Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 00:47
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Neatkāpjas no idejas par obligātu pirmsaborta konsultāciju
Gadā mākslīgi veikto abortu skaits samazinās par desmit procentiem, un, lai arī piecu gadu laikā tas sarucis pat uz pusi, grūtniecības pārtraukšana tomēr ir daudzu medicīnas iestāžu ikdiena. 2013. gadā tika veikti 5557 aborti, visvairāk sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Satraucoši ir dati, ka piecos gadījumos grūtniecība pārtraukta ārpus medicīnas iestādes, kā arī ir zināms par 181 neskaidras izcelsmes abortu. Taču tā vietā, lai domātu, kā samazināt abortu skaitu, kā izglītot cilvēkus par iespēju izsargāties no nevēlamas grūtniecības, politiķi būtībā koncentrējas uz sievietes tiesību ierobežošanu. To apliecina, piemēram, vēlme nodrošināt nevis brīvprātīgas konsultācijas pirms lēmuma pieņemšanas par abortu, bet obligātas – ja tādas netiktu apmeklētas, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu sieviete saņemt nevarētu.
Abortu skaits samazinās
Nenoliedzami – abortu skaits ir augsts, to atzīst arī ginekologi, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka kopējais abortu skaits 2013. gadā samazinājies par 5,6% un vēl būtiskāk samazinājies mākslīgo abortu skaits (tie ir aborti pēc sievietes vēlēšanās līdz 12 grūtniecības nedēļai) – par 10,3 procentiem. Statistika par 2014. gadu vēl nav apkopota.
Tāpat kā iepriekšējā Saeimā (tobrīd Demogrāfijas apakškomisijā), arī šajā sasaukumā (Sociālo un darba lietu komisijā) turpinās diskusijas par priekšlikumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, un, tā kā parādās arvien jauni priekšlikumi, nav iespējams prognozēt, kad likumu varētu izskatīt parlamenta sēdē un kādas izmaiņas reāli varētu stāties spēkā. Galvenie atslēgas vārdi aktuālajām diskusijām ir konsultācijas pirms grūtniecības pārtraukšanas un pārdomu laiks pirms norīkojuma saņemšanas aborta veikšanai.
Jāliek obligāti konsultēties
Sešu deputātu (aktīvākie diskutētāji – Imants Parādnieks un Inga Bite) sagatavotie priekšlikumi paredz likumā noteikt iespēju mātei un tēvam (sievietei grūtniecības stāvoklī un vīrietim) saņemt krīzes grūtniecības speciālista konsultāciju. Deputāti vēlas noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai tad, ja saņemts apliecinājums par dalību konsultācijā. Tas apliecina deputātu vēlmi noteikt šādas konsultācijas neizbēgamas, obligātas, neņemot vērā sievietes vēlmi. Pamatojot šādu priekšlikumu, deputāti norāda, ka no valsts puses tiek pilnībā ignorēts pēcaborta sindroms, ar ko saskaras teju ikviena sieviete, kura izdarījusi abortu. «Mākslīga grūtniecības pārtraukšana ir procedūra, kas būtiski apdraud sievietes emocionālo un fizisko veselību. Bieži pēc mākslīgas grūtniecības pārtraukšanas konstatējami gadījumi, kad sieviete fizioloģisku vai psiholoģisku iemeslu dēļ vairs nevar ieņemt un iznēsāt bērnu,» skaidro deputāti. I. Parādnieks norāda, ka vēlme bijusi sniegt atbalstu sievietēm šādā situācijā un, ja ir kāda informācija, ko sievietei var sniegt konsultācijā un kas var viņas lēmumu mainīt, ieguvēji būs visi. Katrai sievietei situācija ir citāda, jo vienai būs nepieciešama sociāla rakstura, citai – juridiska vai psiholoģiska palīdzība. Vēl viens priekšlikums ir pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas no pašreizējām 72 stundām līdz 120 stundām jeb piecām dienām.
Visām sievietēm psihoterapeitu?
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija iebilst pret visām šīm iecerēm, jo ārsti uzskata, ka nepareizi ir pašreizējā situācijā mākslīgi paildzināt laiku līdz aborta veikšanai – ja sieviete par to jau ir izšķīrusies. Šādos gadījumos arī starptautiskie dokumenti iesaka grūtniecību pārtraukt pēc iespējas agrāk, lai neradītu draudus sievietes veselībai. Ginekoloģe Dace Melka saka: kopumā pozitīvi, ja valsts vēlas nodrošināt konsultācijas sievietēm, taču tam jānotiek brīvprātīgi! «Ginekologs sievietei sniedz visu informāciju no medicīniskā viedokļa, taču ginekologi nebūs tie, kuri varēs sniegt šādu padziļinātu konsultāciju. Ar konsultācijas obligātumu un ar ilgāku pārdomu laiku mēs ļoti samazinām sievietes iespējas izvēlēties, no sievietes veselības viedokļa vajadzētu to darīt pēc iespējas ātrāk. Mani satrauc, kā tas darbotos reālajā dzīvē, jo mēs redzam no pieredzes, ka sievietes jau tagad internetā meklē iespējas veikt abortu, un, ja būs vēl lielāki šķēršļi, kas notiks tad?» Aizstāvot sievietes tiesības izvēlēties, pret grozījumiem likumā ir virkne nevalstisku organizāciju Papardes zieds, sieviešu resursu centrs Marta, Medicīnas studentu asociācija, savukārt Krīzes grūtniecības centrs atbalsta grozījumus.
«Mēs esam par brīvprātīgām konsultācijām un visām grūtniecēm,» saka Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle. Galu galā – kāpēc konsultācijas ir nepieciešamas tikai tām sievietēm, kuras pieļauj grūtniecības pārtraukšanu? Palīdzību vajag arī sievietēm, kuras gaida bērnu, sievietēm, kuras zaudējušas mazuli vai dzīvesbiedru. Diskusijās pat dzima ideja, ka visām sievietēm, kuras gaida bērnu, būs jāiet uz konsultāciju pie psihoterapeita. Veselības ministrija atturīgi vērtē šīs idejas, jo labi apzinās, ka šādi grozījumi prasīs būtiskus finanšu resursus, kuri nav aprēķināti, kā arī no šāda viedokļa ierosmes ir tālu no reālās dzīves – pašlaik uz jebkuru valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ir mēnešiem garas rindas. Labklājības ministrija diskusijā pagaidām vispār nav iesaistīta. Jautājumu sabiedrība uzdod arī par to, kas ir krīzes grūtniecības speciālists, kuram būtu ekskluzīvas tiesības konsultēt sievietes un kuram valsts uzticētu veikt šo pienākumu?
***
Aborti pēc sieviešu vecuma (gados)*
Līdz 14 7
15–17 100
18–19 270
20–24 1214
25–29 1351
30–34 1133
35–39 973
40–44 456
45–49 49
50 un vairāk 4
* 2013. gadā
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
***
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums
Priekšlikumi izmaiņām Pašreizējā likuma redakcija
Mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista Ginekologs vai ģimenes ārsts informē sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību
Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību konsultācijā [..]
Nav šāda noteikuma
Grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu Nav noteikts, kurš var veikt procedūru
Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura jaunāka par 16 gadiem, «konsultācija nodrošināma arī mātes vecākiem vai aizbildņiem» Šādas normas nav, bet ir paredzēts, ka paciente jāuzklausa ārstam, kā arī strīda gadījumā jautājumu risināšanā iesaistās bāriņtiesa
Aizstāt likumā lietotos vārdus sieviete un paciente ar vārdu māte
Grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 120 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas Ne agrāk kā 72 stundas
Avots: Neatkarīgā, Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, Saeima
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997