Maksāsim visi un maksāsim daudz

Laimdotas Straujumas valdība jaunu nodokļu izdomāšanā pārspējusi trīs Valda Dombrovska valdības, kas izmantoja iespēju glābt valsts budžetu ne tik daudz ar ieņēmumiem, cik ar aizņēmumiem.

L. Straujumu un viņas ministru komandu nevar vainot par to, ka viņi neseko savu priekšgājēju piemēram. Tieši otrādi, viņiem ir jāsāk apmaksāt savu priekšgājēju atstātie parādi, kas lielā mērā izskaidro, kāpēc ar valdības apstiprināto valsts 2016. gada budžeta projektu nav apmierināts neviens.

Ne pēc teorijas, ne iepriekšējo gadu pieredzes nevarēja gaidīt tādu vienprātību starp valdības partneru godā ieceltajiem uzņēmēju un darbinieku pārstāvjiem, kādu nodemonstrēja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Valdības un šo partneru trīspusējā apspriede aizvakardienas rītā beidzās ar LDDK un LBAS kopīgu paziņojumu: «Nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas» utt. pa lejupejošas ekonomikas spirāli. Tūlīt pēc tam ar praktiski analoģisku paziņojumu klajā nāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Budžeta projekta tālāko gaitu nekādi protesti neapturēja. Valdība saņēma koalīcijas partiju vadītāju apliecinājumu par Saeimas vairākuma atbalstu budžeta projektam un aizvakar vēlu vakarā nodeva atklātībai sarakstu ar pasākumiem, kā nākamgad no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju tikšot papildus izspiesti 232,8 miljoni eiro. 232,8/1,99 = 217 eiro uz cilvēku, ieskaitot visus zīdaiņus, pensionārus, slimniekus, cietumniekus un gan jau vēl citas grupas, kas Valsts kases piepildīšanā nepiedalās. Strādājošie cilvēki varētu rēķināties, ka par tiesībām strādāt Latvijā būs Latvijas valstij jāpiemaksā, sākot no piecsimt eiro. Par tiesībām strādāt konkrētā teritorijā būs jāpiemaksā katrai pašvaldībai atsevišķi, par valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pakalpojumiem – atsevišķi.

Naudas ziņā lielākais pienesums Valsts kasei 60,6 miljonu eiro vērtībā plānots no plašākai publikai grūti uztveramās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes saglabāšanas (jā, nepalielināšanas!) 23% līmenī, ko bija solīts samazināt. Šīs izmaiņas saredz un novērtē nevis paši algu saņēmēji, bet grāmatveži, uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Vienīgais iespējamais rezultāts valdības rīcībai ir tāds, kā norādīja LDDK un LBAS, ka «samazināsies investīcijas».

Otrā pozīcija naudas ziņā ir patiess jaunievedums Latvijā – nodokļu brīvdienu atcelšana tiem, kuri pelna virs 4000 eiro mēnesī un bija atbrīvoti no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām virs šīs summas, lai vēlāk viņi nevarētu prasīt milzīgus pabalstus un pensijas. Turpmāk neesošās nodevas vietā būs nodoklis, par kura maksāšanu labumu tikai tik, cik visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visticamāk, ka LDDK un LTRK būtu pret valdību daudz saudzīgākas, ja tāda jaunieveduma nebūtu, taču valdība nevar bez tā iztikt.

Trešajā pozīcijā 33,6 miljonu eiro vērtībā valdības atsaukums solījumam ņemt transporta līdzekļa ekspluatācijas nodevu daudzmaz atbilstoši konkrētā transporta līdzekļa lietošanas ilgumam. Tomēr arī turpmāk būs tā, kā ir, ka stundu ilgai legālai braukāšanai pa Latvijas ceļiem jāmaksā par gadu.

Vēlreiz 33 miljoni būs jāpiemaksā, visticamāk, par elektrību. Šī maksājumu pozīcija atklāta vadības plānā palielināt ieņēmumus no valsts uzņēmumu peļņas no 27 miljoniem eiro nākamgad līdz 60 miljoniem aiznākamgad. Bet – uzmanību: lai uzņēmumi varētu maksāt valstij dividendes aiznākamgad, tiem jāpalielina savi ienākumi nākamgad. Var jau būt, ka cenas biļetēm nākamgad cels arī Nacionālais teātris un tāpat rīkosies visas citas valsts kapitālsabiedrības, bet nav šaubu par Latvenergo iespējām savākt lielāko naudas summu valsts budžeta glābšanai.

Piektajā pozīcijā ar 25 miljoniem eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide par apgādājamiem, neskaitot bērnus un «sociāli jūtīgām grupām» piederīgos. Nu jau pāris nedēļu laikā ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija nav varējušas Neatkarīgajai atbildēt, kuri Latvijas iedzīvotāji turpmāk skaitīsies «jūtīgi», bet kuri – «nejūtīgi». Tomēr valsts izdevumu ietaupījums ir noteikts, Valsts ieņēmumu dienestam tas būs jāievēro.

Ārpus valsts ieņēmumu palielinājumu saraksta palikusi ar nodokli neapliekamā minimuma diferenciācija. Finanšu ministrija par šo valdībā apstiprināto pasākumu stāsta tik neskaidri, ka rezervē valstij tiesības kopš nākamā gada 1. janvāra iekasēt visu neapliekamā minimuma atlaižu naudu, par to dodot solījumu iekasēto naudu atdot aiznākamgad dažādiem nodokļa maksātājiem dažādā apmērā, tajā skaitā daudziem nulles apjomā, atkarībā no tā, cik lielus 2016. gada ienākumus viņi deklarēs. Varbūt tik ļauni nākamgad nenotiks, bet to vairāk nekā Latvijas valdība noteiks Latvijas kreditori ar saviem ģeopolitiskajiem aprēķiniem.

***

Valsts 2016. gada ieņēmumu palielināšanas pasākumu saraksts

dilstošā papildieņēmumu secībā (miljonos eiro)

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes saglabāšana 60,6

Solidaritātes nodokļa uzlikšana bagātajiem 40,9

Transporta līdzekļu reģistrācijas kārtības nemainīšana 33,6

Valsts uzņēmumu dividenžu ieņēmumu palielināšanai 2017. gadā nepieciešamo uzņēmumu ienākumu palielināšana 2016. gadā 33

Neapliekamā minimuma atcelšana par daļu no apgādājamiem 25

Kases aparātu datu sagrozīšanas apkarošana 18,4

Akcīzes nodokļa celšanas degvielai 12,5

PVN uzlikšana par dzīvojamo telpu pārvaldīšanu 9,3

Akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam 3,6

Precīzāka nodokļu aprēķināšana, pieprasot vairāk informācijas no bankām 3,3

PVN uzlikšana kultūras pasākumu rīkošanai 3,1

Lielāka nodeva komercbankām 3,0

Augstākas likmes par vieglo transportlīdzekļu reģistrēšanu 1,0

Akcīzes nodokļa celšana elektronisko cigarešu šķidrumiem 0,3

Akcīzes nodokļa celšana tabakas lapām 0,1

Ar nodokli neapliekamā minimuma celšana no 75 līdz 85 eiro –17

Kopā: 232,8*