Pedagogi tikumības likuma cenzūras spīlēs

Pretrunīgi vērtētie Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka tikumības kritēriju ievērošanu mācību procesā, ar valdības akceptu nu ir ieguvuši juridisku spēku. Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka tā nebūs atgriešanās viduslaikos ar cenzūru un striktiem noteikumiem, pedagogi to uztver kā iejaukšanos viņu kompetencē un profesionalitātes apšaubīšanu. Jo kā gan citādi to vērtēt, ja vecākiem tagad būs iespēja iebilst pret jebko, kas viņiem nepatīk mācību procesā.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas. Tie reglamentē ne tikai Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus izglītības iestādē un pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai, bet arī nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un šīs izvērtēšanas kritērijus, skaidro Valsts izglītības satura centrs, kuram bija uzticēts izstrādāt jauno noteikumu vadlīnijas, ieskaitot arī vērtības, kuras būtu jāakcentē jaunajiem Latvijas pilsoņiem. Tās gala redakcijā ir ieguvušās šādu uzskaitījumu: dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Savukārt vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami tādi tikumi kā atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance. Turpmāk skolas direktoram būs ne tikai jārauga šo vērtību un tikumu iedzīvināšana izglītības iestādē, bet arī jāseko, vai tikai mācību materiālos netiek aicināts uz netiklību, cietsirdību, fizisku vai emocionālu vardarbību, cilvēku pazemošanu vai atkarību izraisošu vielu lietošanu. Pedagogi un skolu direktori, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji uz to raugās kritiski. «No vienas puses, ir atbalstāmi, ka izstrādāts dokuments, kas nosaka Izglītības likuma piemērošanu attiecībā uz neskaidro, profesionāļu vidū līdz šim nedefinēto «tikumības» jēdzienu, tomēr paši «tikumības grozījumi» un to formulējums uzskatāms par apšaubāmu, turklāt padara leģitīmu cenzūru,» pauž domubiedru grupa Cenzūrai nē, kurā apvienojušās vairākas pazīstamas sabiedriskās organizācijas (Papardes zieds, Latvijas Vecāku forums, Latvijas Jaunatnes padome un citas). Tā arī norāda, ka «cenzūra skolā var atstāt tālejošas negatīvas sekas uz diskusiju kultūru sabiedrībā; ja cilvēkam skolā tiks iemācīts, ka eksistē «pareizais» un «nepareizais» skatījums uz lietām, pastāv liela iespējamība, ka publiskajā telpā tiks ievērojami ierobežota tādu uzskatu, kas neatbilst ideoloģiskajām vadlīnijām, klātbūtne, un šāda tendence ir uzskatāma par reālu apdraudējumu demokrātijas pastāvēšanai». Diemžēl ne domubiedru grupas pārstāvji, ne Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle, kura bija atnākusi uz valdības sēdi, līdz sava viedokļa izpaušanai netika, jo jautājums tika tik veikli izskatīts, ka viņi pat nepaguva nostāties rindā pie tribīnes.

Ministrs K. Šadurskis pēc valdības sēdes uzteica pieņemtos likuma grozījumus (tie tapuši, uzklausot 23 sabiedriskās organizācijas), gan atzīstot, ka neesot domājis, ka nāksies ar tiem strādāt, jo bijis viens no tiem, kas Saeimā balsojis pret to nepieciešamību un mudinājis neatgriezties viduslaiku «jaukajā gaisotnē». Šobrīd viņš domājot, ka šo noteikumu ietekme būšot pozitīva un tas būs ļoti liels atbalsts skolas pedagogiem un direktoram, kurš ir atbildīgs par visu izglītības procesu iestādē. «Šeit ir daudz skaidrāk nodefinētas atbildības robežas. Tāpat panākts labs regulējums, kādā veidā vecāki – caur skolas padomēm – var iesaistīties izglītības darbā,» teica K. Šadurskis, uzsverot, ka viņš varot pilnībā nomierināt pedagogus: tā neesot cenzūras atgriešanās. Grozījumos esot arī ļoti precīzi noformulēts tas, kas attiecas uz valstisko un patriotisko audzināšanu un «visiem citiem labiem tikumiem». Viņš arī vērsa uzmanību, ka tā ir laba atbilde vienai daļai to deputātu, kas rosinājuši šos grozījumus ar vārdos nenosauktu, Latvijai nedraudzīgu mērķi, proti, ļaut ienākt Kremļa ideoloģijai ar mācību materiāliem. «Šīs durvis mēs esam stingri aizcirtuši,» uzsvēra K. Šadurskis.

***

VIEDOKĻI

Inga VANAGA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja:

– Jau tā uz skolotāju pleciem gulstas liela atbildība, un nu vēl tam nāks klāt nepārtraukta bažīšanās, vai tikai kādam kaut kas nepatiks stundā izmantotajos mācību materiālos. Ko darīt tādā gadījumā, ja skolēns stundā minēs kādu pretrunīgu piemēru vai ko tādu, kas ir pretrunā ar MK noteikumiem, – vai pedagogam izlikties to nedzirdam un aizbildināties ar normatīvajiem aktiem? Man šķiet, ka uz skolotāju pleciem tiek sakrauta pārāk liela atbildība. Kur tad paliek viņu profesionālās tiesības? Kur tajā visā ir vecāku atbildība sava bērna tikumiskajā un patriotiskajā audzināšanā? Ja reiz pieņemam grozījumus, tad varbūt izskatām visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.

Andrejs MŪRNIEKS, Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs:

– Vadlīnijas patiesībā ir tikai ieteikums, nevis kāds standarts. Taču tam noteikti varu piekrist, ka vērtīborientējošajai dimensijai (filozofijai, ētikai) skolā tiek veltīts pārāk maz laika. No šā viedokļa šie noteikumi pārāk maz dod norādes skolotājam. Kaut vai par laulībām – cik šābrīža programmā par to tiek runāts? Ceru, ka izmaiņas izglītības saturā ļaus aizpildīt šo robu dažādos mācību priekšmetos. Tas patiesībā ir mazs ceturtdaļsolītis tajā virzienā, kur vajadzētu iet. Par vecāku tiesībām runājot – kāpēc gan lai liegtu viņiem izteikt savu viedokli? Jau tagad viņi var vērsties vecāku padomē ar jebkuru jautājumu. Jālemj taču skolas direktoram. Labi arī, ka noteikumos iestrādāts punkts, ka pedagogam jāievēro politiskā un reliģiskā neitralitāte, jo tas ir ļoti būtiski, lai skolotājs nekļūtu par kāda politiskā spēka vai konfesijas ruporu.

Aija MELLE, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente:

– Kopumā atbalstot šīs vadlīnijas, nesaprotams paliek viens punkts par to, ka vecāki var rakstīt iesniegumu, iebilstot pret jebko, kas izmantots mācību procesā. Uzskatu, ka skolas padome, kur šie iesniegumi nonāks, nav kompetenta izvērtēt pedagoga darba metodes un mācību materiālus, jo tā ir pedagogu un metodisko komisiju, pedagoģiskās padomes sēdes un administrācijas kompetence. Zinot, cik neviendabīga un polarizēta ir mūsu sabiedrība, šāda vecāku iejaukšanās mācību procesā ir vairāk nekā nevēlama. Tādā gadījumā mēs apšaubām skolotāja profesionalitāti un atbildību. Mācību materiāli tiek saskaņoti jau laikus ministrijā un ir redzami arī skolas mājaslapā. Gribu piebilst, ka mācību materiāli var būt arī jebkura dzīves situācija, ne tikai daiļdarbs vai filma. Vai galu galā nenonāksim pie tā, ka skolotājs baidīsies apspriest un izmantot stundā jebko tādu, kas būs ārpus tikumu rāmjiem? Un vai mēs tādu – stīvu un iebaidītu – skolu vēlēsimies redzēt?