Ukrainā balso par nākotni, Eiropa gaida izvēli

Ukrainas pilsoņi vakar balsoja parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās uzvara tiek prognozēta proeiropeiskajiem spēkiem. Vēlēšanas nav izdevies sarīkot Krimā, kā arī prokrievisko separātistu kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu apdzīvotajās vietās, taču starptautiskie novērotāji jau paziņojuši, ka tas nenozīmē, ka var apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti. Ukrainā ir jauktā vēlēšanu sistēma, un Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka provizoriskie rezultāti būs zināmi vien trešdien pievakarē vai ceturtdien no rīta.

Starptautiskās ziņu aģentūras vakar vēstīja, ka tur, kur vēlēšanas izdevies sarīkot, tās notiekot samērā mierīgā gaisotnē – līdz pēcpusdienai bija saņemtas ziņas vien par atsevišķiem incidentiem, kas gan neesot bijuši īpaši nopietni. Reuters atgādina, ka vēlēšanu priekšvakarā Ukrainas premjers Arsenijs Jaceņuks brīdinājis par iespējamiem terora aktiem balsošanas iecirkņos, tādēļ par kārtību rūpējas aptuveni 60 000 milicijas darbinieku.

Vēlēšanas tā arī nav izdevies sarīkot 12 balsošanas apgabalos, kas atrodas Krievijas anektētajā Krimā, deviņos apgabalos Doņeckas apgabalā un sešos apgabalos Luhanskas apgabalā. Tas nozīmē, ka saskaņā ar partiju sarakstiem (pavisam vēlēšanās piedalās 29 kandidātu saraksti) tiks ievēlēti likumā paredzētie 225 deputāti, bet mažoritārajos jeb vienmandāta apgabalos ievēlēs vien 198, nevis 225 deputātus. Jāpiebilst, ka otrā balsošanas kārta mažoritārajos apgabalos tiks rīkota tikai tad, ja vairāki uzvarētāji saņems absolūti vienādu balsu skaitu, tādēļ, visticamāk, jau šonedēļ būs zināmi visi 423 jaunajā parlamentā ievēlētie deputāti.

Interneta ziņu vietne Newsru.com vēsta, ka arī atsevišķās Austrumukrainas apdzīvotajās vietās, kas atrodas valdības spēku kontrolē, vēlēšanu iecirkņi tomēr neesot atvērti drošības apsvērumu dēļ. ES parlamentārās asamblejas novērotāju grupas vadītāja Dorisa Bārneta sarunā ar InterfaxUkraina gan uzsvērusi, ka vēlēšanas tiks atzītas par likumīgām, neraugoties uz to, ka tajās nav bijusi iespēja nobalsot visiem valsts pilsoņiem. «Mums nav nekādu tiesību teikt, ka tā iemesla dēļ, ka atsevišķas Ukrainas teritorijas nepiedalās vēlēšanās, tās būtu neleģitīmas,» skaidrojusi D. Bārneta. Pavisam Ukrainā uz vēlēšanām ieradušies vairāk nekā 2000 starptautisko novērotāju, lielākā grupa (950 cilvēku) ir EDSO novērotāji, kuri šo pēcpusdien iecerējuši preses konferencē sniegt savu vērtējumu vēlēšanām.

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēlēšanu galvenais favorīts ir Ukrainas prezidenta Petro Porošenko bloks, kurā bez viņa partijas Solidaritāte ir pārstāvēta arī Kijevas mēra Vitālija Kļičko partija UDAR. Nav mazsvarīgi tas, ka P. Porošenko bloks pretendē uz labu rezultātu ne tikai balsojumā par partiju sarakstiem, bet arī vienmandāta apgabalos, kuros tam izdevies izvirzīt spēcīgus kandidātus. «Domājams, ka šīs vēlēšanas novedīs pie rietumnieciskāka parlamenta un nostiprinās prezidenta Petro Porošenko mandātu, ļaujot viņam noregulēt konfliktu ar austrumu separātistiem,» raksta Reuters. Pats prezidents vakar Donbasā apmeklēja pretterorisma operācijā iesaistītās militārpersonas, bet pēc tam atgriezās balsot Kijevā. Lai gan līdzšinējais parlamenta sastāvs noslinkoja ar attiecīga likuma pieņemšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Mihailo Ohendovskis paziņojis, ka apmēram 10 000 pretterorisma operācijas dalībnieku ir paspējuši lūgt mainīt viņu balsošanas vietu un iekļauti vēlētāju sarakstos. Tomēr daudziem bēgļiem no Krimas un Ukrainas austrumiem bijis iespējams balsot vien par partiju listēm, bet ne kandidātiem, kuri izvirzīti mažoritārajos apgabalos.

Gan P. Porošenko, gan parlamenta spīkers Oleksandrs Turčinovs, kurš gluži tāpat kā A. Jaceņuks pārstāv nesen izveidoto Tautas fronti, uzsvēruši, ka ļoti cer – jaunajā parlamentā vairākums būs deputātiem, kuri vēlas Ukrainas integrēšanos Eiropā. «Bez šāda vairākuma parlamentā prezidenta programma paliks tikai uz papīra,» P. Porošenko sacīto citē Reuters. Domājams, ka tieši P. Porošenko bloks un Tautas fronte veidos jaunās koalīcijas kodolu. A. Jaceņuks norādījis, ka deputātiem nebūs laika iešūpoties un nekavējoties būs jāķeras pie darba, turklāt neatkārtojot līdzšinējā Augstākās Radas sastāva kļūdas. «Laiks Ukrainai pašlaik ir zelta vērtē. Pēc vēlēšanām nevar ne dienu kavēties ar valdības veidošanu. Jaunajai valdībai ir jāturpina cīņa par valsti un tās nākotni. Nepieciešams pieņemt likumu par budžetu, pārdzīvot ziemu, nodrošināt siltumu un gaismu, valsts dzīvotspēju un attīstību,» skaidrojis A. Jaceņuks, kurš, ļoti iespējams, premjera amatu varētu ieņemt arī jaunajā valdībā.