Rīga 11°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 16:10
Vārda dienas: Maija, Paija
Latvijas pievienošanās eirozonai ir likusi seškāršot likumu, lēmumu, noteikumu u. tml. dokumentu skaitu, kas jāņem vērā Latvijas iedzīvotājiem un citām personām, kas vēlas saistīties ar Latviju.
Likumi.lv. rāda, ka šā gada 1. janvārī spēkā stājušies 1085 jauni tiesību akti, bet spēku zaudējuši 187 dokumenti. Saeima uz 1. janvāri bija producējusi 161 likumu un 6 paziņojumus, Ministru kabinets – 643 noteikumus, 8 instrukcijas un divus ieteikumus, Rīgas dome – 39 saistošos noteikumus utt. Nupat pagājušā 2013. gada 1. janvāra rādītājs bija kopā 156 spēkā stājušies un 102 spēku zaudējuši tiesību akti. Jauno likumdošanas aktu kvantitatīvais pieaugums ir izskaidrojams ar nepieciešamību ļoti daudzos valsts un pašvaldību dokumentos aizstāt vārdu «lati» ar vārdu «eiro» («euro»?).
Par piekritīgiem eiro ieviešanas procesam Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre atzina 113 likumus, 603 valdības noteikumus un 1342 pašvaldību saistošos noteikumus. Šajā gadījumā dokumenti nav ne burtiski piesaistīti 1. janvārim pēc to spēkā stāšanās brīža, ne sašķiroti pēc tā, cik lielas izmaiņas cilvēku dzīvē tie radīs. Sevišķas uzmanības pievēršana 1. janvārim ir pamatota, jo, salīdzināsim, vakar spēkā stājās tikai viens jauns likums, tikai vieni valdības noteikumi un trīs Rīgas domes noteikumi. No otras puses, 2. janvāra likumiem jau šodien ir tāds pats spēks kā 1. janvāra likumiem.
Lai rastos faktiski jauns likums vai jauni noteikumi, galvenais nav tas, vai šiem dokumentiem ir izdomāts jauns nosaukums. Pat dažu vārdu un/vai ciparu nomaiņa jau sen zināmos dokumentos var ļoti būtiski mainīt cilvēku dzīves nosacījumus. Tāpat nav neiespējami, ka ar lielu troksni pasludināti likumi un lēmumi nerada nekādas sekas kā, piemēram, Latvijas Nacionālais attīstības plāns. Daudziem gadījumiem dokumentos patstāvīgas nozīmes nav, bet arī tie ir jāizdara atbilstoši tam, kas parādījies vai pazudis līdz ar citu dokumentu radīšanu, grozīšanu vai anulēšanu.
Likumdošanā izdarīto grozījumu jēgu atklās to izmantošana, bet dažas brīdinājuma zīmes šeit izlikt ir iespējams.
Šā gada darbos jāiezīmē sekošana tam, par ko izvērtīsies nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšana Valkas novadā. Šādu iespēju kāda no Valda Dombrovska valdībām uzdāvināja pašvaldībām jau aizpagājušajā gadā, bet pērn tā netika lietota acīmredzamā saistībā ar pašvaldību pārvēlēšanu. Valka, šķiet, bija pirmā, kas atļāvās paziņot par nodokļa likmes celšanu no šā gada 1. janvāra it kā tikai no 0,2 līdz 0,3% no īpašumu kadastrālās vērtības, bet ar piebildi, ka likmi var arī piecpadsmitkāršot (=3%) tiem īpašniekiem, kuri neuztur īpašumu pietiekami labā kārtībā. Valdība patiešām ir devusi tiesības pašvaldībām šādā veidā uzlikt nodokli nabagiem par to, ka viņi ir nabagi un nespēj pietiekami bieži pārkrāsot, piemēram, savu īpašumu žogus. Atliek sekot tam, kā Valkas pašvaldība šīs tiesības izmantos un vai starp tūkstošiem saistošo noteikumu, ko pašvaldības pieņēmušas pa visām, neslēpjas vēl trakākas lietas.
Vairums pašvaldību gan pagaidām apmierinās ar citu valdības dāvanu – ar lielākiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa atbilstoši valsts izdomātai īpašumu kadastrālās vērtības celšanai. Īpašumu vērtība seko zemes cenām, kādas daudzos gadījumos diktē pūdēšanai paredzētas kukurūzas audzētāji. Tādā veidā tiek iegūta biogāze mākslīgi sadārdzinātas elektrības ražošanai. Valsts radījusi sistēmu, kurā šādi pircēji diktē zemes kadastrālās vērtības pieaugumu, kas arī bija jāpanāk. Pret viņu pašu peļņu valsts gan sadomājusi vērsties ar īpašu subsidētās enerģijas nodokli, kas stājies spēkā 1. janvārī, bet tā sekas, kā paziņojuši elektrības ražotāji, būšot siltuma rēķinu palielināšana Latvijas pilsētās.
Nodokļu sloga palielināšana uz jauno nodokļu un veco nodokļu likmju palielināšanas rēķina ir pašsaprotama, jo valsts un pašvaldības turpina vairot iestāžu un ierēdņu skaitu. Piemēram, no 1. janvāra esam aplaimoti ar Fiskālās disciplīnas padomi, kurā vietas dotas Inesim Feiferim (daudz zina par Parex bankas nacionalizāciju, tādu cilvēku nevar atstāt bez pienācīga nodrošinājuma), Jānim Platajam (viņš pelnījis pateicību par eiro ieviešanu) u. tml. – kopā sešiem cilvēkiem. Grūti noticēt šādu veidojumu lietderībai pēc tā, ko tagad rāda kaut vai Pārresoru koordinācijas centrs ar Nacionālo attīstības plānu, bet finanšu nozarē jāatceras, ka bija taču plāni un instances, lai Latvija iestātos eirozonā ap 2006. gadu.
Nodokļu sloga palielināšanu aizejošā valdība centās pārsaukt par nodokļu sloga mazināšanu, norādot uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju samazināšanu. Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums pieaugs strādājošajiem par 11 eiro līdz 75 eiro un par apgādībā esošām personām – pat par 51 eiro līdz 165 eiro. Jāatgādina gan, ka tās nav nodokļu atlaides summas, bet summas, pēc kurām rēķina atlaides pēc likmes, kuras pazemināšanu valdība apsolīja, bet noskauda. Sociālās apdrošināšanas iemaksu pazemināšana par kopā nepilnu procentpunktu diez vai būs cilvēku makos sajūtams lielums. Paldies, protams, arī par to pašu, tomēr gadumijas likumu lavīna kopumā neko labu nenes.
***
Treknie gadi, ekonomiskā krīze un eiro
Katra gada 1. janvārī ieviesto un atcelto likumdošanas aktu skaita izmaiņas signalizē par norisēm Latvijā
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Stājušies spēkā 140 134 188 309 228 118 156 1085
Anulēti 71 79 58 154 69 48 102 187
Avots: Likumi.lv
***
+
Neapliekamais minimums
strādājošajam +11=75 eiro
apgādājamajam +51=165 eiro
Minimālā alga +35=320 eiro
***
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
darba devējam -0,41=23,59%
darbiniekam -0,5=10,5%
Bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsta minimālais apmērs +28=171 eiro
Valsts kompensējamo medikamentu un ierīču sarakstā +70 nosaukumi,
bērniem pilnībā atcelti līdzmaksājumi par šīm precēm
***
-
Atsaukts solījums pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi
Uzlikti sociālie un algas nodokļa maksājumi tiem uzņēmumu valžu locekļiem, kuri strādā bez atlīdzības (parasti paši savā uzņēmumā)
Paplašināts patentmaksātāju saraksts (+autoatslēdznieki, +kosmētiķi u.c.)
Ieviests nodoklis subsidētās elektrības ražotājiem, kuri sola šos izdevumus iekļaut siltuma tarifos
Uzlikts nodoklis Latvijas lielajām ostām
Celta nodokļa likme autogāzei +33=161 eiro par 1000 kg
Pensionēšanās vecumam + 3 mēneši
= 62 gadi un 3 mēneši
***
Policistiem, glābējiem un robežsargiem algās vidēji +58 eiro mēnesī
Policistiem palielinātas kompensācijas izdevumiem par veselības aprūpi
Karavīriem mēnešalgā vidēji +10 eiro
***
?
Mainīta naudas aprite caur autortiesību organizācijām
Bagātnieki atbrīvoti no sociālajām iemaksām par ieņēmumiem virs 32,6 tūkstošiem eiro gadā
Ieviests naudas sods tirgotājiem par sliktu attieksmi pret preču piegādātājiem
* Uzrādītās naudas summas ir noapaļotas līdz vienam eiro
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997