Grieķija sāk migrantu nometnes nojaukšanu

Vakarrīt Grieķijas varasiestādes uzsākušas nelegālo migrantu evakuāciju no Idomeni nometnes, kas šī gada sākumā stihiski tika ierīkota valsts ziemeļos – pie robežas ar Maķedoniju. Grieķijas amatpersonas, kas vēlas migrantus no telšu pilsētiņas pārvietot uz labāk iekārtotiem patvēruma meklētāju uzņemšanas centriem, cer, ka tām nenāksies lietot spēku, tomēr liela daļa nometnes iedzīvotāju negrib palikt Grieķijā un joprojām alkst nokļūt turīgākās Eiropas Savienības valstīs.

Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka nelegālo migrantu pārvešanu uz oficiālajiem patvēruma meklētāju centriem uzrauga aptuveni 400 policistu, kuri specializējušies nemieru novēršanā. Vakarrīt ieeja nometnē tikusi slēgta visiem žurnālistiem, izņemot Grieķijas valsts televīzijas filmēšanas grupu, tāpat nometni rekomendēts atstāt vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo Grieķijas amatpersonu rīcībā nonākušas ziņas, ka viņi kūdot migrantus uz nepakļaušanos un aicinot viņus mēģināt šķērsot Maķedonijas robežu. Grieķijas avīze Kathimerini, atsaucoties uz valdības pārstāvi Georgiju Kirici (viņš atbild par migrācijas krīzes risināšanu), uzsver, ka līdz pēcpusdienai nekādi incidenti nav notikuši un vairāk nekā 800 cilvēku (lielākoties tās bijušas ģimenes ar bērniem) īpaši norīkotos autobusos jau atstājuši Idomeni, lai dotos uz patvēruma meklētāju centriem, kas ierīkoti netālu no Salonikiem.

Tiek lēsts, ka Idomeni nometnē šīs nedēļas sākumā uzturējās aptuveni 8400 cilvēku, – lielākoties tie ir Sīrijas, Afganistānas un Irākas pilsoņi. G. Kiricis izteicies, ka konkrēts termiņš, līdz kuram būtu jāpārvieto migranti, nav noteikts, taču būtu labi ar šo uzdevumu tikt galā līdz nedēļas beigām vai sliktākajā gadījumā desmit dienu laikā. Vācu žurnāla Der Spiegel grieķu korespondents Georgijs Hristidess sarunā ar BBC norādījis, ka, spriežot pēc visa, evakuācija norit pārdomāti, – nometne ir sadalīta atsevišķos sektoros, un cilvēki tiek izvesti pakāpeniski, atbrīvojot sektorus citu pēc cita. Grieķijas amatpersonu interesēs ir pēc iespējas ātrāk likvidēt to nometnes daļu, kas ierīkota ap sliežu ceļiem, jo nelegālo migrantu dēļ jau kopš marta vidus nācies apturēt satiksmi nozīmīgajā dzelzceļa līnijā, kas Grieķiju savieno ar Balkānu valstīm.

AFP atgādina, ka nometne tika stihiski ierīkota pēc tam, kad šī gada sākumā Maķedonija, sekojot Austrijas piemēram, slēdza savu robežu nelegālajiem migrantiem. Vienubrīd Idomeni dzīvoja pat vairāk nekā 14 000 cilvēku, – daļa no viņiem uzklausījuši varasiestāžu mudinājumus pārcelties uz oficiālajiem centriem, savukārt citiem, izmantojot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus, tomēr izdevies šķērsot robežu un nokļūt Rietumeiropā. Par to joprojām sapņo liela daļa nometnē dzīvojošo, turklāt cilvēki nereti uzsver, ka viņu radiniekiem jau izdevies sasniegt Austriju, Vāciju vai Skandināviju un būtu tikai loģiski, ja arī viņiem ļautu šķērsot robežu. «Mans nodoms nav doties uz patvēruma meklētāju centru, bet gan nokļūt Vācijā,» sarunā ar AP sacījis 22 gadus vecais sīrietis Abdo Radžabs, kurš Idomeni pavadījis trīs mēnešus. Uzzinot, ka nometni grasās likvidēt, viņš sācis intensīvi meklēt kontaktus ar cilvēku kontrabandistiem. Neapmierināts ir arī viņa tautietis Hinds el Mkavi, kurš norādījis – lai gan starptautiskās organizācijas ceļ trauksmi par antisanitārajiem un cilvēku dzīvei nepiemērotajiem apstākļiem telšu pilsētiņā, kas ierīkota faktiski lauka vidū, Idomeni vienalga ir labāk nekā oficiālajos patvēruma centros. To viņam teikuši tie, kuriem nācies tajos pabūt. «Mēs šeit esam nodzīvojuši jau trīs mēnešus, un nāksies vēl sešus pavadīt oficiālajā nometnē, pirms mūs kaut kur pārvietos. Tas ir ilgs laiks. Mums nav ne naudas, ne darba – kā lai izdzīvojam?» viņš retoriski vaicājis. Savukārt cits sīrietis, Rezans, šķiet, jau samierinājies ar likteni. «Es savas mantas jau esmu sasaiņojis. Ja viņi nelietos spēku, tad kādu laiku vēl šeit palikšu, bet, ja lietos, došos prom. Es negrasos cīnīties, arī Sīriju es pametu tāpēc, ka negribu ne ar vienu karot,» viņš teicis intervijā BBC.

Pārvietošana uz oficiālajām patvēruma meklētāju nometnēm nozīmē, ka ieceļotājiem nāksies reģistrēties un lūgt patvērumu tieši Grieķijā, kur kopš šā gada sākuma jau iestrēguši aptuveni 54 000 nelegālo imigrantu. Parādu jūgā nokļuvusī valsts, kur labklājības līmenis nepārtraukti samazinās (pagājušās nedēļas nogalē Grieķijas parlaments pieņēma kārtējos likumus, kas vērsti uz jostu savilkšanu), bet bezdarbs sasniedzis 24% atzīmi, migrantiem nešķiet pievilcīga, taču brīdi, kad Eiropas Savienības turīgākās valstis bija plaši atvērušas savas durvis (pagājušajā vasarā), šie cilvēki ir nokavējuši. Zīmīgi, ka

pat Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Šinass norādījis – Brisele atbalsta Grieķijas rīcību, jo uzskata, ka cilvēkus no primitīvās nometnes jāpārvieto uz vietu, kur ir humānāki apstākļi. Taču vienlaikus tas nozīmē arī vēl vienu signālu – nelegālajiem migrantiem jāsaprot, ka Balkānu maršruts nu ir slēgts, un jācer vien uz to, ka kādu kvotu (obligātu vai brīvprātīgu) dēļ viņus būs spiesta uzņemt nevis kāda ES valsts, kuras labklājības līmenis ir vēl zemāks nekā Grieķijā, bet viena no turīgākajām un pabalstu ziņā dāsnākajām dalībvalstīm.