Merkeles partijai jāmaksā par migrācijas politiku

Tikai 19% vēlētāju MēklenburgasPriekšpomerānijas federālajā zemē notikušajās vēlēšanās nobalsojuši par Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu partiju (CDU).

Vēl sāpīgāks šis zaudējums ir tādēļ, ka lielāku atbalstu saņēmuši ne tikai sociāldemokrāti (30,6%), bet arī labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD – gandrīz 21%). Turklāt gan politiķi, gan politologi vienbalsīgi norādījuši, ka šajā balsojumā galvenokārt pausta attieksme pret A. Merkeles loloto migrācijas politiku, kas ne tuvu nav izrādījusies tik veiksmīga, kā deklarēts, un kuras dēļ radušās acīm redzamas plaisas viņas pašas konservatīvo nometnē.

Pagājušonedēļ apritēja gads kopš A. Merkeles bēdīgi slavenās runas, kas lielā mērā sekmēja migrācijas slūžu pavēršanu, – kanclere apgalvoja, ka Vācija ir gatava sniegt patvērumu ikvienam, kam tas nepieciešams, pasludināja atvērto durvju (willkommen) politiku attiecībā uz migrantiem un izvirzīja savu slaveno lozungu Mēs to varam! (Wir schaffen das!). Šajā laikā Vācijā ir ieradušies aptuveni 1,1 miljons iebraucēju, lielākoties musulmaņu, un valstī pieaugošā spriedze liecina, ka īsti labi tikt galā ar šādu iebraucēju pieplūdumu nav izdevies. A. Merkele gan joprojām ir svēti pārliecināta, ka rīkojusies pareizi, sūdzoties par to, ka nez kādēļ pietiekamu solidaritāti nav izrādījušas citas ES valstis, kas nevēlas uzņemt viņas saaicinātos viesus un rūpēties par tiem. «Šie lēmumi ir noveduši pie Merkeles nonākšanas diezgan lielā izolācijā Eiropā un izraisījuši pret viņu vērstu spēcīgu kritiku dzimtenē – arī no konservatīvo sabiedroto puses,» raksta Reuters.

Pēc MēklenburgasPriekšpomerānijas federālās zemes vēlēšanām šī kritika ir tikai pastiprinājusies. CDU māsas partijas jeb Bavārijas Kristīgo sociālistu partijas (CSU) pārstāvis, Bavārijas finanšu ministrs Markuss Zēders vakar Nürnberger Nachrichten uzsvēris, ka «tautas viedokli šajā [migrācijas] jautājumā vairs nav iespējams ignorēt un valdībai Berlīnē ir jāmaina kurss». Ņemot vērā Bavārijas ģeogrāfisko novietojumu, tieši šī federālā zeme piedzīvojusi vislielāko nelegālo migrantu pieplūdumu, turklāt federālā valdība nav steigusies ar finansiālā atbalsta sniegšanu problēmas risināšanai, acīmredzot uzskatot, ka turīgie bavārieši paši ar visu tiks galā. Domstarpības starp CSU un A. Merkeli ilgst jau mēnešiem, jo Bavārijas konservatīvie uzstāj, ka problēmu nepieciešams risināt ne tik humāni, kā to vēlas kanclere, – tiem migrantiem, kuri patiešām bēg no karadarbības, patvērums jāsniedz, bet ar noteikumu, ka viņi integrēsies sabiedrībā, nevis veidos savus geto, savukārt ekonomiskos bēgļus nepieciešams bez jebkādas vilcināšanās izraidīt uz viņu izcelsmes valstīm. AFP norāda, ka pēc sakāves svētdienas vēlēšanās A. Merkele līdzīgus aicinājumus aizvien biežāk dzirdēs arī no CDU labējā flanga pārstāvjiem. Starp citu, vakar pat vicekanclers, sociāldemokrātu pārstāvis Zigmārs Gabriels, acīmredzot no uzvarētāja pozīcijām, atļāvies iemest akmeni valdības vadītājas dārziņā, paziņojot, ka kancleres partija vien allaž atkārtojusi «mēs varam», bet nav paskaidrojusi, kā tieši nodrošināt, lai apmierināti būtu gan ieceļotāji, gan vietējie.

Liberāli noskaņotie politologi un mediji gan cenšas mierināt, ka nekāda katastrofa nav notikusi, jo bijušās Austrumvācijas zeme MēklenburgaPriekšpomerānija allaž bijusi diezgan savdabīga – tās parlamentā līdz neilgam laikam bijuši pārstāvēti arī neonacistu pēcteči, turklāt nelielā un nabadzīgā zeme nebūt nereprezentējot visu Vāciju. A. Merkeles kursa aizstāvji parasti uzstāj, ka bijušie austrumvācieši paši nezinot, pret ko protestē, jo šajās teritorijās nemaz liela migrantu pieplūduma neesot. Taču tas – kā skatās. Ja diezgan depresīvam, nabadzīgam reģionam ar augstu bezdarba līmeni un tikai 1,6 miljoniem iedzīvotāju vietējo kvotu ietvaros liek uzņemt 25 000 nelegālo migrantu, tas var šķist arī daudz. «Vācijā ir ieradušies miljons bēgļu. Viņiem nauda atrodas, bet tās pietrūkst, lai pensijas austrumos sasniegtu to pašu līmeni ko rietumos,» sarunā ar AFP savu izvēli balsot par AfD skaidro kāds pensionēts skolotājs.

Tagad Vācija ar nepacietību un bažām gaida vietējās vēlēšanas Berlīnē, kas notiks 18. septembrī. Acīmredzot, vadoties no to rezultātiem, arī tiks pieņemts lēmums par tālāko valdības kursu un to, vai A. Merkele nākamgad paredzētajās Bundestāga vēlēšanās vispār mēģinās pretendēt uz ceturto termiņu kanclera amatā. Vācu politologi gan atzīst, ka CDU rindās viņai īstas alternatīvas nav.