Turpinoties partiju sarunām par nākamās koalīcijas izveidi, skaidri iezīmējušās divas atziņas. Lai kā arī Nacionālā apvienība censtos bloķēties ar reģioniem, cenšoties palielināt savu svaru valdībā, tomēr abi pārējie partneri jaunpienācēju valdībā, visticamāk, neielaidīs. Tāpat, neraugoties uz nesmukumiem Vienotības aizkulisēs, izskatās, ka tieši šis spēks turpinās vadīt koalīciju.
Vakar trīspusējās tikšanās laikā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) apliecināja, ka atbalsta Laimdotas Straujumas kandidatūru jaunās valdības vadīšanai. Savukārt L. Straujuma akcentēja, ka nākamajai koalīcijai būtu jāsaglabājas esošajā sastāvā.
Koalīcijas sastāvu, visticamāk, nepaplašinās
Vienīgie, kuri līdz šim konsekventi iestājās par Latvijas Reģionu apvienības pieaicināšanu topošajā valdībā, bija Nacionālā apvienība (NA), norādot uz līdzīgu ideoloģiju un politiskajām nostādnēm. Kuluāros spriests, ka pēkšņās simpātijas pret reģioniem ir skaidrojamas ar skaitliski vismazākā koalīcijas partnera – Nacionālas apvienības – vēlmi atrast stabilu domubiedru, kas kopsummā abiem šiem spēkiem dotu visizšķirīgāko balsi koalīcijā. Apzinoties šo vienkāršo aritmētiku, pārējie valdības partneri iebilda pret sastāva paplašināšanu, savukārt potenciālā premjerministre L. Straujuma vakar šo pozīciju definēja diezgan kategoriskā formā.
NA līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka nacionāļi nav atteikušies no savas idejas, taču respektē L. Straujumas viedokli un, visticamāk, atkāpsies no prasības par jauna spēlētāja pieaicināšanu.
«Nākamais gads būs smags – gan ar sarežģītu budžeta veidošanu, gan ar daudziem būtiskiem lēmumiem Saeimā. Paplašinot koalīciju, mēs būtu novērsuši politisko huligānismu, vairotu konstruktīvo garu un visu partiju atbildību. Taču, ja reiz kolēģu viedoklis ir tik strikts, mēs to respektējam,» pauda R. Dzintars.
Grib Saeimas vadītāja posteni
Kaislības virmo arī ap portfeļu sadalījumu nākamajā valdībā. NA ir definējusi, ka primāri vēlas saglabāt pašreizējās pārraudzības jomas kultūras un reģionālās attīstības ministrijās. Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ārkārtīgi iekārojama šķiet arī ZZS, tomēr nacionāļi kuluāros sola neatkāpties no šīs nozares ne par centimetru. Vēl viena joma, ko alkst pārraudzīt labējais flangs, ir izglītības nozare, taču šīs jomas nodošana nacionāli noskaņota spēka rokās var radīt etnisko spriedzi un bažas par mazākumtautību likteni. Apzinoties šīs bažas, Vienotība, iespējams, būtu gatava NA atdot Saeimas priekšsēdētāja, nevis izglītības un zinātnes ministra posteni. Jāpiebilst, ka šoreiz, gan atšķirībā no citiem vēlēšanu gadiem, neviena no partijām īpaši nealkst pēc prestižā, pamanāmā un labi atalgotā Saeimas spīkera amata. Tam par iemeslu ir gan Solvitas Āboltiņas nepārvēlēšana parlamentā, gan arī atziņa, ka šis amats visiem tā īpašniekiem ir nesis politisko bankrotu, nevis audzējis kapitālu. R. Dzintars gan akcentē, ka no šā amata nebūtu jābaidās, jo tajā ir jāatrodas cilvēkam ar skaidru ideoloģisko un ģeopolitisko nostāju.
Ir posteņi, kam nepiesakās neviens
Jāpiebilst, ka, diskutējot par potenciālo portfeļu sadali valdībā, ir posteņi, uz kuriem neviena no partijām pagaidām nepiesakās, piemēram, veselības un ekonomikas jomas, bet ir krēsli, ko vēlas visi, piemēram, Satiksmes ministrijas vadību vēlētos uzņemties gan Vienotība, gan ZZS. Pagaidām ir panākta vienošanās vienīgi par to, ka Vienotībai jaunajā valdībā varētu būt sešas atbildības jomas, ZZS – piecas, bet Nacionālajai apvienībai – četras. Starp šīm atbildības jomām ir ministriju vadīšana, kā arī premjera un Saeimas priekšsēdētāja amats. Pašlaik ir vienošanās, ka premjera, ārlietu ministra un finanšu ministra amats pienāktos Vienotībai, ZZS turpinātu vadīt Aizsardzības, Labklājības un Zemkopības ministriju, bet Nacionālā apvienība – Kultūras ministriju.