Valsts šantažē mediķus

Vispirms tev nosaka pazemojošu darba algu un tad dod iespēju strādāt vairāk – līdz spēku izsīkumam. «Es to uzskatu par šantāžu no valsts puses pret visiem medicīnas darbiniekiem,» Neatkarīgajai saka P. Stradiņa slimnīcas ārste anestezioloģe – reanimatoloģe Anete Eklona, pēc kuras vēstules tiesībsargs uzsāka pārbaudi un nupat sniedzis atzinumu par ārstniecības personu diskrimināciju.

A. Eklona ir gados jauna ārste, kā sertificēta anestezioloģe strādā piecus gadus, pirms tam vienpadsmit gadu studēja. «Kā jaunam ārstam tev ir svarīgi sevi pierādīt, un daudzi, arī es, strādāju jaunības entuziasmā,» sarunā ar Neatkarīgo stāsta A. Eklona. Ārste sarēķinājusi, ka mēnesī strādā vairāk par 200 stundām – katru dienu astoņas stundas plānveida ķirurģijā un 24 stundu dežūras akūtajā ķirurģijā, kad katru brīdi jābūt gatavam nodrošināt palīdzību akūtās situācijās – dzemdībās, steidzamās operācijās, traumu gadījumā. «Dežūras ir ļoti intensīvas, slodze liela,» darbu slimnīcā raksturo ārste. Kādā brīdī viņa sākusi domāt, ja valstī ir noteikta normāla darba nedēļa, kāpēc par stundām, kas ir virs šā darba laika, ārstiem un māsām neviens nemaksā?

Vispirms A. Eklona zvanījusi Valsts darba inspekcijai, kur par viņas zvanu ļoti nopriecājās – problēmu medicīnā daudz, bet mediķi nezvana. Tomēr inspekcijā paskaidroja: «Jā, mēs zinām šo situāciju, bet jums ir Ārstniecības likuma 53. pants, kas nosaka pagarināto normālo darba laiku, virsstundas var neapmaksāt, jo mediķiem tas ir normālais darba laiks.» Saskaņā ar Darba likumu normētā darba slodze ir 40 stundu nedēļā, 160 stundu mēnesī, savukārt ārstniecības personālam – līdz 240 stundu mēnesī. «Mediķi strādā papildus vienu vai divas nedēļas – reāli kā virsstundas, bet par to maksā kā par parastu darba dienu,» saka A. Eklona. Viņa bijusi pārsteigta, uzzinot šo faktu un to, ka šādas izmaiņas likumā pieņemtas 2009. gadā kā viens no risinājumiem krīzes laikā. «Pārdomājot dzirdēto, es nolēmu rīkoties un uzrakstīju vēstules – veselības ministram, tiesībsargam un mediķu arodbiedrībai ar jautājumu – vai Ārstniecības likums atbilst Satversmei?» stāsta A. Eklona.

Ārste uzsver, ka īpaši viņu «sajūsminājusi» Veselības ministrijas atbilde. Tajā var lasīt «pērles», piemēram, par tādu mediķe uzskata argumentu, kāpēc savulaik veiktas izmaiņas Ārstniecības likumā. Pagarinātais normālais darba laiks noteikts «ar mērķi uzlabot ārstniecības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem [..] un tas saskan ar cilvēkresursu attīstības veselības nozares politisko mērķi – nodrošināt cilvēkresursus veselības nozarē ilgtermiņā». «Tātad ministrija uzskata, ka pagarinātais darba laiks, par kuru mediķiem atbilstoši nesamaksā, ir ilgtermiņa risinājums cilvēkresursu attīstībai?» no sākuma pat negribējies ticēt vēstulē rakstītajam, atzīst A. Eklona. Veselības ministrija arī neuzskata, ka mediķus var salīdzināt ar kādu citu profesiju, piemēram, robežsargiem, glābējiem, kuriem nav pagarinātā normālā darba laika un kuriem par virsstundām maksā. «Protams, nevienu ar varu nespiež strādāt, bet es to uzskatu par šantāžu no valsts puses – tev nosaka pazemojošu darba algu, īpaši tas attiecas uz māsām, un tad tev tiek dota iespēja – strādāt vairāk!» uzsver ārste.

Savukārt tiesībsargs atzinis, ka Ārstniecības likums Satversmei neatbilst – vispirms tas paredz atšķirīgu attieksmi pret mediķiem, kā arī nerisina resursu trūkumu medicīnā. Gluži otrādi, vairāk nekā puse mediķu nodarbināti pagarināta darba laika apstākļos un strādā nesamērīgi ilgstošu darba laiku.

«Kāds tad valstij ir risinājums? Ļaut mediķiem strādāt vēl ilgāk, līdz viņi sāks dzīvot slimnīcā?» jautā A. Eklona. Viņa arī saprot kolēģus – jāstrādā, cik vien var, lai uzturētu ģimenes, bet tomēr – vai gaidīt, līdz vadzis lūzīs pavisam? Ko var pārmest medicīnas māsai, jo ar algas likmi, kas ir māsām, visas ņems pagarināto darba laiku. «Veselības ministrija izliekas neredzam galveno problēmu veselības nodrošināšanai Latvijā – var uzbūvēt jaunus blokus, jaunas nodaļas, sapirkt tehniku, bet kur ir kvalificētie speciālisti, kas strādās? Krīze medicīnā pašlaik ir sasniegusi kulmināciju, katrā dežūrā to izjūt. Arvien samazinās kvalificētu medicīnas māsu skaits, daudzas ir aizbraukušas. Var pienākt mirklis, kad pacienta aprūpe ir uz riska robežas,» uzskata A. Eklona. Viņa kā risinājumu redz izmaiņas likumā, lai visiem mediķiem par virsstundu darbu tiktu samaksāts.

***

Atbild Veselības ministrija

Normas atcelšana vistiešākajā veidā saistīta ar veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, norma tika ieviesta krīzes apstākļos, ņemot vērā finansējuma samazinājumu. Veselības ministrija uz nākamā gada budžetu sniegs pieprasījumu arī šī jautājuma risināšanai.

***

Pēc likuma ārstniecības personām ļauts strādāt ilgāku darba laiku,tādējādi legāli nemaksājot par virsstundām

Tiesībsargs atzinis, ka Ārstniecības likums, kas mediķiem nosaka pagarinātu normālo darba laiku, neatbilst Satversmei