Ar augstu PVN zālēm draud patukšot makus visiem

Zāļu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija 332 miljoni eiro, un tas gadu no gada pieaug, tomēr lauvas tiesu patērēto medikamentu ir tieši recepšu zāles – 81 procents. Ideja par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu bezrecepšu medikamentiem satraukusi iedzīvotājus, īpaši hronisko slimību pacientus, kuriem ikdienā paralēli recepšu zālēm jālieto arī bezrecepšu medikamenti, un likmes pieaugums būtiski sadārdzinās zāles, un tas, savukārt, negatīvi ietekmēs cilvēku veselību.

Tomēr konkretizējoties diskusijai par priekšlikumu palielināt PVN bezrecepšu medikamentiem, atbildīgās iestādes strauji atrunājas un neviens neuzņemas atbildību par šādas idejas virzīšanu apspriešanai, visticamāk, saprotot priekšlikuma nepopularitāti sabiedrībā. Pašlaik gan recepšu, gan bezrecepšu medikamentiem ir samazināta PVN likme, proti, 12 procenti. Priekšlikums, apspriežot nākamā gada budžeta ieņēmumus, ir palielināt šo likmi līdz standarta PVN likmei – 21 procentam tieši bezrecepšu zālēm.

Finanšu ministrijas speciālists Aleksis Jarockis Neatkarīgajai uzsver: tā nav Finanšu ministrijas iecere vai priekšlikums: «Jautājums par PVN standartlikmes piemērošanu bezrecepšu medikamentiem diskutēts Veselības ministrijas konsultatīvajā padomē, un tikai pēc diskusijām ar ministriju un Pasaules Bankas ekspertiem tas indikatīvi tika iekļauts kopējā informatīvajā ziņojumā – projektā par nākamā gada budžeta ieņēmumu sadaļu.» Savukārt Veselības ministrija strikti norobežojas no šāda priekšlikuma un noraida apgalvojumu, ka tieši tā rosinājusi apspriest šādu ideju. Jautājums tiešām izskatīts Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē un Veselības nozares stratēģiskajā padomē, bet pēc Finanšu ministrijas lūguma sniegt viedokli. PVN samazinātās likmes atcelšana nav guvusi nozares atbalstu, taču diskusiju ar Pasaules Banku par šo tēmu nav bijis. «Mēs neatbalstām PVN pazeminātās likmes atcelšanu bezrecepšu medikamentiem, jo palielināsies zāļu cenas. Personām ar zemiem ienākumiem tas būtu papildu finansiālais slogs un ilgtermiņā varētu pasliktināties viņu veselības stāvoklis,» saka Oskars Šneiders no Veselības ministrijas. «Finanšu ministrija ir veikusi tikai teorētisku matemātisku aprēķinu par iespējamajiem ieguvumiem budžetā, neņemot vērā izmaiņu ietekmi uz slimnīcu un sociālās aprūpes iestāžu budžetiem, kā arī iespējamo bezrecepšu medikamentu apgrozījuma kritumu.»

Taču Finanšu ministrijai ir indikatīvi aprēķini – fiskālā priekšlikuma ietekme ir ap sešiem miljoniem eiro gadā – šādu summu budžets papildus iegūtu, palielinot nodokli, un to varētu novirzīt veselības nozarei. A. Jarockis uzsver, ka jautājums tiks skatīts valdības sēdē un tas noteikti netikšot apstiprināts, ja tam nebūs Veselības ministrijas piekrišanas.

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka bezrecepšu zāļu apgrozījums pērn bija 63 miljoni eiro, taču tā ir tikai piektā daļa no medikamentu tirgus. Pārējo veido recepšu medikamenti. Likumsakarīgi, ka pieprasītāko un pārdotāko bezrecepšu zāļu topā ir tie medikamenti, kurus intensīvi reklamē, – pretsāpju zāles, kuņģa darbību uzlabojošie medikamenti, deguna pilieni, aspirīns, magnija preparāti.

***

Uzziņai

Zāļu kopīgais apgrozījums 2015. gadā bija 332 miljoni eiro ar PVN

19% no kopējā apgrozījuma ir bezrecepšu zāles jeb 63 miljoni eiro

Vispieprasītākās bezrecepšu zāles 2015. gadā pēc starptautiskā nosaukuma

Acetilsalicilskābe (aspirīns)

Ibuprofēns (pretsāpju medikaments)

Ksilometazolīns (deguna pilieni)

Avots: Zāļu valsts aģentūra