NATO jāspriež, kā savaldīt Krieviju

NATO valstu līderu samitu, kas ceturtdien un piektdien notiks Velsas pilsētā Ņūportā, Rietumu mediji jau paspējuši nodēvēt par pašu nozīmīgāko kopš aukstā kara beigām.

Samita dalībnieku galvenais uzdevums būs lemt par praktisku rīcību, lai pārtrauktu Krievijas agresiju pret Ukrainu, – domājams, ka tiks pieņemti lēmumi par jaunu ātrās reaģēšanas vienību izveidi, par karavīru papildu dislocēšanu Baltijas un Austrumeiropas valstīs, par lielāku līdzekļu atvēlēšanu aizsardzības vajadzībām. ASV prezidents Baraks Obama rīt viesosies Igaunijā, kur gatavojas paust stingru atbalstu Baltijas valstīm un likt saprast Krievijas līderim Vladimiram Putinam, ka Ukrainas scenāriju kādā no NATO dalībvalstīm viņam atkārtot neizdosies.

B. Obamas vizītei Tallinā (prezidents plānojis Igaunijas galvaspilsētā ierasties otrdienas vakarā, bet oficiālā vizītes programma sāksies trešdienas rītā) tiek pievērsta liela mediju uzmanība. Ziņu aģentūra AFP uzsver – šādā veidā ASV prezidents vēlas sūtīt skaidri saprotamu signālu savam Krievijas kolēģim, ka situācijas destabilizēšana Baltijas valstīs un Austrumeiropā nepaliks bez sekām. «Viens no iemesliem, kādēļ es dodos uz Igauniju, ir vēlme apliecināt igauņiem – kad mēs sakām, ka ievērosim savas saistības līguma ietvaros, tad to arī domājam,» sacījis B. Obama, runājot par alianses līguma 5. pantu, kas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm traktē kā uzbrukumu aliansei kopumā. Viņa sacītais attiecas ne tikai uz Igauniju, bet arī abām pārējām Baltijas valstīm, jo B. Obamam paredzēta tikšanās ar visu triju valstu prezidentiem – Tomasu Hendriku Ilvesu, Daļu Grībauskaiti un Andri Bērziņu. Brūkingsa institūta speciālists drošības jautājumos Tomass Raits sarunā ar AFP norādījis, ka V. Putinam, ņemot vērā to, cik gludi noritēja Krimas aneksija un cik neizlēmīgi starptautiskā sabiedrība reaģē uz bruņoto konfliktu Austrumukrainā, var rasties kārdinājums pārbaudīt, vai NATO 5. pants patiešām darbojas. B. Obamas vizītes galvenais uzdevums ir pārliecināt Krievijas līderi, ka pat nav vērts mēģināt to darīt.

«Mums ir jāatzīst fakts, ka Krievija neuzskata NATO par savu partneri,» tā intervijā vairākām Eiropas valstu avīzēm pagājušonedēļ sacījis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, piebilstot, ka tieši no šī fakta atzīšanas arī izriet samita darba kārtība. Lai gan tikšanās laikā paredzēts apspiest situāciju Afganistānā, ko līdz šā gada beigām pametīs NATO spēki, kā arī islāmistu radikāļu militāros panākumus Sīrijā un Irākā, lielākā uzmanība tiks pievērsta Eiropai. Frankfurter Allgemeine Zeitung raksta, ka NATO plāno trijās Baltijas valstīs, Polijā un Rumānijā izveidot militārās bāzes, katrā no tām atradīsies no 300 līdz 600 alianses karavīru. Jāpiebilst, ka šīs bāzes tiks veidotas, balstoties uz pašreizējo infrastruktūru, kas tiks uzlabota un pilnveidota, bet NATO kontingents, kas rotācijas kārtībā atradīsies bāzēs, skaitliskā ziņā nepārsniegs tās robežas, kas noteiktas 1997. gadā starp Krieviju un NATO parakstītajā līgumā. Der Spiegel gan vēsta, ka Baltijas valstis, Polija un Kanāda mudinājušas NATO ņemt vērā Krievijas agresiju un paziņot par šā līguma laušanu. Pret to gan iebilst vairākas lielās Eiropas valstis ar Vāciju priekšgalā, taču kāds no vācu diplomātiem sarunā ar Der Spiegel atzinis – ar katru jaunu Krievijas agresīvo soli Vācijai kļūst aizvien sarežģītāk aizstāvēt savu pozīciju.

Jaunajās bāzēs atradīsies daļa no ātrās reaģēšanas spēkiem, kuriem savus karavīrus piekritušas deleģēt septiņas alianses valstis – Lielbritānija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande un trīs Baltijas valstis. Plānots, ka ātrās reaģēšanas spēki aptvers visas ieroču šķiras, sākot ar sauszemes spēkiem, turpinot ar gaisa kara spēkiem un beidzot ar jūras kara spēkiem. Par to personālsastāvu gan vēl panākama vienošanās. Financial Times rakstījusi, ka šajos spēkos būs 10 000 karavīru, bet Frankfurter Allgemeine Zeitung vēsta par 4000 karavīriem.

Savukārt The Telegraph vakar vēstījis, ka B. Obama un Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons samita laikā mudinās savus kolēģus atvēlēt lielāku finansējumu aizsardzības vajadzībām. NATO dalībvalstīm ir rekomendēts aizsardzībai tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, bet 2013. gadā šo kritēriju izpildījušas vien četras no 28 dalībvalstīm – ASV, Lielbritānija, Igaunija un, kas ļoti pārsteidzoši, Grieķija. Vairākas Austrumeiropas valstis, Latviju un Lietuvu ieskaitot, solījušas, ka jau drīzumā sasniegs šo līmeni, taču, piemēram, Kanāda, kas aizsardzībai tērē mazliet vairāk par 1% no iekšzemes kopprodukta, kategoriski atteikusies to darīt un pat draudējusi uzlikt veto, ja 2% robežu mēģinās noteikt par obligātu. Ļoti skeptiski pret papildu tēriņiem aizsardzības vajadzībām attiecas arī Vācija.