Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 16:35
Vārda dienas: Ikars
NORMANDIJAS FORMĀTS. Minskas sarunas noritēja tā sauktajā Normandijas formātā – Vācijas kanclere Angela Merkele un
Francijas prezidents Fransuā Olands faktiski darbojās kā starpnieki, lai kompromisu atrastu Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vislielāko optimismu pirms sarunu uzsākšanas paudis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Starptautiskās ziņu aģentūras atgādina, ka nedz Vācijas kanclere Angela Merkele, nedz Francijas prezidents Fransuā Olands, nedz Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nedz Ukrainas līderis Petro Porošenko savu dalību sanāksmē nebija apstiprinājuši līdz vakardienas priekšpusdienai. Visu rītu turpinājās intensīvas telefonsarunas starp iesaistītajām pusēm, bet Minskā pozīcijas saskaņoja tā dēvētās starptautiskās kontaktgrupas pārstāvji. Bija tikai loģiski pieņemt, ka valstu līderi uz Minsku nebūtu devušies, ja viņiem nebūtu izdevies vienoties vismaz par kādiem kompromisiem. Pamiera noteikšana, demilitarizētās zonas izveidošana, solījumi par zināmas autonomijas piešķiršanu Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kā arī vienošanās par gūstekņu atbrīvošanu – tas bija tas, ko pasaule gaidīja no Minskas sarunām.
«Vai nu situācija virzīsies pa deeskalācijas ceļu uz pamieru, vai arī mēs pilnībā zaudēsim kontroli pār to,» īsi pirms sanāksmes, tiekoties ar namatēvu Aleksandru Lukašenko, sacījis P. Porošenko. Pirms došanās uz Minsku viņš paziņojis, ka pašā sliktākajā gadījumā ir gatavs noteikt karastāvokli, taču cer uz labāku iznākumu, un tieši tādēļ uz sarunām dodoties bez jebkādiem ultimātiem un priekšnosacījumiem. «Mūs gaida vai nu ilgstošs miers, vai arī karadarbības turpināšana,» Ukrainas līdera sacīto citē Reuters. Interesanti, ka jau Minskā viņam bijusi īsa saruna ar A. Merkeli un F. Olandu – starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka pirms tikšanās ar V. Putinu acīmredzami koordinēta tālākā darbība.
Neilgi pirms Minskas tikšanās notikusi kārtējā telefonsaruna starp V. Putinu un ASV prezidentu Baraku Obamu. Baltais nams vēsta, ka B. Obama aicinājis savu kolēģi izmantot Minskas sarunu sniegtās iespējas un brīdinājis – gadījumā, ja Krievija turpinās atbalstīt separātistus Ukrainas austrumos, cena, kas tai jāmaksā, pieaugs. Reuters norāda, ka ar to B. Obama domājis ne tikai ekonomisko sankciju pastiprināšanu, bet arī militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagājušonedēļ ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sjūzena Raisa izteikusies, ka šādu iespēju ASV izskata, arī viceprezidents Džozefs Baidens runājis par to, ka Ukrainai nepieciešams piegādāt bruņojumu, lai tā spētu sevi aizstāvēt, gan uzsverot, ka amerikāņu spēki nekādās operācijās šajā konflikta zonā negrasās iesaistīties. Pēc šīs nedēļas sākumā notikušās sarunas ar A. Merkeli, ASV prezidents pavēstījis, ka lēmumu vēl nav pieņēmis, taču politologi nešaubās – ja Minskas sarunas izgāžas vai tajās panāktās vienošanās netiek ievērotas, šāds scenārijs ir ticams.
Lielākā daļa Eiropas valstu līderu gan uzskata, ka bruņojuma piegādes Ukrainai tikai vēl vairāk nokaitēs situāciju – gan A. Merkele, gan F. Olands nedomā, kas tas būtu pareizākais risinājums, un no lielvalstu vadītājiem šo pozīciju daudzmaz atbalsta vien Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons. Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) analītiķis Bens Berijs sarunā ar Reuters brīdinājis, ka šāds ASV lēmums varētu novest pie straujas konflikta eskalācijas. Pēc viņa domām, Krievija nevairītos uzsākt aizvien atklātāk atbalstīt separātistus. Turklāt, tā kā piegādes ceļi separātistiem jau ir izstrādāti, vismaz sākumā varētu rasties situācija, ka tieši viņi saņem krietni būtiskāku militāro palīdzību, nekā tiek piešķirta Ukrainas valdības spēkiem. Tikmēr vairāki ASV kongresmeņi jau sagatavojuši likumprojektu, saskaņā ar kuru līdz 2017. gada 1. septembrim militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai atvēlams miljards dolāru. Šo naudu plānots izmantot gan bruņojuma un kara tehnikas piegādēm, gan Ukrainas bruņoto spēku apmācīšanai. Vakar ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess paziņojis, ka martā kādā treniņcentrā netālu no Ļvobas amerikāņu karavīru bataljons uzsāks trīs Ukrainas Iekšlietu ministrijas spēku bataljonu apmācību. AP vēsta, ka B. Hodžess bez aplinkiem paziņojis – Ukrainas spēkiem nākas cīnīties ne tikai ar separātistu bandām, bet gan Krievijas karavīriem. «Munīcija, tās apjoms, arī ekipējums – tas viss liecina, ka, piemēram, Debeļceves apkaimē notiek tieša Krievijas militārā intervence,» viņš sacījis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
(0)
