Jauna liecība izmiršanai – arodskolu slēgšana

Valdības dienaskārtībā vakar bija četru arodskolu slēgšana. Apstākļi un iemesli katrā gadījumā specifiski, taču vienojošais cēlonis – pietrūkst bērnu. Vienu skolu likvidējot, cita tiek paglābta, vismaz uz dažiem gadiem. Skrundas, Alsviķu un Jaungulbenes arodskolu vēsture strauji tuvojas finālam.

Toties tās paildzinās Kurzemē – Kuldīgas un Vidzemē – Smiltenes arodskolu eksistenci. Demogrāfijas izraisītas pārmaiņas notiek arī galvaspilsētas arodizglītībā. Pārdaugavas Profesionālās vidusskolas beigas uzlabos Rīgas Amatniecības vidusskolas saimniecību.

Dodamies uz centru

Lielākos kreņķus skolu slēgšana rada pedagogiem. Atlikušie bērni tāpat kaut kur mācīsies – ja ne savā, tad blakus pagastā. Ja ne tur, tad kādā lielākā pilsētā vai pat pārcelsies uz Rīgu. Savukārt lielā skaitā atvaļinātajiem pedagogiem dzīvi mainīt būs sarežģītāk – nāksies pašiem mainīt arodus, jo vēl nelikvidētās mācību iestādes nevar uzņemt visus liekos amatabrāļus savos štatu sarakstos, nemaz nerunājot par administrāciju un tehnisko personālu.

Cīnoties par izdzīvošanu, visas skolas līdzšinējos gados centušās uzlabot savu darbību, piesaistījušas Eiropas projektu naudas. Remontējušas ēkas un atvērušas jaunas programmas. Taču šie visi labumi kļūst bezjēdzīgi, ja skolotāju ir vairāk nekā audzēkņu, bet visus kopā milzīgajās mājās lāgā pat pamanīt nevar. Protams, vietējiem arvien nozīmīgs paliek jautājums, kāpēc tieši viņu miestu vai pilsētu pārmaiņas skar pirmo. Un šis jau ir brīvs laukums politiskām rotaļām. Par to ir pārliecināts Skrundas novada domes deputāts un Skrundas vidusskolas direktors Ainārs Zankovskis. Arī viņa vadītājai iestādei statusa saglabāšana ir ar jautājuma zīmi. Taču pirmā krita arodskola. A. Zankovskis uzskata, ka Skrundas arodskolai apzināti netika ļauts attīstīties, lai būtu iemesls skolu slēgt un papildināt ar audzēkņiem Kuldīgas arodskolu. Kuldīga pārņems arī visu mantu.

Kas ir secināms no arodskolu slēgšanas? «Acīmredzot tas, ka mēs, latvieši, izmirstam un arvien vairāk dodamies uz centru. Laukos darba nav. Skrundā veikali vien palikuši! Vecāki brauc projām un bērni līdz ar viņiem.»

Vairāk tikai invalīdu

Otrā Latvijas galā likvidācijai nolemta Alsviķu arodskola. Direktore Anita Palma, sazvanīta, izklausās teju asarās. Viņas audzēkņi nolemti Smiltenes arodskolai. Taču viņi ir īpaši: «Mēs esam invalīdu skola!» Alsviķos bērni ar fiziskiem traucējumiem un vieglu garīgu atpalicību mācās labot apavus, gatavot ēst, strādāt ar datoru. Formāli šī ir skolas likvidācija caur apvienošanu. Tomēr direktore uz saulainu nākotni necer: «Domāju, divus trīs gadus skola vēl darbosies, bet pēc tam to būs viegli likvidēt.» Rīkoties straujāk, izglītības ierēdņus kavējot Eiropas Savienības fondu noteikums, ka piecus gadus pēc publiskās naudas saņemšanas iestāde ir neaizskarama, un Alsviķu arodskolā par Eiropas naudu daudz kas ir izdarīts. Tagad iznāk, ka pa tukšo. Vēl decembra sākumā skolas kolektīvs spriedis, kā atzīmēt gaidāmo 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Izglītības ministrija esot rīkojusies ātri un klusi. Nekādas jubilejas nebūs.

Arī Jaungulbenes arodskolas audzēkņi tiks 80 kilometru attālajai Smiltenei. Taču atšķirībā no Alsviķiem te nebūs pat filiāles, un pašvaldībai nav ne jausmas, kā palīdzēt 40 atlaistajiem skolas darbiniekiem un ko pasākt ar grandiozo saimniecību. Pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Vasiļjevs spriež, ka zemei un mazākajām ēkām nomnieks gan jau atradīsies, bet skolas un kopmītnes ēkas ir milzīgas. Tajā pašā laikā pašvaldība arī negrib pieļaut, ka viss tiek izdemolēts. Tāpēc piekritusi pārņemt īpašumu. Iedzīvotāju skaits pagastā krītas, visām apkaimes skolām ir grūti savilkt kopā galus, jo nauda seko skolēnam. Vienīgi Sveķu speciālā internātpamatskola nesūdzas. Slimu bērnu netrūkst, un to Neatkarīgajai teica arī Alsviķos. Iespējams, sociāli nelabvēlīgo apstākļu dēļ bērnu invalīdu proporcija aug visā Latvijā.

Optimisms nevietā

Salīdzinoši vieglāk likvidāciju vajadzētu pārciest Rīgas Pārdaugavas arodskolai. Tomēr valdības lēmuma anotācijā minētās prognozes šķiet pārspīlēti optimistiskas:

«Tā kā likvidējamā vidusskola atrodas Rīgā un, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šobrīd (09.04.2015.) Rīgas pilsētā ir izsludināti 1115 darba piedāvājumu, tad atlaistajiem darbiniekiem būs iespēja sameklēt sev darbu. Tādējādi negatīva sociālā ietekme netiek prognozēta.»

Drīz pēc valdības sēdes Izglītības un zinātnes ministrija izplatīja preses paziņojumu ar tikpat pacilājošu nosaukumu: Paplašinās iespējas iegūt profesionālo izglītību spēcīgos kompetences centros. Tomēr pa starpu sabiedrisko attiecību viltībām ministrija arī pateikusi arodskolu likvidācijas iemeslu: «Šajās izglītības iestādēs pēdējos gados ir turpinājis sarukt audzēkņu skaits, līdz ar to samazinājies arī skolām pieejamais valsts budžeta finansējuma apmērs (..) Demogrāfiskās prognozes liecina, ka audzēkņu skaits šajās profesionālās izglītības iestādēs arī turpmākajos gados varētu samazināties.».