Vadošo pasaules telekomunikāciju spēlētāju vēlme panākt nozares konsolidāciju jūtama arī Latvijā – jau vairākus gadus tiek spriests par Lattelecom un Latvijas mobilā telefona (LMT) iespējamo saplūdināšanu, kas neizslēdz šā apvienotā uzņēmuma kontrolpaketes vēlāku nonākšanu Skandināvijas telekomunikācijas milža TeliaSonera īpašumā. Nule kā izskanējušas arī baumas par Bites Latvija pārdošanu.
Konkurence telekomunikāciju sektorā Latvijā ir ļoti sīva. Tik sīva, ka Latvijā, pēc Konkurences padomes (KP) vērtējuma, vairs neienāks neviens jauns mobilo sakaru uzņēmums, ja nu vienīgi kāds nopirks esošo operatoru. Arī mobilo sakaru uzņēmuma Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks ir līdzīgās domās. Viņaprāt, Eiropas Savienības iniciētais vienotais digitālais tirgus nākotnē atstās tikai lielos operatorus. Pēc viņa teiktā aģentūrai LETA, nākotnē nebūs nekādas Bites, LMT, Tele2.
Bite gatavojas aizlidošanai
Šīs prognozes netieši apstiprina baumas par Bites iespējamo pārdošanu. Lietuvas portāla eversus.lt rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka investīciju fonds Mid Europa Partners drīzumā varētu pabeigt Latvijā un Lietuvā strādājošā telekomunikāciju operatora Bite Finance International pārdošanu. Savukārt F. Renčaks aģentūrai BNS noliedza izskanējušo informāciju, uzverot, ka Bite pašlaik nav iesaistīta pārrunās par tās biznesa pārdošanu Baltijas valstīs. Tāpat Bite nemeklējot iespējas iegādāties uzņēmumus Baltijas valstīs.
Apvienošanās intereses
Uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte telekomunikāciju nozarē Eiropas valstīs ir jūtami palielinājusies. Īpaši aktīvi apvienošanās rosinātāji ir fiksēto telekomunikāciju operatori. Lursoft to skaidro gan ar ieņēmumu samazināšanos fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā, gan ar pieņēmumu, ka nākotnē aizvien vairāk klientu vēlēsies visus telekomunikāciju pakalpojumus (fiksētie balss sakari, mobilie sakari, internets u. tml.) saņemt no viena piegādātāja.
Lattelecom jau 2013. gadā iesniedza valdībai izvērtēšanai savu priekšlikumu par LMT akciju izpirkšanu un uzņēmumu apvienošanu. Lai gan šis priekšlikums toreiz neguva atbalstu, uzņēmums joprojām aktīvi uztur savu pozīciju. Arī TeliaSonera nekad nav slēpusi, ka ir ieinteresēta Lattelecom un LMT uzņēmumu konsolidācijā un iespējā iegūt apvienotā uzņēmuma kontrolpaketi. Šobrīd valdība gaida piedāvājumu no TeliaSonera.
LMT konkurenti – Bite un Tele2 – bažījas par telekomunikāciju milža izveidošanos, kuram būtu ievērojamas priekšrocības konkurences cīņā. Savukārt patērētāji ir noraizējušies, ka dominējoša uzņēmuma izveidošanās sekmētu pakalpojumu cenu kāpumu. Saskaņā ar KP aprēķiniem Latvijas mobilo sakaru operatori gūst zemākos ieņēmumus Eiropā, rēķinot uz vienu lietotāju. Jāšaubās, vai globālie spēlētāji, pārņemot Latvijas telekomunikāciju tirgu, apmierināsies ar tik zemiem ieņēmumiem.
Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova atzina, ka pašlaik telekomukāciju tirgū rezultāts ir viens pret vienu – iegūst gan patērētājs, gan bizness. Taču tagad rodoties bažas, ka rezultāts varētu mainīties nevēlamā virzienā – patērētājam paliks nulle ieguvumu, bet apvienošanās rezultātā radīsies telekomsmilzis.
Arī Bites Latvija jurists Andis Anspoks uzskata, ka īpašnieku mērķis nav peļņas samazināšana, tādējādi apvienošanās atstās iespaidu gan uz konkurenci, gan uz cenām patērētājiem: «Esmu gandrīz pārliecināts, ka labums patērētājiem būtu tuvu nullei.»
Pretējās domās ir Lattelecom juridiskās daļas direktors Toms Meisītis. Viņaprāt, telekomunikāciju pakalpojumu cenas nākotnē nepalielināsies: «Balss zvani jau tagad faktiski ir par brīvu, bet galvenais pakalpojums nozarē praktiski ir un būs internets. Toties tālākā nākotnē par svarīgāko kļūs saturs.»
Latvija apkalpo sešas valstis
Taču globalizācijai ir arī pozitīva ietekme. Kopš 2001. gada Rīgā darbojas Tīkla vadības centrs, monitorējot Tele2 mobilo sakaru tīklus visās Baltijas valstīs visu diennakti septiņas dienas nedēļā. Tele2 Shared Service Center pārraudzībā Tīkla vadības centrs ir kopš 2014. gada. Tele2 AB grupa augsti vērtēja Tīkla vadības centra darbību, tāpēc pirms gada Tele2 AB izvēlējās tieši Rīgu, kurā izveidot grupas centrālo Tīkla vadības centru, kas šobrīd jau apkalpo Tele2 Igaunijas, Horvātijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Zviedrijas mobilos tīklus.
***
viedoklis
Valdis VANCOVIČS, Tele2 valdes priekšsēdētājs:
– Jautājums: kam būs labāk? Noteikti ārvalstu akcionāram TeliaSonera. Bet vai būs labāk iedzīvotājiem un tirgum? Patiesībā apvienošanās būtiski samazinās konkurenci. Latvijā, tēlaini sakot, veidosies supermonopols, jo nav sperti līdzīgi soļi kā citās ES valstīs, kur fiksētajam operatoram ir nodalīta infrastruktūra, kuru var lietot citi operatori. Konkurences uzraugiem jābūt īpaši modriem, lai pie mums saglabātu veselīgu telekomunikāciju tirgu arī turpmāk! Līdz šim, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijai ir izdevies noturēt veselīgu tirgus struktūru un konkurenci, nepakļaujoties starptautiskajam globalizācijas spiedienam no ārvalstu akcionāru puses.
***
Telekomunikāciju uzņēmumu īpašnieki Latvijā
Latvijas mobilais telefons
23% TeliaSonera AB
23% Sonera Holding B.V.
23% Lattelecom
23% Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
5% Latvijas Republika
***
Lattelecom
51% Latvijas Republika
49% Tilts Comunications
(TeliaSonera, Sonera Corporation, Sonera Holding B.V.)
***
Tele2
100% SIA Tele2 Holdings
(Tele2 Sverige Aktiebolag)
***
Bite Latvija
100% Bite Lietuva UAB
(Mid Europa Partners)
***
Mobilo sakaru operatoru ieņēmumi uz vienu lietotāju, eiro, 2012. gadā
Latvija 42,39
Rumānija 53,19
Lietuva 55,04
Bulgārija 63,62
Polija 95,22
Igaunija 99,43
Ungārija 128,22
Horvātija 127,40
Portugāle 133,45
Itālija 152,81
Čehija 163,31
Somija 163,42
Slovākija 164,40
Grieķija 168,12
Malta 171,43
Austrija 178,01
Vācija 190,00
Spānija 214,00
Slovēnija 216,00
Zviedrija 227,29
Beļģija 235,78
Nīderlande 237,12
Apvienotā Karaliste 240,71
Kipra 242,17
Dānija 247,61
Francija 259,75
Īrija 270,65
Luksemburga 279,67
Vidēji Eiropas Savienībā 186,83
*
Avots: KP