Konflikts Kalnciemā. Aizspriedumi kavē rūpniecību

Rūpniecību – bet ne šādu. Būvējiet, bet ne pie mums. Aptuveni puse Kalnciema iedzīvotāju ir kategoriski pret akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību miestā. Otra puse ir par, cerot, ka rūpnīca būs glābiņš no slīgšanas depresīvā pašpietiekamībā. Drīzumā viss izšķirsies.

Pilsētas statuss Kalnciemam jau ir atņemts, un 2000 iedzīvotāju te mīt vairs tikai uz papīra. Dzīvošanai šī nav pārlieku draudzīga vieta. No nosaukumā minētā kalna ne vēsts, bet gruntsūdeņi skalojas jau lāpstas dziļumā. Padomju laikā veidoto nepievilcīgo ainavu ar daudzstāvu apbūvi, mazdārziņiem un pamirušu rūpniecības teritoriju acij tīkamāku dara vienīgi Lielupe, gar kuru garā desā izkārtots ciemats. Un upe arī ir viens no pretargumentiem rūpnīcas būvēšanai – ja svins un skābes no izjauktajiem akumulatoriem pretēji plāniem un solījumiem nonāks apkārtējā vidē, ietekmēta tiks ne tikai kalnciemiešu veselība. Upe bīstamo ķīmiju nesīs uz jūru. Tāpēc Hidroekoloģijas institūts ir pret, Vides aizsardzības klubs pret, arī Jūrmalas un Olaines domes neatbalsta. Taču galavārds par rūpnīcu un 42 labi apmaksātām darba vietām būs jāsaka Jelgavas novada domei.

Autobuss palika pustukšs

Vides pārraudzības valsts birojā ir iesniegts ziņojums par projekta sagaidāmo ietekmi uz vidi un uzsākta tā izvērtēšana. Ja birojs dos zaļo gaismu, pēdējais šķērslis iecerei būs pašvaldības deputātu balsojums.

Zīmīgs fakts, ka pret rūpnīcu vērsto kampaņu vadīt uzņēmusies deputāte no Saskaņas centra Irina Dolgova, kura pati ir Kalnciema iedzīvotāja. Pēc izglītības juriste, viņa to dara ļoti profesionāli. Vāc parakstus (tādu ir pie 800), apkopo viedokļus, pieprasa atzinumus. Arī Neatkarīgā tiekoties saņem biezu mapi ar tādu informāciju, lai bez liekas piepūles uzrakstītu, ka rūpnīca Kalnciemā nav vajadzīga. Pozitīvā pieredze ar līdzīgiem objektiem ārzemēs esot mānīga. «Tā ir ķīmija, kas nav redzama. Tas, ka tur aug zāle un putni lido, vēl neko nenozīmē,» saka deputāte. Viņa ir ar mieru atvēlēt savu nodokļu naudu, lai akumulatori no Latvijas tiek vesti pārstrādei uz Poliju, un otra uz tikšanos atnākusī aktīviste –vietējā šūšanas uzņēmuma darbiniece Gaļina Bušmane – dedzīgi piekrīt. Tomēr iespēju aizbraukt uz to pašu Poliju un savām acīm apskatīt, kā notiek veco svina akumulatoru pārstrāde, viņas neizmantoja.

Uzbūvēt tādu pašu rūpnīcu, kāda ir poļiem, Kalnciemā vēlas uzņēmums East–West Finances. Saskāries ar plašu, ietekmīgu un grūti pārliecināmu opozīciju, uzņēmums pavasarī organizēja divu dienu braucienu uz Poliju, taču bažas, ka ar vienu autobusu būs stipri par maz, izrādījās veltas. No vietējiem iedzīvotājiem laiku izbrīvēja vien pieci cilvēki. Pārējie braucēji bija pašvaldības darbinieki, firmas pārstāvji, uzraugošo institūciju pārstāvji.

Vienu patrieks, otrs – neatnāks

Uz Poliju aizbrauca arī pazīstamā vides žurnāliste Anitra Tooma, un vēlāk viņas vadītajā žurnālā Vides Vēstis tapa visnotaļ atzinīga publikācija. Svinu pārstrādāt var videi draudzīgi, un tas jādara. «Akumulatoru pārstrāde ir ļoti nepieciešama, jo ar mašīnām brauc ikviens un ikvienā automašīnā ir akumulators. Polijas rūpnīcas atstāja ideālu iespaidu,» ar Neatkarīgo iespaidos dalās A. Tooma, un šobrīd viņa kritiski vērtē pašus rūpnīcas kritiķus:

«Man dikti nepatīk šie it kā zaļie aktīvisti, kas noliedz jebkuru attīstību, jo tas ir viņu dzīvesvietas tuvumā. Bet nauda rodas, kaut ko ražojot. Ja valstī nogalina visas ražošanas ieceres, nabagu maize garantēta.»

To apzinās arī Valentīns Toleiķis – vietējais aktīvists, kurš pēc Polijas brauciena uzņēmies sabiedrisko līderību rūpnīcas ieceres aizstāvēšanā un arī ķēries pie biedrības Kalnciema attīstībai veidošanas. Viņa lielākās bažas, ka nē akumulatoriem būs negatīvs signāls arī citiem potenciālajiem investoriem. Sak, te rūpniekiem nav ko meklēt, jo vietējiem vienmēr kaut kas nepatiks. Vai tās būs smakas, trokšņi vai vēl kaut kas. V. Toleiķis saprot, ka iedzīvotājiem ir sliktas atmiņas par padomju laika rūpniecību, taču mūsdienu tehnoloģijas ir drošākas, un uzņēmējs taču neriskēs pārkāpt vides normatīvus, ja projektā tiek ieguldīti savi 10 miljoni eiro. No akumulatoriem atgūtais svins ir jāpārdod tālāk, nevis jākaisa upē. Tā domāt ir šķietami racionāli, taču nevar noliegt arī emocionālus pretargumentus. Tie objektīvi pastāv.

Lai diskotēku var uztaisīt

Neatkarīgā uzrunāja autobusa pieturā stāvošos kalnciemniekus, par viņi ir vai pret, un pirmais, ko atteica kāds dusmīgs vīrs, bija šis: «Bet vai jūs pie savas mājas gribētu tādu rūpnīcu?!» Negribēja vēl daži, bet pāris cilvēki, sākoties sarunai, pagāja nostāk. Iespējams, tie bija rūpnīcas atbalstītāji.

Pie pēdējiem, šķiet, pieskaitāma arī vietējā kultūras nama vadītāja Dace Dalgā. «Es ar sirds sāpēm skatos, kā te viss brūk kopā. Arvien vairāk tumšu logu, tukšu dzīvokļu. Bērni tikai retu reizi atbrauc ciemos. Kādreiz taisījām jauniešiem diskotēkas, tagad vairs lāgā nav, kas uz tām nāktu.»

Vai jauna rūpnīca apturēs depresiju, rādīs laiks, taču vispārpieņemts uzskatīt, ka cilvēki labāk vairojas tur, kur ir darbs un nauda. Arī vietējais koka moduļmāju ražošanas uzņēmums WWL Houses jaunu kaimiņu ienākšanu atbalsta, jo, uzlabojot komunikācijas Kalnciemā, ieguvēji būs arī pārējie uzņēmēji. Savukārt rūpniecības teritorijas sakārtošana piesaistīs nākamos investorus.

Bez emocijām

Pēc divus gadus ilgušiem priekšdarbiem, sarunām ar iedzīvotājiem un atļauju kārtošanas rūpnīcas būvētājiem vairs nav daudz ko piebilst. East–West Finances valdes loceklis Jurijs Harlamovs atzīst, ka centušies būt maksimāli atvērti un projektā viestas izmaiņas, lai tikai novērstu iedzīvotāju bažas. Piemēram, notekūdeņus plānots savākt un attīrīt pat no jumta, kaut gan nekādi skābie lieti un svina putekļi pēc tehnoloģijas uz tā nevar nonākt. Taču uzņēmumam nav nedz vēlmes, nedz arī iespējas atkāpties – daudz pūļu jau ieguldīts, zeme un vecās ēkas nopirktas. «Ļoti ceru, ka vēl decembrī varēsim sākt būvēties.»

Te vietā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes teiktais:

«Skaidrs ir viens – brīdī, kad jautājums nonāks domes sēdē, balsojumam, lai arī kāds tas būtu, vajadzēs būt stingri argumentētam ar faktiem, nevis balstītam emocijās, simpātijās vai antipātijās, jo domei jebkurā gadījumā būs jāspēj skaidrot savs lēmums un, kas vēl jo vairāk, – ja nepieciešams, atbildēt par šo lēmumu – vai tas būtu uzņēmēja vai iedzīvotāju priekšā.»

Mērs atgādina, ka konkrētā teritorija vēsturiski bijusi atvēlēta rūpniecībai un tāda ar iedzīvotāju piekrišanu apstiprināta novada teritoriālajā plānojumā. «Tāpēc ir savā ziņā nekorekti izvērst plaša mēroga emocionālu ažiotāžu pret uzņēmējdarbību vai uzņēmēju, kas konkrēto teritoriju, pirmkārt, vēlas atdzīvināt, sakārtot un attīstīt, otrkārt, kam ir visas tiesības, atļaujas un saskaņojumi to darīt.»

***

UZZIŅAI

• Iecere: Nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide

• Attīstītājs: SIA East – West Finances

• Adrese: Jelgavas ielā 21 Kalnciemā Kalnciema pagastā Jelgavas novadā

• Plānotās jaudas:

• Smalcināšanas un sadalīšanas iekārtu jauda varēs nodrošināt 6–7 tonnas svina akumulatoru pārstrādi vienā stundā, t. i., 14 560 tonnu gadā, strādājot 8 stundas dienā, 5 dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā.

• Kausēšanas–rafinēšanas iekārtas ražošanas jauda būs aptuveni 8700 tonnu svina un svina sakausējumu gadā, strādājot 24 stundas diennaktī, 5 dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā.

• Paredzamais svina atgūšanas rādītājs ir ≥ 98% svina no svina daudzuma nolietotajos akumulatoros.

• Blakus produkti – ģipsis, cietās plastmasas frakcija, vieglās plastmasas frakcija. Iespējams, arī nātrija sulfāts.

• Darbavietu skaits: 42

• IVN ziņojums:

http://www.environment.lv/upload/content/ivnzinojums061114f.pdf