauti elektrības cenu spekulanti.
Elektrības cenu celšanas ideja ir tāda, ka Latvijā tiek deklarēts vienlaikus brīvais tirgus un elektrības ražošanas jaudu deficīts. Ja tirgus, tad tiek atcelta līdzšinējā monopolcenu regulācija, un ja deficīts, tad cenām jāaug līdz tā sauktajām līdzsvara cenām, par kurām preci var nopirkt tikai bagātākie pircēji, bet to vidū būs arī uzpircēji. Viņiem apsolīta iespēja nopirkt no elektrības ražotājiem tiesības uz nākamajā dienā (nedēļā, mēnesī...) saražoto strāvu un tad pārdot to par jebkuru cenu, jo nekādas citas strāvas Latvijā vairs nebūs. Lai šāda sistēma darbotos, bija jāpanāk, lai līdz Latvijai nenonāktu citos reģionos ražota strāva. Tas nodrošināts, jo Latvija ir mērķtiecīgi izvairījusies būvēt elektrosavienojumus ar reģioniem, kur strāva tiek saražota lēti un lielākā daudzumā, nekā
vajadzīgs pašu patēriņam.
Jau realizētā elektrības tirgus pasludināšana kalpo par modeli, lai atklātu Enerģētikas likuma gāzes sadaļas grozījumu jēgu. Gan tagadējā, gan iepriekšējās V. Dombrovska valdības ir pacentušās, lai nekādas citas gāzes, izņemot Krievijas gāzi, Latvijā nebūtu vēl daudzus gadus. Proti, Latvijas valdības izdarīja tā, lai Latvijā netiktu uzcelts sašķidrinātās gāzes importa terminālis, kādu apmaksāt solīja Eiropas Savienība. Līdz ar to ir panākta analoga situācija kā ar elektrību. Tomēr Latvenergo ir valsts īpašums, kuru apsaimniekot atbilstoši valstī valdošo grupējumu prasībām ir pašsaprotami, bet Latvijas gāze pieder ārzemniekiem, kuri laikam taču neuzticas tagadējai un nākamajām Latvijas valdībām. Līdz ar to nav atrasta formula, pēc kuras sadalīt virspelņu, ko radītu gāzes cenu celšana atbilstoši D. Pavļuta izstrādātajām shēmām. Nespēja panākt vienošanos par naudas dalīšanu ir daudz reālāks iemesls V. Dombrovska trešās valdības izjukšanai nekā Zolitūdes traģēdija.
***
viedokļi
Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents:
– Šī valdība vispār vairs nepieņems lēmumus ar tālejošām sekām, kas uzliktu saistības nākamajām valdībām. Mēs virzīsim tikai tehniski nepieciešamas lietas. Attiecībā uz gāzes tirgu pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā ir uzticēti Saeimai, un to liktenis ir atkarīgs no nākamās koalīcijas gribas.
Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs:
– Šī valdība dabasgāzes tirgus liberalizācijas jautājumos ar praktiskiem soļiem ir paveikusi vairāk nekā iepriekšējās valdības kopā. Esošajai valdībai būtu jāieliek pamati un skaidrs turpmāko lēmumu pieņemšanas grafiks, lai tiktu nodrošināta darbu pēctecība un šie jautājumi nepazustu valdības nomaiņas gaiteņos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997