Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 12:12
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Šodien Latvijā sāk darboties vinješu sistēma – gribi lietot galvenās nozīmes valsts autoceļus, maksā autoceļu lietošanas nodevu. Uzreiz jānomierina vieglo automobiļu īpašnieki un lauksaimnieki – politisku iemeslu dēļ uz viņiem jaunā prasība neattieksies. Tā dēvētās eirovinjetes jāpērk tikai kravas transportam virs 3,5 tonnām, tātad pārvadātājiem.
Pirmkārt, tāpēc, ka smagas mašīnas vairāk bojā ceļus, otrkārt, tādēļ, ka, apliekot ar jaunu nodokli visu automašīnu īpašniekus, neapmierinātība varētu būt krietni lielāka nekā bariņa pārvadātāju pikets pie valdības ēkas. Galu galā visi auto īpašnieki jau maksā ikgadējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (jeb tā dēvēto ceļu nodokli), akcīzes nodokli par degvielu, un tas ir jautājums politiķiem, kādēļ tikai katrs ceturtais eiro tiek izlietots ceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai.
Par vinjetēm iekasētā nauda visa garantēti nonāks ceļu budžetā, jo iztērēšanu citiem mērķiem nepieļauj ES direktīva un Autoceļu lietošanas nodevas likums. Vēl šogad no vinješu tirdzniecības plānots ieņemt 4,5 miljonus eiro.
Pārvietošanās cena
Gan ceļu nodoklis, gan vinjete pēc būtības ir pārvietošanās cena, tomēr Satiksmes ministrija nepiekrīt viedoklim, ka šādi maksa par vienu un to pašu no automašīnu īpašniekiem tiktu ņemta dubulti. Autotransporta departamenta direktors Andris Lubāns ar salīdzinājumu skaidro, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir ceļu abonēšanas maksa. Vari braukt, vari nebraukt, bet tādu iespēju valsts nodrošina. Savukārt autoceļu lietošanas nodeva jau tiek iekasēta atbilstoši ceļu lietošanas intensitātei. Jo vairāk brauc, jo vairāk maksā. Vinjete ir nopērkama gan uz vienu dienu, gan nedēļu, mēnesi un gadu. Likmes atkarīgas gan no dzinēja izmešu līmeņa, gan arī asu skaita – mašīnām virs 12 tonnām. Dienas likme svārstās no 8 līdz 11 eiro. Gada – no 400 līdz 925 eiro.
Lielie pārvadātāji, ko pārstāv arī asociācija Latvijas auto, šos jaunos izdevumus kaut kā sagremos. Biedrības vadītājs Valdis Trēziņš gan atzīst, ka, no biznesa labklājības viedokļa, šis nav īstais brīdis jaunām nodevām, taču, no otras puses, kopš 2008. gada likuma spēkā stāšanās termiņš pārcelts četras reizes, un izdevīgais brīdis tā arī nav pienācis. Šobrīd pārvadātājiem raženi strādāt traucē Ukrainas notikumi.
Lielie akceptē, mazie dumpojas
Uz starptautisko pārvadājumu biznesa fona jaunie izdevumi nav lieli. Piemēram, tēriņi maršrutā Rīga–Maskava trim braucieniem mēnesī un 36 braucieniem gadā varētu sadārdzināties par 0,4 līdz 0,6%, lēš Satiksmes ministrija. Vienas bākas uzpildīšana lielai fūrei maksā 1500 eiro. Tātad gada vinjete maksā kādu pusi bākas. Cita lieta, ka arī Krievija ir ieviesusi vinješu sistēmu – tām valstīm, kas iekasē naudu no Krievijas pārvadātājiem, prasa maksu savā teritorijā. Tātad prasīs arī no Latvijas. Nākamgad sistēmu plānots pārveidot un jāmaksā būs pilnīgi visiem – gan pašmāju braucējiem, gan ārzemniekiem.
Protams, grūtībās jau esošām kompānijām un no maksātnespējas bēgošiem maziem uzņēmumiem papildu nodokļu slogs sarežģīs dzīvi vēl vairāk. Saeimā iesniegta 48 komersantu parakstīta vēstule, kurā viņi lūdz vēlreiz atlikt vinjetes ieviešanu. Citādi būšot jāatlaiž darbinieki, jāiet uz maksātnespēju. Valsts nesaņemšot nodokļus. Vēstules autori sola braukt ielās, piketēt, taču nozares ietekmīgākais spēlētājs – Latvijas auto – šo iniciatīvu neatbalsta, un tas nozīmē, ka piekto reizi atlikšana nenotiks.
Jautājums vienīgi, cik veiksmīga būs nodevas iekasēšana no organizatoriskā viedokļa. Šobrīd vinjeti jau var iegādāties internetā (www.lvvignette.eu), benzīntankos – Virši, Lukoil, Statoil. Savukārt uz robežas Terehovā, Grebņevā un Lomašos vinjetes tirgo muitas brokeris Merkūrijs EU.
Rokas, cerams, nost necirtīs
Par vinjetes nepirkšanu tiks piemērots 120 eiro naudassods. Savukārt par blēdīšanos, pērkot vinjeti sagrabējušam dīzelim pēc jaunam dzinējam paredzēta zemāka tarifa, sods būs 40 eiro. Teorētiski izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar jaunajiem sodiem stājas spēkā 3. jūlijā. Taču pārvadātāji cer uz ilgāku saudzēšanas periodu, kamēr sistēma iestrādājas, un policistu izpratni. Piemēram, ja smagā mašīna iebrauc Latvijā caur Ainažiem, līdz benzīntankam, kur nopirkt vinjeti, ir pāris kilometri. Teorētiski šoferi var sodīt, bet – vai vajag? Valdis Trēziņš saka: «Cerams, ka vismaz ar pirmo dienu policija šoferiem rokas nost necirtīs.»
Tālredzīgākie pārvadājumu organizētāji autoceļu lietošanas nodevas samaksāšanai gan izmanto internetu. Kompānijas Hermis Ekspo direktore Vilma Jefremova ar jauno kārtību iepazinusies, mašīnām virs 3,5 tonnām vinjetes nopirktas: «Viss ir skaidri, ērti un saprotami. Gribētos, vienīgi, lai vietējiem pārvadātājiem tiktu piemēroti kādi atvieglojumi.»
Taču nekādus atvieglojumus Latvija saviem pārvadātājiem piemērot negrasās. Nedrīkst, jo tā būtu ārzemju tālbraucēju diskriminācija.
***
VIEDOKLIS
Jāatliek autoceļu lietošanas nodevas ieviešana
Ziedonis APARIŅŠ
Pārvadājumu sektorā šā gada pirmjā pusgadā vērojams krass darba apjomu un cenu kritums, kas licis komersantiem vērsties pie Saeimas deputātiem ar lūgumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu no šā gada 1. jūlija.
Ņemot vērā ekonomiskos rādītājus nozarē, jāsecina, ka autoceļa lietošanas nodevas ieviešana daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izvērtīsies traģiski un novedīs līdz maksātnespējai. Tā kā masu medijos no autopārvadātāju biedrības asociācijas Latvijas auto puses ir izskanējis viedoklis, ka masu bankrotu nebūs, cietīšot tikai mazie uzņēmumi, jāsecina, ka lielie pārvadātāji ir neapšaubāmi saņēmuši visus labvēlīgos nosacījumus, lai no tirgus izspiestu sev nevēlamus mazos un vidējos konkurentus.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss plašsaziņas līdzekļos apgalvoja, ka jautājums ir saskaņots ar nozares pārstāvjiem, bet diemžēl šāda aptauja komersantu vidū nav veikta. Tas liek aizdomāties, kurš melo – satiksmes ministrs A. Matīss, apgalvodams, ka ir bijis saskaņojums ar nozares pārstāvjiem, vai autopārvadātāju biedrības asociācijas Latvijas auto prezidents V. Trēziņš, sacīdams, ka viņos nav ieklausījušies? Vēl vairāk – tie, kam būtu jāaizstāv savi biedri un pārvadājumu uzņēmumu intereses, demonstratīvi noskatās, kā komersanti paši cīnās par savām tiesībām strādāt. Par pierādījumu tam 48 komersanti Saeimā 2. jūnijā iesniedza vēstuli ar lūgumu atbalstīt un rīkoties, lai izvairītos no darbinieku atlaišanas, uzņēmumu maksātnespējas un citām sekām, kas iestāsies, ja eirovinjetes ieviešanu tomēr neatliks un netiks rasts kompromiss ar iekšzemes un starptautisko pārvadājumu komersantiem nodokļu optimizācijas jomā.
Jebkura mazā vai vidējā uzņēmuma maksātnespējas sekas būs budžetā nenomaksāti nodokļi un papildu izmaksas, kas būs saistītas ar bezdarbnieku pabalstu izsniegšanu.
Saskaņā ar izdevuma Latvijas biznesa gada pārskats 2013 datiem transporta un loģistikas nozarē nodarbināti 67% Latvijas darba ņēmēju. Ja vairāk nekā puse nodarbināto iztiku pelna transporta un loģistikas nozarē, tad rodas jautājums: kāpēc mūs nesadzird un nevēlas atbalstīt, atliekot eirovinjetes ieviešanu no 1. jūlija, kā to izdarīja mūsu kaimiņi? Piemēram, Igaunijā šīs nodevas ieviešanu atlika līdz 2016. gadam, ļaujot nozarei atdzīvoties.
Šajā krīzes periodā mazie un vidējie autopārvadātāji nav spējīgi atjaunot autoparku uz videi draudzīgajām EUR6 klases automašīnām, turklāt komercbanku sektorā jūtama neuzticība un neizpratne. Tiek celti procentu maksājumi, līgumi netiek restrukturizēti, tiek domāts par agrāk finansēto objektu atņemšanu saistību nepildīšanu dēļ. Tāpat jāatzīme, ka daudziem kravu īpašniekiem pievilcīgāki liekas kaimiņu ostu piedāvājumi un diemžēl arī pārvadājumu cenu ziņā neesam konkurētspējīgi ar poļu vai lietuviešu pārvadātājiem. Piemēram, šogad lielākais Zviedrijas uzņēmums IKEA caur Rīgas ostu ir samazinājis kravu apjomu trīs reizes, pārbāzējoties uz Ustjlugas ostu Sanktpēterburgā.
Autopārvadātāji force majeure apstākļos, kad ekonomiskā situācija Ukrainas konflikta dēļ un Krievijas rubļa svārstību iespaidā ir tik nestabila, gribēja sagaidīt vairāk atbalsta un sapratnes no valdošo politiķu puses. Ir akūti nepieciešama valdības, finanšu institūciju un komersantu sadarbība. Mēs, pārvadātāji, gribam pierādīt, ka transporta nozare nav tikai lidosta, osta vai dzelzceļs, kā tas tiek izcelts plassaziņas līdzekļos. Transporta nozare esam arī mēs – iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu komersanti. Un to 67% vārdā, kas tiek nodarbināti nozarē, gribas atgādināt, ka ikvienam ir tiesības strādāt, dzīvot un saņemt sevi cienošu atalgojumu par to darbu, kuru darām no sirds! Ņemot vērā to, ka mūsu vārdi nespēj sasniegt dzirdīgas ausis, esam gatavi iziet ielās un darīt visu nepieciešamo, lai kopīgi spētu risināt nozarē esošās problēmas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997