Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 04:01
Vārda dienas: Maija, Paija
Pasaules čempionātā skeletonā Vinterbergā (Vācija) uzvarēja Martins Dukurs, bet trešo vietu ieņēma Tomass Dukurs. Sievietēm 13. vieta Leldei Priedulēnai. Savukārt bobslejā četrinieku sacensībās Oskara Melbārža ekipāža izcīnīja bronzu, bet Oskaram Ķibermanim tika 15. vieta.
Vispirms pie sava trešā čempiona titula skeletonā tika Martins Dukurs. Sirds apmeta kūleni, kad otrā brauciena startā Martina stumtais skeletons izbrauca no starta gropes... Tomēr ar kovboja cienīgu meistarību Martins savaldīja savu rumaku, un citos braucienos jautājumu par spēcīgāko vairs nebija.
Martins pirms mačiem zināja, ka var nostāties blakus leģendārajam šveicietim Gregoram Štēli, kurš arī savulaik savu roku pielicis Sika Team komandas panākumiem. «Pirms sacensībām Sika komandas vadītājs Frics Burkards ar humoru atsūtīja epastu,» stāsta trīskārtējais pasaules čempions. «Viņš rakstīja: «Ja uzvarēsi, tev būs trīs tituli, un, piedod, Gregor, īstais vecis, Martin, būsi tu,» un kā papildu saņēmēju pielika klāt arī Štēli.» Otrā brauciena sākums to apdraudēja, taču «palīdzēja pieredze. Tas bija īss brīdis. Skrienu un redzu, ka skeletons ir ārā no gropes. Paveicās, ka tas notika tik vēlu. Mēģināju uzgulties skeletonam tā, lai tas virzītos pēc iespējas taisnāk. Sanāca pat diezgan taisni, un izejas ātrums daudz no tā necieta. Tomēr pirmās virāžas visādas domas pa galvu skrēja. Apmēram ceturtajā virāžā attapos un darīju visu, lai turpinātu braucienu pēc iespējas labāk,» par mirkli, kas prasīja īstus čempiona nervus, stāsta Martins.
Aizvadīto sezonu viņš vērtē kā izdevušos un veiksmīgāku nekā gaidīts gan braukšanas, gan eksperimentu ziņā. «Eksperimenti iepriecināja,» stāsta Dukurs. «Gandrīz katrās sacensībās startēju ar citām slidām.» Formāli joprojām veiksmīgākais skeletonists pasaules meistarsacīkstēs ir Štēli, jo viņš sakrājis pa trim zeltiem un sudrabiem, kā arī divas bronzas, taču tas vēl ir labojams. Jau nākamsezon.
Tomass Dukurs, kuram šī ir pirmā medaļa pasaules čempionātos, šosezon ar eksperimentiem neaizrāvās un jokoja, ka «nekādas kaudzes ar slidām man arī nebija. Protams, īpaši gatavojāmies tieši šīm sacensībām. Bijām Vinterbergā rudenī, bet Īglsā un Sočos taupījām labākās slidas. Tāpat fiziskās kondīcijas pīķis tika plānots tieši tagad. Treniņos labi veicās, par spīti tam, ka speciāli nepulējām slidas, un tas viesa cerības. Tā kā šī ir vienkārša trase, kurā liela loma ir startam, zināju, ka ar Martinu un Tretjaku (krievs Aleksandrs Tretjakovs – D.Ā.) būs grūti konkurēt un ka man būs savs konkurentu loks. Nedaudz izbrīnīja tas, ka trešā vieta devās rokā tik pārliecinoši. Vai tas bija konkurentu vājums? Gribētos domāt, ka mēs bijām stipri,» mājinieku un citu valstu sportistu lielo atpalicību skaidro Tomass. Martā vēl jāpamēģina jauns skeletona prototips, un tad varēs nedaudz atpūsties. Nobeidzot skeletona tēmu, jāpiemin, ka jau tradicionāli sezonas svarīgākās sacensības teicami aizvadīja Lelde Priedulēna, kura aizvadīja četrus stabilus braucienus, kopvērtējumā ieņemot 13. vietu.
Drāma ar vāciešiem laimīgām beigām un bronzu latviešiem tika iestudēta bobsleja četrinieku sacensībās. Pēc pirmās dienas vadībā bija Oskara Melbārža ekipāža. Tika sasniegts pat jauns trases rekords (53,80), taču konkurenti turpat vien bija – mājinieku Arndta, Frīdriha un Valtera ekipāžas atpalika tikai par attiecīgi astoņām, 14 un 16 sekundes simtdaļām. Trešais brauciens radīja vēl lielāku intrigu – Melbārdis, Arndts un Valters laboja dienu iepriekš Frīdriha sasniegto trases rekordu, un pēc trim braucieniem Melbārdis bija otrais, par 0,01 sekundi atpaliekot no esošā pasaules čempiona Arndta un par 0,03 sekundēm apsteidzot Valteru. Pēdējā braucienā Melbārža bobs startā saslīdēja, iebrauca bortā, taču galu galā sanāca bronza, un Oskars kļuva par pirmo latviešu bobsleja pilotu, kas no vienām pasaules meistarsacīkstēm mājup ved divas medaļas – sudrabu un bronzu. Tiesa, arī zelts turpat vien bija...
«Rezultāti ir labi. Pat negaidīti labi,» pēc sacensībām komentēja Melbārdis. «Bijām blakus vāciešiem un vienīgie spējām ar viņiem konkurēt. Pēdējā braucienā startā gadījās kļūmīte, bet tā gadīties var katram. Līdz pirmajai virāžai savācos un teicu sev, ka jābrauc un jāstūrē līdz galam. Domāju, ka viss noritēja apmēram tā, kā tam vajadzēja būt, bet man liekas, kā vācieši četriniekos negaidīja tik lielu pretestību no mūsu puses. Šodienai (svētdienai – D.Ā.) viņi sagatavoja visu, ko varēja. Prieks ir par komandu, ka cīnījāmies līdz galam. Varbūt par daudz gribējām izdarīt startā pēdējā braucienā. It kā sanāca atkāpties no pirmās vietas, taču, ja man sezonas sākumā kāds būtu teicis, ka no Vinterbergas brauksim mājās ar divām medaļām, es nebūtu ticējis.»
***
Pasaules čempionāts
Vinterberga (Vācija)
Skeletons
Vīrieši (34 dalībnieki)
5.–6. marts
1. (1., 2., 1., 1.)
M. Dukurs Latvija 3:43,23*
2. (2., 1., 2., 2.)
A. Tretjakovs Krievija +0,69
3. (3., 3., 3., 4.)
T. Dukurs Latvija +1,52
4. (5., 6., 5., 3.)
Ņ. Tregubovs Krievija +2,16
5. (6., 3., 9., 5.)
K. Grothērs Vācija +2,30
6. (4., 5., 7., 9.)
A. Jungks Vācija +2,40
* Vieta (atsevišķos braucienos), sportists, valsts, rezultāts
6.–7. marts
Sievietes (29)
1. (1., 1., 1., 1.)
L. Jarnolda Lielbritānija 3:49,95
2. (3., 4., 4., 2.)
Ž. Lellinga Vācija +0,67
3. (2., 2., 8., 7.)
E. Vatje Kanāda +0,79
4. (5., 3., 6., 3.)
Dž. Čanela Kanāda +0,85
5. (4., 5., 3., 5.)
T. Hermane Vācija +0,89
6. (11., 9., 2., 8.)
J. Floka Austrija +1,55
13. (15., 14., 11., 13.)
L. Priedulēna Latvija +2,68
Bobslejs
Četrinieki (28)
1. (2., 3., 2., 2.)
M. Arndts Vācija 3:34,89
2. (2., 5., 1., 1.)
N. Valters Vācija +0,02
3. (1., 2., 3., 4.)
O. Melbārdis/D. Dreiškens/
A. Vilkaste/J. Strenga
Latvija +0,12
4. (4., 1., 4., 2.)
F. Frīdrihs Vācija +0,17
5. (8., 4., 5., 6.)
L. Dīns Lielbritānija +0,62
6. (5., 6., 6., 4.)
R. Peters Šveice +0,67
15. (14., 12., 17., 14.)
O. Ķibermanis/H. Lūsis/
R. Zīrups/V. Leiboms
Latvija +2,30
Medaļas
Vācija 3 5 1
Latvija 1 1 2
Lielbritānija 1 0 0
ASV 1 0 0
Krievija 0 1 1
Kanāda 0 0 1
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997