Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 06:15
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Vakar Latvijas Olimpiskā komiteja oficiāli apstiprināja Latvijas sportistu sastāvu dalībai 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Uz Rio brauks 30 sportistu, un šī būs mazākā komanda vasaras olimpiādē kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Tiesa, pastāv teorētiska iespēja, ka sportistu komanda būs par vienu lielāka, taču tad ir jāsakrīt vairākiem blakus apstākļiem.
Ar vienu rezervistu
Kā ierasts, lielāko daļu sportistu delegācijas veidos vieglatlēti. Pat neraugoties uz to, ka, lai kvalificētos Rio, izpildīt normatīvus bija krietni grūtāk nekā iepriekš. Agrāk uz spēlēm varēja tikt ar B normatīvu, taču šogad sevi par olimpiešiem var saukt atlēti tikai ar A normatīvu. Tas gan nenozīmē, ka A normatīvi kļuvuši par nepārvaramu šķērsli. Raug, tā vien šķiet, ka Latvija ir kļuvusi par maratona lielvalsti, jo pie Rio normatīva ir tikuši pat pieci skrējēji. Vismazāk kreņķu par vietu sastāvā ir Žolnerovičam, jo starp vīriešiem viņš ir vienīgais ar A normatīvu, taču starp sievietēm ir uzradusies konkurence. Uzreiz četras skrējušas A normatīva robežās, bet vienu valsti vienā disciplīnā drīkst pārstāvēt tikai trīs. Vienas liekās meklēšana atkristu, ja vien neuzrastos Amerikā dzimusī 35 gadus vecā latviete Ariana Hilborna, kura šā gada maijā Otavas maratonā izpildīja A normatīvu... Līdz pat pēdējam brīdim Latvijas Vieglatlētikas savienība mērīja, skaitīja, vēlreiz mērija, lai atsijātu vienu lieko, un lēmums, šķiet, bija loģisks. Mājās jāpaliek Kažemākai, kura A normatīvu izpildīja ar vājāko rezultātu. Tiesa, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, Kažemāka ir nolikta uz rezerves sliedēm un viņai būs tieši tāds pats statuss kā Nakoņečnijam – rezerviste.
Vieglatlētu komanda īsāka kļuva pēc nesenā Eiropas čempionāta, kad, izpildot pirmo metienu, nopietnu savainojumu guva šķēpa metēja Līna Mūze. Savainojums liedza viņai dalību Rio, taču tas nenozīmē, ka viņas vārds pazudis no komandas saraksta. Aprēķins ir savtīgs un jau pārbaudīts – jo lielāka sportistu komanda, jo lielāka iespēja uz spēlēm aizvest apkalpojošo personālu. Līdzīgi, kā tas bija Pekinā, kad komandas sastāvā bija mātes cerībās esošā Ineta Radēviča. Līdzīgs stiķis tika izspēlēts arī pirms četriem gadiem Londonā. Nebija ne mazāko cerību, ka Londonā startēs sprinteris Ronalds Arājs, taču tas netraucēja viņu iekļaut komandā. Vai tas atbilst olimpiskajiem principiem un godīgās spēles noteikumiem, tas jau ir cits jautājums...
Ja ar Mūzi un Kažemāku viss būtu skaidrāks par skaidru, tad kādu laiciņu aiz starta līnijas būs jāmīņājas pieccīņniekam jaunlatvietim Ruslanam Nakoņečnijam. Viņš olimpisko normatīvu nav izpildījis, taču viņam cerības saglabājas – varbūt kāds no 36 normatīvu izpildījušajiem pēdējā brīdī atteiksies no dalības spēlēs un viņa vietu ieņems rezervistu listē ar pirmo numuru esošais Nakoņečnijs.
Vēl viens nezināmais bija šosejas riteņbraucējiem. Latvijai ir divas vietas Rio, taču kandidātu bija par vienu vairāk. Pirmajam neziņas plīvurs tika noņemts Tomam Skujiņam, kura dalība spēlēs tika apstiprināta pirmdien. Toties Aleksejam Saramotinam un Gatim Smukulim pēdējā vieta bija jāsadala daudzdienu velobraucienā Polijā. Tā kā galīgais sastāvs bija jānoskaidro ceturtdien, abu cīniņā par pēdējo ceļazīmi uz Rio tika ņemti vērā rezultāti pirmajos divos posmos. It kā šī vieta pienāktos Saramotinam, kurš no latviešiem UCI rangā atrodas visaugstāk, taču spēles gaitā ir mainīti noteikumi, kas nav īpaši korekti. Beigu beigās loģika ņēma virsroku, un otrais Rio braucējs būs Saramotins, kurš šogad prestižajā velobraucienā Parīze–Rubē izcīnīja ļoti augsto astoto vietu.
Vēl četri latvieši
Teju katrās spēlēs atrodas pa kādam latvietim, kurš vai kura uz olimpiādi aizbrauc, pārstāvot citu valsti. Okupācijas gados latvieši uz citām valstīm pārcēlās, mūkot no sarkanā režīma, bet šodien iemesli ir pavisam citi. Piemēram, labāki darba apstākļi, vēl labāki treniņu apstākļi, mazāka konkurence, vienkārši pārcelšanās uz dzīvi citā valstī. Šogad Rio citu valstu izlasēs būs vismaz četri mūsējie. Pavisam nesen par Eiropas čempioni smaiļošanā 200 m distancē kļuva latviete ar Turcijas pasi Lāsma Liepa. Eiropas zelts izcīnīts, un viņa automātiski kļuvusi par favorīti Rio. Olimpiskos ūdeņus kulstīs vēl viena latviete, airētāja Sanita Pušpure, kura pie olimpiskās ceļazīmes tika tikai šogad vēlā pavasarī. Viņa Rio pārstāvēs Īriju. Tepat netālajā Norvēģijā par divkārtējo šīs valsts čempioni riteņbraukšanā kļuva Vita Heina. Ar to vajadzētu pietikt, lai latvietei atrastos vieta olimpiskajā sastāvā. Rio būs ne tikai citvalstu latviešu sportisti, bet arī vismaz viens treneris. Proti, nacionālo Austrālijas vīriešu basketbola izlasi kopš 2013. gada vada Andrejs Lēmanis, un viņa vadītā izlase spēlēs arī olimpiādē. Latvietis un Austrālijas vīriešu basketbola izlase nav nekas unikāls. 1956. gadā šīs valsts izlasē spēlēja uzreiz trīs latvieši: Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidenfelds. 1964. gadā atkal neiztikt bez latviešiem – bez Miķeļa Danča un Vernera Lindes. 1976. gadā izlasē bija Andris Blicavs, bet Endrū Vlahovs spēlējis pat trīs olimpiādēs pēc kārtas (no 1988. līdz 1996. gadam).
Čempioni, pieredzējušākie, debitanti
Latvijas komandā būs divi sportisti, kuri jau ir kļuvuši par olimpiskajiem medaļniekiem.
Titulētākais ir Māris Štrombergs, kurš par olimpisko čempionu kļuvis Pekinā un Londonā. Pludmales volejbolists Jānis Šmēdiņš pirms četriem gadiem Londonā kopā ar Mārtiņu Pļaviņu izcīnīja bronzu.
Jeļenai Prokpčukai šīs būs jau ceturtās spēles, bet varēja būt arī piektās. Viņai bija tiesības startēt arī pirms astoņiem gadiem Pekinā, taču pati atteicās no šīs iespējas. Pirmās spēles viņai bija tieši pirms 20 gadiem 1996. gadā Atlantā. Zīmīgi, ka Rio Prokopčukas karjerā būs pirmās spēles, kurās viņa startēs savā kroņa distancē – maratonā. 1996. gadā viņa startēja 5000 m distancē, 2000. gadā Sidnejā 5000 m un 10 000 m, 2004. gadā Atēnās – 10 000 m.
Aleksandram Samoilovam šīs būs jau trešās spēles, un zīmīgi, ka katrās viņš startējis ar dažādiem partneriem. 2008. gadā Pekinā viņš spēlēja kopā ar Mārtiņu Pļaviņu, bet pirms četriem gadiem Londonā ar Ruslanu Sorokinu. Šogad viņš spēlēs pārī ar Jāni Šmēdiņu.
Šķēpa metējam Rolandam Štrobinderam šīs būs pirmās spēles, taču viņa ģimenē – otrās. Rolanda tēvs Mārcis (arī šķēpmetējs) startēja 1992. gada spēlēs Barselonā.
Trešās olimpiskās spēles būs četriem sportistiem: Mārim Štrombergam, Jevgeņijam Borodavko, Sintai Ozoliņai un Valērijam Žolnerovičam.
Vasaras olimpiskajās spēlēs godalgas izcīnījuši deviņu sporta veidu pārstāvji. Visvairāk godalgu ir vieglatlētiem (5). Trīs medaļas ir riteņbraucējiem, pa divām – vingrošanai, kanoe un svarcelšanai.
Peldētājai Aļonai Ribakovai šīs varēja būt jau otrās spēles. Olimpisko normatīvu viņa izpildīja arī pirms četriem gadiem, taču Latvijas Peldēšanas federācija nolēma viņu nesūtīt uz Londonu.
Rebeka Koha būs pirmā sieviete, kura Latviju pārstāvēs olimpiskajās spēlēs.
Pēc 12 gadu pārtraukumu olimpiskajās spēlēs atkal startēs burātāja, un tā būs 17 gadus vecā Ketija Birzule. Pēdējo reizi kāds no burātājiem spēlēs piedalījās 2004. gadā Atēnās (Vita Matīse).
Vēl senāk olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēts sieviešu teniss. Pirmā bija Agnese Blumberga, kura startēja 1992. gadā Barselonā un izstājās otrajā kārtā. Šogad sieviešu vienspēļu turnīrā spēlēs Aļona Ostapenko.
***
Latvija vasaras olimpiskajās spēlēs
1924 Parīze 36 0 0 0 0
1928 Amsterdama 17 0 0 0 0
1932 Losandželosa 4 0 1 0 1
1936 Berlīne 17 0 1 1 2
1992 Barselona 31 0 2 1 3
1996 Atlanta 47 0 1 0 1
2000 Sidneja 45 1 1 1 3
2004 Atēnas 31 0 4 0 4
2008 Pekina 50 1 1 1 3
2012 Londona 46 1 0 1 2
*gads, spēļu norises vieta, dalībnieki, zelts, sudrabs, bronza, medaļas kopā
***
Latvijas sportisti Rio’2016
Gunta LatiševaČudare vieglatlētika (400 m) debitante
Jeļena Prokopčuka vieglatlētika (maratons) 1996, 2000, 2004
Ilona Marhele vieglatlētika (maratons) debitante
Ariana Hilborna vieglatlētika (maratons) debitante
Valērijs Žolnerovičs vieglatlētika (maratons) 2008, 2012
Laura IkaunieceAdmidiņa vieglatlētika (septiņcīņa) 2012
Rolands Štrobinders vieglatlētika (šķēps) debitants
Zigismunds Sirmais vieglatlētika (šķēps) 2012
Madara Palameika vieglatlētika (šķēps) 2012
Sinta Ozoliņa vieglatlētika (šķēps) 2008, 2012
Līna Mūze vieglatlētika (šķēps) 2012
Mareks Ārents vieglatlētika (kārtslēkšana) 2012
Pauls Pujāts vieglatlētika (kārtslēkšana) debitants
Arnis Rumbenieks vieglatlētika (soļošana) 2012
Agnese Pastare vieglatlētika (soļošana) 2012
Aleksandrs Samoilovs pludmales volejbols 2008, 2012
Jānis Šmēdiņš pludmales volejbols 2012
Artūrs Plēsnieks svarcelšana 2012
Rebeka Koha svarcelšana debitante
Māris Štrombergs BMX 2008, 2012
Edžus Treimanis BMX 2012
Anastasija Grigorjeva cīņa 2012
Jevgeņijs Borodavko džudo 2008, 2012
Artūrs Ņikiforenko džudo debitants
Aleksejs Rumjancevs smaiļošana 2012
Aļona Ostapenko teniss debitante
Ketija Birzule burāšana debitante
Uvis Kalniņš peldēšana 2012
Aļona Ribakova peldēšana debitante
Toms Skujiņš riteņbraukšana debitants
Aleksejs Saramotins riteņbraukšana 2012
Ruslans Nakoņečnijs modernā pieccīņa (rezervists) debitants
Anita Kažemāka vieglatlētika (maratons, rezerviste) debitante
*sportists, sporta veids (disciplīna), dalība iepriekšējās spēlēs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997